2026. gada 12. februāris.

Informāciju sagatavoja Inga Bērziņa, Saeimas deputāte.

Ceturtdien, 12. februārī, Saeima trešajā un galīgajā lasījumā apstiprināja Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likumu. Speciāls likums Kuldīgai ir nepieciešams tāpēc, lai nacionālā līmenī nostiprinātu regulējumu, kas ļautu nosargāt Kuldīgas īpašās vērtības.

“Pateicos Saeimas deputātiem par atbalstu, apstiprinot Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likumu! Īpašs paldies kolēģiem Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Saeimas Juridiskajam birojam, Kuldīgas novada pašvaldības vadībai un speciālistiem, kā arī visiem pārējiem, kas bija iesaistīti likuma izskatīšanas procesā un iesniedza vērtīgus priekšlikumus!” pauž Saeimas deputāte Inga Bērziņa, kura Kuldīgas likumprojektu pērn rudenī iesniedza Saeimā.

Likums Saeimā tika skatīts kopš oktobra – gan Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdēs, gan darba grupās, piedaloties iesaistītajām pusēm, tostarp zemes īpašniekiem un uzņēmējiem, un cenšoties atrast sabalansētu un visām pusēm pieņemamu risinājumu, lai līdzsvarotu UNESCO pasaules mantojuma vērtību aizsardzību ar ekonomiskajām interesēm. 

2023. gada 17. septembrī Kuldīgas vecpilsēta tika iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā, tā atzīstot un novērtējot Kuldīgas vecpilsētas unikālo vērtību arī pasaules mērogā. Kuldīgas vecpilsēta ir Latvijā un pasaulē unikāla kultūrvēsturiska vērtība, kas atspoguļo 13. līdz 20. gadsimta arhitektūras un pilsētainavas reģionālo attīstību un saturu, turklāt pilnībā saglabājot vēsturisko pilsētainavu un reljefu, kā arī uzturot īpašas amatniecības zināšanas un prasmes, kas joprojām tiek izmantotas Kuldīgas vecpilsētas konservācijā. 

Kuldīgas pašvaldība pie nominācijas sagatavošanas strādāja vairāk nekā 20 gadus. Tā bija ne tikai nominācijas pieteikuma sagatavošana sadarbībā ar augsti kvalificētiem ekspertiem no Brandenburgas Tehniskās universitātes Vācijā. Vairākas dekādes pašvaldība īstenoja apjomīgu, mērķtiecīgu un pārdomātu pilsētas infrastruktūras sakārtošanu, atjaunojot Kuldīgas vecpilsētas zudušo šarmu un vēsturisko veidolu. Tas bija arī rūpīgs pētnieciskais darbs, kā arī nepārtraukta saziņa un konsultācijas ar vietējo sabiedrību, iesaistot atjaunošanā un pārliecinot iedzīvotājus par kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas nepieciešamību. 

Kuldīgas vecpilsētas saglabāšanas un aizsardzības likumā noteikta Kuldīgas vecpilsētas sadarbības padomes veidošanas kārtība un tās sastāvs. Sadarbības padomē pārsvarā darbosies speciālisti, kā arī sabiedrības pārstāvji. Tāpat likumā iekļauti punkti par īpašumu piespiedu atsavināšanu un pašvaldības pirmpirkuma tiesībām. Galvenais virsmērķis šai normai ir vēsturisko ēku glābšana no sabrukšanas. Likumā ietvertās tiesības šādu īpašumu piespiedu kārtā atsavināt pašvaldība izmantos tikai galējos gadījumos un tikai pēc sadarbības padomes lēmuma. 

Likumā iekļauts punkts par obligāto apdrošināšanu īpašumiem, kas atrodas UNESCO teritorijā, kas nepieciešams, jo visaugstākais risks ir saistīts ar uguns nelaimēm, bet apdrošinātāju kompensācija ļaus atjaunot īpašumu iepriekšējā stāvoklī. Tiem, kas apdrošināšanu nespēs iegādāties, pašvaldība palīdzēs, par to pieņemot atsevišķus saistošos noteikumus.

Likums reglamentē arī ainavu aizsardzību. Ainava ir viens no Kuldīgas īpašās universālās vērtības elementiem, kas jāaizsargā. Nepieciešamību vērtēt ietekmi uz ainavu nosaka Konvencija par pasaules kultūras un dabas mantojuma aizsardzību. Pēc Kuldīgas novada pašvaldības pasūtījuma starptautiski atzīti eksperti ir izstrādājuši apjomīgu ainavas pētījumu, tostarp veicot reljefa analīzi un saglabājamo ainavas skatu analīzi no konkrētiem punktiem vecpilsētā, no kuriem ainavai jābūt uzskatāmai. Starptautiskā metodikā balstītais pētījums ir Kuldīgas novada pašvaldības pretimnākšana uzņēmējiem, iezīmējot riska zonas un potenciālajiem attīstītājiem ar īpaši augstiem objektiem pasakot priekšā, kurās teritorijās varētu būt jāvērtē potenciālā ietekme uz mantojuma vietu, bet kurās nē. Šādu pieeju izmanto pasaules mantojuma vietās arī daudzās citās Eiropas valstīs.

Vēja parku attīstītāji varēs iepazīties ar izveidoto karti un saprast, kādi ir konkrētās zonas nosacījumi attiecībā uz objektu augstumu, vai būs jāveic ietekmes novērtējums. Ja šāda pētījuma nebūtu, jebkurai iecerei, par kuru vecpilsētas sadarbības padome secinātu, ka tai varētu būt zināma ietekme, būtu jāveic padziļināts potenciālās ietekmes uz pasaules mantojuma vietu vērtējums. Šāds process ilgst apmēram gadu, un tas principā apstādina visus procesus. 

Papildu informācija:

inga.berzina@saeima.lv