Rīga, 21. apr., LETA. Visām iesaistītajām pusēm - "Rīgas siltumam", Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un "Latvenergo" - kopīgi jāvienojas par siltumenerģijas tarifu samazināšanu Rīgā, otrdien preses konferencē teica Valsts kontroles (VK) padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

Viņa ieskatā, vispirms "Rīgas siltumam" maksimāli jāliberalizē siltuma tirgus, bet SPRK jāizdara tas, kas sen nav darīts - jāpārskata metodika, kā tiek aprēķināts saražotā siltuma tarifs. Savukārt "Latvenergo" ir jābūt aktīvam tirgus dalībniekam, lai tad, kad var siltumenerģijas tirgū piedāvāt savu siltumenerģiju, tas tiktu izdarīts, teica Āboliņš.

Viņš norādīja, ka VK revīzijas laikā atklātas vairākas nopietnas problēmas, kuru dēļ rīdzinieki būtiski pārmaksājuši par siltumenerģiju.

Piemēram, "Latvenergo" "Rīgas siltumam" pārdevis koģenerācijas procesā saražoto siltumu par regulatora noteikto cenu, lai gan saražotās siltumenerģijas izmaksas bijušas krietni mazākas.

Tāpat tā dēvētais atlikuma siltums izlaists gaisā brīdī, kad to varēja piedāvāt "Rīgas siltumam" par cenu, kas būtu zemāka, nekā "Rīgas siltums" iepirka siltumenerģiju tirgū.

Āboliņš norādīja, ka, novēršot šādas situācijas, pastāv iespēja panākt, ka rīdzinieki par siltumenerģiju maksā mazāk.

Kā ziņots, pastāvot gadiem zināmām problēmām, rīdzinieki par siltumenerģiju aizpagājušajā gadā pārmaksājuši miljoniem eiro, secināts VK revīzijā.

VK secinājusi, ka galvaspilsētā ir potenciāls samazināt siltumenerģijas tarifu, taču tas ir iespējams tikai tad, ja gadiem zināmās problēmas beidzot risinās, sakārtojot tirgus regulējumu, pilnveidojot tarifa metodiku, veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot efektīvu konkurenci siltumenerģijas tirgū.

Situācijā, kad lietderīgi izmantojams siltums no AS "Latvenergo" termoelektrostacijas (TEC) nonāk atmosfērā, tiek iepirkta biokurināmā katlumājās ražota siltumenerģija, neveicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, norāda revidenti.

Šī iemesla dēļ 2024.-2025. gada apkures sezonā rīdzinieki par siltumenerģiju pārmaksāja gandrīz astoņus miljonus eiro, savukārt "Latvenergo" neguva vairāk nekā sešus miljonus eiro ieņēmumus, uzsvērts revīzijā. Turklāt iesaistīto pušu sadarbības trūkuma un atšķirīgas normatīvo aktu interpretācijas dēļ "Latvenergo" ir bijušas ierobežotas iespējas Rīgai piedāvāt vairāk lētāka siltuma, secinājusi VK.

Vienlaikus bez neatkarīgo biokurināmo katlumāju dalības Rīgas siltumenerģijas tirgū rīdzinieki 2024.-2025. gada apkures sezonā par siltumenerģiju papildus samaksātu 25,2 miljonus eiro, secinājuši revidenti.

Kā norāda VK, tas apliecina, ka lētāku siltumenerģijas tarifu spēj nodrošināt tikai efektīvs siltumenerģijas tirgus mehānisms, kurā iesaistās visi tirgus dalībnieki un kurā ievēro ekonomiskā pakāpeniskuma principu.

"Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš pēc revīzijas publiskošanas izplatītajā komentārā taisnojas, ka siltumenerģijas tirgus Rīgā esot "jauns un tam nav analogu Eiropā". Tirgus kopš 2024. gada tiekot un tikšot pilnveidots.

"Revīzijā secināts, ka tirgus nepilnības iepriekšējā apkures sezonā nav ļāvušas ietaupīt 8 miljonus eiro. Šogad tās esam novērsuši. Vienlaikus jāuzsver - ja tirgus nebūtu ieviests, rīdzinieki pārmaksātu aptuveni 25 miljonus eiro. Tas skaidri parāda tirgus sniegtos ieguvumus un motivē turpināt virzību uz pilnīgu tirgus atvēršanu, kas saskan arī ar Valsts kontroles redzējumu," apgalvo Kalniņš.

"Rīgas siltuma" koncerna apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim, bija 239,625 miljoni eiro, kas ir par 3,6% mazāk nekā gadu iepriekš, savukārt koncerna peļņa pieauga daudzkārtīgi un sasniedza 19,888 miljonus eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Mātessabiedrības "Rīgas siltums" apgrozījums attiecīgajā periodā bija 239,618 miljoni eiro, kas ir samazinājums par 3,6%, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 61,4% - līdz 6,373 miljoniem eiro.

Koncernā "Rīgas siltums" ietilpst arī SIA "Rīgas BioEnerģija".

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.