2026. gada 5. maijs.

Informāciju sagatavoja Rīgas pašvaldības Ārējās komunikācijas nodaļa.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs informē, ka zemo emisiju zonas ieviešanas projekts Rīgā tiks papildus izvērtēts, jo piedāvātie scenāriji paredzēti galvenokārt pilsētas budžeta palielināšanai, nevis automašīnu skaita samazināšanai pilsētā un gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Kā norāda E. Bergholcs, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta un SIA “Ernst & Young Baltic” zemo emisiju zonas izstrādātie alternatīvie scenāriji Rīgas gadījumā faktiski nozīmētu iebraukšanas maksas ieviešanu, nevis mērķtiecīgus risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai. 

“Iepazīstoties ar zemo emisiju zonas projekta ieviešanas scenārijiem, ir skaidri redzams, ka nav veikti pietiekami precīzi aprēķini. Uzskatu, ka šis ir kārtējais pašvaldības projekts, kura īstenošanā, iespējams, ir izšķērdēti līdzekļi. Līdz šim jau izlietoti 253 616 eiro un rīcības plāna izstrādei rezervēti vēl vairāk nekā 155 tūkstoši eiro, taču vienlaikus nav izvērtēta šādu satiksmes ierobežojumu finansiālā ietekme uz visām iesaistītajām pusēm, nav identificēti finansējuma avoti, nav izstrādāts ieņēmumu izlietojuma plāns, kā arī nav analizēta citu pašvaldības projektu ietekme uz satiksmes intensitāti pilsētā,” uzsver E. Bergholcs.

“Sabiedrībai šis projekts tiek pasniegts kā veiksmīgs risinājums, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, taču tā ieguvumi tiek pārspīlēti, jo daudzviet pasaulē šādas zonas nav devušas cerētos rezultātus. Starptautiskā pieredze rāda, ka sastrēgumu maksas primāri samazina satiksmes intensitāti, savukārt gaisa kvalitātes uzlabojumi ir sekundārs efekts. Turklāt citās pilsētās ieņēmumi tiek novirzīti konkrētiem pilsētas attīstības mērķiem, piemēram, sabiedriskajam transportam vai ceļu infrastruktūras izbūvei, kas piedāvā alternatīvu privātajām automašīnām, taču Rīgai šāda plāna nav,” skaidro E. Bergholcs.

Runājot par alternatīvām, E. Bergholcs akcentē, ka sastrēgumu mazināšana Rīgā ir ne vien pilsētas, bet arī valsts līmeņa jautājums un tas jārisina abām pusēm: “Attīstot Rīgas apvedceļu, tranzīta satiksme un sastrēgumi centrā būtiski samazinātos, kas arī ir galvenais mērķis. Tāpēc vēlos izvērtēt alternatīvus risinājumus tranzīta plūsmas mazināšanai, ko varētu dot tādi projekti kā apvedceļa izbūve un Ziemeļu šķērsojums, nevis ieviest jaunus maksājumus un papildu slogu autovadītājiem un rīdziniekiem,“ norāda E. Bergholcs.

Papildu informācija:

e-pasts: mediji@riga.lv

tālrunis 67026049