2026. gada 21. maijs.

Informāciju sagatavoja Jānis Ozoliņš, biedrības “Dzīves prasmju skola NARA” valdes loceklis.

Saldus novada pašvaldības un Nodrošinājuma valsts aģentūras publiskā komunikācija rada maldinošu iespaidu, ka tiesiskais strīds jau ir atrisināts, lai gan pamatlieta tiesā vēl tikai tiks skatīta 2026. gada 31. augustā.

1. Kopsavilkums

Pēc Saldus Kultūras nama demontāžas procesa praktiskas uzsākšanas 2026. gada 21. maijā Saldus novada aktīvisti un biedrība “Dzīves prasmju skola NARA” sniedz medijiem papildu skaidrojumu par administratīvās tiesvedības gaitu un sabiedrības kopīgās publiskās mantas saglabāšanas jautājumu.

Šis skaidrojums sagatavots, atbildot uz žurnālistu jautājumiem par to, ko tiesa šajā lietā līdz šim ir lēmusi un ko vēl nav lēmusi. Būtiskākais: tiesa vēl nav izskatījusi Saldus Kultūras nama lietu pēc būtības. Līdz šim tiesas ir lēmušas tikai par pagaidu aizsardzību — vai uz laiku apturēt būvatļauju / demontāžas procesu līdz pamatlietas izskatīšanai.

Pamatlieta joprojām atrodas tiesvedībā, un tās mutvārdu izskatīšana nozīmēta 2026. gada 31. augustā plkst. 14.00. Tiesvedībai vēl tikai jāsākas pēc būtības, taču ēku, kuras orientējošā aizvietošanas vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro, var nojaukt jau šodien.

Tas sabiedrībai rada pamatotu jautājumu: kāda būs taisnīgas tiesas praktiskā nozīme, ja pēc tiesas procesa beigām vairs nebūs paša Kultūras nama — strīdus priekšmeta un sabiedrības kopīgās publiskās mantas, par kuru šis strīds ir ierosināts?

Pilns tiesvedības ceļš, īpaši ja lieta nonāk vairākās instancēs vai arī Eiropas tiesību aizsardzības mehānismos, var ilgt vairākus gadus. Šajā laikā strīdus priekšmeta saglabāšana ir izšķiroša, jo pretējā gadījumā vēlāk labvēlīgs tiesas nolēmums vairs nespēj atjaunot to, kas fiziski jau ir nojaukts.

Tāpēc publiskais iespaids, ka “tiesa jau izlēmusi” Saldus Kultūras nama nojaukšanas jautājumu pēc būtības, ir būtiski nepilnīgs un sabiedrību maldinošs. Šī lieta nav tikai par vienas ēkas nojaukšanu — tā ir par Saldus kultūrvides saglabāšanu, publiskās mantas iespējamu neatgriezenisku zaudēšanu vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā un par to, vai tiesvedība var būt praktiski jēgpilna, ja strīdus priekšmets tiek iznīcināts vēl pirms pamatlietas izskatīšanas pēc būtības.

2. Īsās atbildes žurnālistiem

2.1 Vai tiesa jau izlēma, ka Saldus Kultūras namu drīkst nojaukt?

Nē. Īpaši būtiski ir tas, ka arī pati tiesa 09.03.2026. lēmumā norādīja: izskatot lietu pēc būtības, tiesai būs iespējams iegūt papildu pierādījumus un konstatēt papildu apstākļus, kas var mainīt lietas iznākumu. Tāpēc pagaidu aizsardzības noraidīšanu nedrīkst pasniegt sabiedrībai kā gala spriedumu par Kultūras nama nojaukšanas tiesiskumu.

Tiesa vēl nav izskatījusi pamatlietu pēc būtības. Līdz šim ir lemts tikai par pagaidu aizsardzību — vai uz laiku apturēt būvatļauju / demontāžas procesu līdz pamatlietas izskatīšanai.

Pamatlietas mutvārdu izskatīšana nozīmēta 2026. gada 31. augustā plkst. 14.00. Tāpēc apgalvojums vai publiskais iespaids, ka “tiesa jau izlēmusi lietu”, ir būtiski nepilnīgs un sabiedrību maldinošs.

2.2 Kāpēc šajā lietā tiek runāts arī par vairāk nekā 3 miljoniem eiro?

Jo Saldus Kultūras nama nojaukšana nozīmētu ne tikai kultūrvietas zaudējumu, bet arī sabiedrības kopīgās publiskās mantas iespējamu neatgriezenisku zaudēšanu. Pēc Saldus novada aktīvistu sagatavota orientējoša aizvietošanas vērtības aprēķina nojaucamā būvapjoma ekonomiskā vērtība pārsniedz 3 miljonus eiro.

2.3 Ko nozīmē pagaidu aizsardzības noraidīšana?

Pagaidu aizsardzības noraidīšana nozīmē tikai to, ka tiesa šajā blakusprocesā pagaidām nav apturējusi būvatļauju / demontāžas procesu. Tas nenozīmē, ka tiesa jau būtu pēc būtības atzinusi Saldus Kultūras nama nojaukšanu par tiesisku, samērīgu un pamatotu.

2.4 Vai pamatlieta vēl turpinās?

Jā. Administratīvā lieta Nr. A420011325 joprojām atrodas tiesvedībā. Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 27. aprīļa paziņojumā norādīts, ka lietas izskatīšana mutvārdu procesā notiks 2026. gada 31. augustā plkst. 14.00.

2.5 Kāpēc demontāžas sākšana pirms pamatlietas izskatīšanas ir tik būtiska?

Jo, ja ēka tiek nojaukta pirms tiesa izvērtē lietu pēc būtības, strīdus priekšmets var tikt neatgriezeniski iznīcināts. Tādā gadījumā tiesvedība formāli var turpināties, taču tās praktiskā jēga tiek būtiski vājināta vai pat iznīcināta līdz ar pašu ēku.

2.6 Vai tiesa pati ir atzinusi, ka lietas iznākums vēl var mainīties?

Jā. Administratīvās rajona tiesas 09.03.2026. lēmumā tiesa pati norādīja, ka, izskatot lietu pēc būtības, tiesai būs iespējams iegūt papildu pierādījumus un konstatēt papildu apstākļus, kā rezultātā tiesa var nonākt pie citādākiem juridiskiem apsvērumiem un lietas iznākums var mainīties.

Tas nozīmē, ka pamatlieta vēl ir dzīvs un neatrisināts tiesisks strīds. Ja ēka tiek nojaukta jau tagad, tad pat gadījumā, ja pēc lietas izskatīšanas tiesa vēlāk atzītu, ka iedzīvotāju argumenti bija pamatoti, Saldus Kultūras nams fiziski vairs nebūtu saglabājams.

2.7 Vai Saldus Kultūras nama aizstāvji ir pret katastrofu pārvaldības centru?

Nē. Saldus Kultūras nama aizstāvji atbalsta valsts drošības stiprināšanu un katastrofu pārvaldības centra izveidi Saldū piemērotā vietā. Strīds ir par konkrēto vietu, procesa tiesiskumu, sabiedrības interešu līdzsvaru un to, vai Kultūras namu drīkst neatgriezeniski nojaukt pirms pamatlietas izskatīšanas pēc būtības.

3. Pilnais izklāsts

Atbildot uz līdz šim žurnālistu uzdotajiem jautājumiem, Saldus novada aktīvisti un biedrība “Dzīves prasmju skola NARA” sniedz papildu skaidrojumu par administratīvās tiesvedības gaitu Saldus Kultūras nama lietā.

Šis skaidrojums sagatavots, jo Saldus novada pašvaldības un Nodrošinājuma valsts aģentūras publiskajā komunikācijā sabiedrībai tiek radīts maldinošs iespaids, ka tiesa jau būtu izlēmusi Saldus Kultūras nama lietu pēc būtības. Tā nav.

Administratīvā lieta Nr. A420011325 joprojām atrodas tiesvedībā, un Administratīvās rajona tiesas 2026. gada 27. aprīļa paziņojumā skaidri norādīts, ka lietas izskatīšana mutvārdu procesā paredzēta tikai 2026. gada 31. augustā plkst. 14.00.

Līdz šim tiesas ir lēmušas tikai par pagaidu aizsardzību — proti, par to, vai uz laiku apturēt būvatļauju / būvniecības procesu līdz lietas izskatīšanai pēc būtības. Tas nav tas pats, kas pamatlietas izskatīšana un spriedums par to, vai Saldus Kultūras nama nojaukšanas virzība ir tiesiska, samērīga un pamatota.

4. Kas tieši ir noticis tiesvedībā?

2025. gada 22. decembrī Marģers Funka iesniedza Administratīvajā rajona tiesā pieteikumu par administratīvā akta atcelšanu un atzīšanu par prettiesisku, iestādes pienākuma uzlikšanu un pagaidu aizsardzības piemērošanu. Pieteikumā tika lūgts saglabāt esošo stāvokli un nepieļaut neatgriezenisku seku iestāšanos līdz lietas izskatīšanai pēc būtības.

2026. gada 10. februāra tiesas lēmumā norādīts, ka tiesā ir pieņemts pieteicēja pieteikums un ierosināta administratīvā lieta par Saldus novada domes Administratīvo aktu strīdu izskatīšanas komisijas lēmuma atcelšanu attiecīgajā daļā, kā arī par saistītajiem būvvaldes lēmumiem.

Tas nozīmē: pamatlieta tiesā ir ierosināta un nav noslēgusies.

2026. gada 9. martā Administratīvā rajona tiesa noraidīja Marģera Funkas lūgumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu. Šis lēmums attiecās uz pagaidu aizsardzību, nevis uz pamatlietas izskatīšanu pēc būtības.

Tiesas lēmumā no 9.03.2026 īpaši būtiski ir tas, ka pati tiesa norādīja: izskatot lietu pēc būtības, tiesai būs iespējams iegūt papildu pierādījumus un konstatēt papildu apstākļus, kā rezultātā tiesa var nonākt pie citādākiem juridiskiem apsvērumiem, kas var mainīt lietas iznākumu.

2026. gada 10. aprīlī Administratīvā apgabaltiesa atteicās izskatīt Marģera Funkas blakus sūdzību par 9. marta lēmumu par pagaidu aizsardzību. Arī šis lēmums neizbeidza pamatlietu un nebija spriedums par Saldus Kultūras nama nojaukšanas tiesiskumu pēc būtības.

2026. gada 27. aprīlī Administratīvā rajona tiesa izsūtīja paziņojumu par lietas izskatīšanu, kurā skaidri norādīts, ka lietas Nr. A420011325 izskatīšana mutvārdu procesā notiks 2026. gada 31. augustā plkst. 14.00.

Tātad pamatlieta vēl tikai tiks skatīta.

5. Kāpēc pašreizējā publiskā komunikācija ir maldinoša?

Saldus novada pašvaldība savā 20.05.2026. publiskajā paziņojumā raksta, ka tiesa ir noraidījusi prasības par pagaidu aizsardzību Kultūras nama ēkas demontāžai un katastrofu pārvaldības centra būvniecībai, un pēc tam skaidro, ka Nodrošinājuma valsts aģentūra uzsāks demontāžas darbu sagatavošanu.

Nodrošinājuma valsts aģentūra savukārt publiski informē, ka pēc Administratīvās apgabaltiesas lēmumiem 2026. gada 20. maijā SIA “Selva Būve” uzsāk esošā kultūras nama demontāžas sagatavošanās darbus.

Šajos paziņojumos sabiedrībai netiek pietiekami skaidri paskaidrots izšķirošais apstāklis: tiesa vēl nav izskatījusi pamatlietu pēc būtības.

Tāpēc sabiedrībai var rasties iespaids, ka tiesiskais strīds jau ir atrisināts un tiesa ir “atļāvusi” Saldus Kultūras nama nojaukšanu pēc būtības. Patiesībā tiesa līdz šim ir lēmusi tikai par pagaidu aizsardzību, savukārt pati pamatlieta vēl atrodas tiesvedībā.

6. Kas ir strīda būtība?

Strīda būtība nav jautājums, vai Saldū vajag katastrofu pārvaldības centru. Saldus Kultūras nama aizstāvji vairākkārt ir uzsvēruši, ka atbalsta valsts drošības stiprināšanu un katastrofu pārvaldības centra izveidi Saldū piemērotā vietā.

Strīda būtība ir cita: vai publiskā vara drīkst neatgriezeniski nojaukt Saldus Kultūras namu — sabiedrībai nozīmīgu kultūras telpu un publisku mantu, kuras aizvietošanas vērtība pēc orientējoša aprēķina pārsniedz 3 miljonus eiro — vēl pirms tiesa pēc būtības ir izvērtējusi, vai lēmumi un process, kas noveduši līdz nojaukšanai, ir tiesiski, samērīgi un pietiekami pamatoti.

Šajā lietā ir redzama būtiska sabiedriskās gribas disproporcija. Pašvaldības lēmumu par ēkas nodošanu valstij un nojaukšanas virzību atbalstīja 12 deputāti, savukārt Saldus Kultūras nama saglabāšanu iniciatīvā ManaBalss.lv ir atbalstījuši vairāk nekā 1338 iedzīvotāji:

https://manabalss.lv/i/3582

Saldus novada aktīvistu ieskatā faktiskas demontāžas uzsākšana pirms pamatlietas izskatīšanas pēc būtības praktiski nozīmē, ka neatgriezeniskā rīcība jau tagad tiek veikta par labu vienai strīda pusei — pašvaldības deputātu vairākuma un valsts iestādes izvēlētajai nojaukšanas virzībai — vēl pirms tiesa ir izvērtējusi vairāk nekā 1338 iedzīvotāju pausto pretējo gribu, tās tiesisko pamatojumu un publiskās mantas saglabāšanas nozīmi.

Tādēļ jautājums nav par deputātu personisku pretstatīšanu iedzīvotājiem, bet par neatgriezeniska lēmuma samērīgumu: vai 12 deputātu politiskā griba drīkst fiziski iznīcināt strīdus priekšmetu un publisku mantu vairāk nekā 3 miljonu eiro apmērā, pirms tiesa pēc būtības ir izvērtējusi lietu, kurā vairāk nekā 1338 iedzīvotāji ir pauduši gribu Saldus Kultūras namu saglabāt?

7. Tiesas process var kļūt formāls, ja strīdus priekšmets tiek iznīcināts

Satversmes 92. pants nosaka, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā.

Šajā lietā īpaši nozīmīgi ir tas, ka pati tiesa 09.03.2026. lēmumā norādīja: izskatot lietu pēc būtības, tiesai būs iespējams iegūt papildu pierādījumus un konstatēt papildu apstākļus, kā rezultātā tiesa var nonākt pie citādākiem juridiskiem apsvērumiem un lietas iznākums var mainīties. Tātad tiesa pati ir skaidri atstājusi atvērtu iespēju, ka pamatlietas izskatīšanā var tikt nonākts pie cita juridiska vērtējuma.

Tieši tāpēc ēkas nojaukšana pirms pamatlietas izskatīšanas rada īpaši smagu risku: tiesvedība var turpināties formāli, taču tās praktiskā jēga tiek iznīcināta. Pat tad, ja pēc vairākiem gadiem tiesa atzītu, ka iedzīvotāju argumenti bija pamatoti un nojaukšanas virzība nebija tiesiski vai samērīgi pamatota, Saldus Kultūras nams jau būtu neatgriezeniski iznīcināts. Šādā situācijā Satversmes 92. pantā nostiprinātās tiesības uz taisnīgu tiesu tiek iztukšotas no reāla satura: tiesa vēlāk var spriest par lietu, taču pats Kultūras nams — strīdus priekšmets — jau būs neatgriezeniski iznīcināts.

Tāpēc Saldus novada aktīvisti un NARA uzskata, ka Iekšlietu ministrijai, Nodrošinājuma valsts aģentūrai un Saldus novada pašvaldībai būtu jāatturas no jebkādām faktiskām demontāžas darbībām līdz pamatlietas izskatīšanai pēc būtības.

Šāds aicinājums saskan arī ar Iekšlietu ministrijas 2026. gada 21. janvāra vēstulē pausto, ka ēkas demontāža tiek atlikta līdz situācijas tiesiskam noregulējumam jeb tiesas lēmuma pieņemšanai.

8. Plašāka informācija un dokumenti

Plašāka informācija, dokumenti, procesa kopsavilkumi un publiski pieejamie materiāli par Saldus Kultūras nama lietu pieejami NARA lapā:

https://www.nara.im/lat/saldus

9. Dokumentārais pamats un saites

    1. Saldus Kultūras nams: publiskās mantas vērtības aprēķins (vairāk nekā 3 miljoni €) un pamatojums saglabāšanai

https://www.nara.im/lat/saldus-kulturas-nama-vertiba-virs-3-miljoni-eiro 

    2. Marģera Funkas 22.12.2025. pieteikums Administratīvajai rajona tiesai par administratīvā akta atcelšanu, prettiesiskuma atzīšanu un pagaidu aizsardzību.

https://drive.google.com/file/d/1Af-3Zmd9XqHwLjuHSfy9x4nDHb7rEpIC

    3. Administratīvās rajona tiesas 10.02.2026. lēmums par pagaidu aizsardzības lūguma virzību un lietas ierosināšanu.

https://drive.google.com/file/d/1EXW_upDGw3_VYcG_J1fWqW529zY7zTrb

    4. Administratīvās rajona tiesas 09.03.2026. lēmums par pagaidu aizsardzības lūguma noraidīšanu.

https://drive.google.com/file/d/1BsJOKkwuJrEzyUrdHeZaB7Kif4MtmPHe

    5. Marģera Funkas 20.03.2026. blakus sūdzība par Administratīvās rajona tiesas 09.03.2026. lēmumu.

https://drive.google.com/file/d/172jz1e4PDskI6hHV6avPTKA1TxR458Cq 

    6. Administratīvās apgabaltiesas 10.04.2026. lēmums atteikties izskatīt blakus sūdzību par pagaidu aizsardzību.

https://drive.google.com/file/d/1lrOtv5Di5KRbSOSYvsgYMt2xHvLbFCER

    7. Administratīvās rajona tiesas 27.04.2026. paziņojums par lietas Nr. A420011325 izskatīšanu mutvārdu procesā 31.08.2026.

https://drive.google.com/file/d/18Esg-OmK8v9hUqSfhewMXzk1lrwlZgwO

    8. Saldus novada pašvaldības 20.05.2026. publiskais paziņojums.

https://www.facebook.com/salduslv/posts/pfbid02CP551zQy8kRLKKo8m21LxsD1sdmYFftK2HbJGBuFfH8D26z55fodWSCcB3u8TKARl

    9. Nodrošinājuma valsts aģentūras 20.05.2026. publiskais paziņojums.

https://www.facebook.com/photo.php?fbid=1305206671794037&set=a.158282189819830

Piezīme par dokumentu saitēm:

Šajā relīzē un dokumentārajā pamatojumā ir iekļautas vairākas saites uz publiski pieejamiem dokumentiem un materiāliem. Tās ir ievietotas, lai mediji, institūcijas un sabiedrība varētu paši pārbaudīt minētos faktus un iepazīties ar lietas gaitu. Ja kāda saite tehnisku iemeslu dēļ neatveras, kāds dokuments nav pieejams vai nepieciešams precizējums par konkrētu materiālu, lūdzam sazināties ar mums, un mēs pēc iespējas ātri nosūtīsim attiecīgo dokumentu vai precizējošu informāciju.

Papildu informācija:

Dzīves prasmju skola NARA

Mājaslapa: https://www.nara.im/lat/saldus

Valdes loceklis Jānis Ozoliņš

E-pasts: janis@nara.im

Tālrunis: 22848264

Valdes loceklis Dr. Marģers Funka 

E-pasts: margers.funka@gmail.com

Tālrunis: 26011047