2026. gada 24. marts.

Informāciju sagatavoja Agnese Launerte, sabiedrisko attiecību speciāliste.

Lai gan lielākā daļa vēsturisko kūdras ieguves vietu Zemgalē ir dabiski atjaunojušās, 243 hektāros izstrādāto purvu vēl nepieciešama mērķtiecīga revitalizācija. To atklāj biedrības “Baltijas krasti” veiktais Latvijas vēsturisko kūdrāju izvērtējums, kurā eksperti apzināja šo vietu ekoloģisko stāvokli un turpmākās izmantošanas potenciālu.

Izvērtējums par pašvaldību un privātpersonu īpašumā esošajām vēsturiskajām kūdras ieguves vietām tapis projektā “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai”, ko ar Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzfinansējumu īsteno četros Latvijas reģionos. Analizējot ģeotelpisko datu slāņus un veicot apsekojumus dabā, eksperti identificēja platības, kurās jau notikusi dabiska atjaunošanās vai renaturalizācija, un teritorijas, kurās turpmāk ieteicamas mērķtiecīgas revitalizācijas aktivitātes.

No Zemgalē analizētajiem 1251 hektāriem vēsturisko kūdras ieguves vietu lielākā daļa jau ir pilnībā vai daļēji dabīgi atjaunojusies. Privātpersonu īpašumos dabiski atjaunojušies vairāk nekā 80% (952 ha), savukārt pašvaldību zemēs šis rādītājs ir gandrīz 66% (44 ha) no analizētajām platībām. Dabiskā atjaunošanās visplašāk skārusi reģiona lielākās atradnes – Lādzēnu purvu, Vilku tīreli un Kaigu purvu. Daudzviet izstrādāto kūdrāju vietā dabiski izveidojušās jaunas mežaudzes, atjaunojusies purva veģetācija vai radušās ūdenstilpes.

Atbalsts teritoriju sakārtošanai ieteicams 17 hektāros pašvaldību un 226 hektāros privāto zemju. Lai noteiktu katrai vietai piemērotāko risinājumu, eksperti vērtēja tās hidroloģisko stāvokli, kūdras slāņa biezumu un tipu, pH vērtību, kā arī vietas reljefu. Zemgalē kā biežākie risinājumi rekomendēti renaturalizācija un apmežošana, taču starp potenciālajiem revitalizācijas veidiem ieteikta arī ūdenstilpju veidošana, paludikultūru vai ogulāju (lielogu dzērveņu un krūmmelleņu) audzēšana.

Tāpat eksperti rosina aktualizēt datus valsts reģistros, jo daudzviet faktiskais zemes lietojums vairs neatbilst vēsturisko kūdras ieguves vietu raksturojumam. No Kūdras ilgtspējīgas izmantošanas pamatnostādņu 2020.–2030. gadam 3. pielikuma ieteikts izslēgt 527 hektārus, kuros atrodas autoceļi, teritorijas ar apbūvi vai ar ļoti nelielu vēsturiskā purva pārklājumu. Savukārt dabiski apmežotās platības rosināts oficiāli reģistrēt Valsts meža dienesta datubāzē, tādējādi atvieglojot īpašniekiem turpmāko zemes apsaimniekošanu.

Balstoties uz izvērtējuma rezultātiem un zemes īpašnieku atsaucību, uzsākta sagatavošanās revitalizācijas stratēģiju izstrādei 20 zemes vienībām vairāk nekā 116 hektāru platībā. Šīs teritorijas ir daļa no Vilku tīreļa, Lādzēnu, Baložu, Birznieku-Smādes lejas, Čābļu lejas un Kaigu purviem. Zemgalē interesi par atbalstu izrādījušas Bauskas un Jelgavas novadu pašvaldības, kā arī privātie un juridiskie zemju īpašnieki.

Izstrādātās stratēģijas ietvers konkrētu revitalizācijas aktivitāšu un to ieviešanas soļu aprakstu, provizorisko īstenošanas izmaksu aprēķinu un siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājuma prognozes. Šie dokumenti kalpos kā pamatojums, lai pretendētu uz ES fondu finansējumu un palīdzētu īpašniekiem vēsturiskās kūdras ieguves vietas veiksmīgi atgriezt saimnieciskajā vai dabas apritē.

Materiāli

Pašvaldību īpašumā 

    • Kopsavilkuma ziņojums par pašvaldību īpašumā esošo kūdras ieguves vietu izvērtējumu 

    • Datu kopa: kūdras ieguves vietas pašvaldībās  

    • Saraksts ar pašvaldību īpašumā esošām zemes vienībām, kurām ir veicama revitalizācija, norādot iespējamo revitalizācijas veidu  

Privātpersonu īpašumā

    • Kopsavilkuma ziņojums par privātpersonu īpašumā esošo kūdras ieguves vietu izvērtējumu 

    • Datu kopa: privātīpašumā esošās vēsturiskās kūdras ieguves vietas  

    • Saraksts ar privātīpašumā esošām zemes vienībām, kurām ir veicama revitalizācija, norādot iespējamo revitalizācijas veidu 

Papildinformācijai

Kopsavilkumi izstrādāti Taisnīgas pārkārtošanās fonda līdzfinansētā projektā “Atbalsts vēsturisko kūdras ieguves vietu revitalizācijai”. Projekts tiek īstenots Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.-2027. gadam 6.1.1. specifiskā atbalsta mērķa “Pārejas uz klimatneitralitāti radīto ekonomisko, sociālo un vides seku mazināšana visvairāk skartajos reģionos” 6.1.1.1. pasākuma “Atteikšanās no kūdras izmantošanas enerģētikā” ietvaros.

Projekta īstenošanas teritorijas ir atbilstošas Taisnīgas pārkārtošanās teritoriālajam plāna tvērumam, kurš nosaka Taisnīgas pārkārtošanās fonda finansējuma pieejamību Kurzemes, Latgales, Vidzemes un Zemgales statistiskajiem reģioniem saskaņā ar 2022. gada 25. novembrī spēkā esošo statistiski teritoriālo vienību nomenklatūru NUTS 3. līmenī.

Projektā netiek ietvertas teritorijas, kas atrodas Rīgas un Jūrmalas valstspilsētās, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novados.

Plašāk par projektu: https://www.zemgale.lv/lv/projekts/atbalsts-vesturisko-kudras-ieguves-vietu-revitalizacijai

Papildu informācija:

Anna Builo-Hoļme, projekta vadītāja Zemgales plānošanas reģionā

t. +371 27000470

anna.builo@zpr.gov.lv

Šī publikācija ir sagatavota ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu. Par šīs publikācijas saturu pilnībā atbild Zemgales plānošanas reģions, un tas nekādos apstākļos nav uzskatāms par Eiropas Savienības oficiālo nostāju.