Rīga, 9. febr., LETA. Valsts noteikti savu līdzdalību koncertzālē "Gors" palielinās, pirmdien pēc valdošās koalīcijas partiju sadarbības sanāksmes medijiem pauda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV).

Premjere pauda uzskatu, ka valstij ir jāpārņem "Gora" virsvadība, jo neesot pieļaujams, ka samazinās Latgales kultūras centra kvalitāte un saturs.

Siliņa arī informēja, ka rītdien paredzēts valdībā izskatīt Kultūras ministrijas (KM) ziņojumu par "Goru", kā arī vienoties par turpmākiem likuma grozījumiem.

Valdības vadītāja arī pauda, ka, pēc viņas domām, patiesībai neatbilst Rēzeknes pašvaldības vadītāja Aleksandra Bartaševiča ("Kopā Latvijai"/LPV) apgalvojumi, ka "valdība nerunā". "Valdība ir runājusi - tieši otrādi, mēs esam diezgan daudz laika ieguldījuši, lai ar pašvaldību izrunātu, kāda ir situācija, lai varētu sadarboties ar pašvaldību "Gora" pārvaldības jautājumos, bet diemžēl sarunai nav sekojusi veiksmīga vienošanās," pauda Siliņa.

Atbildot uz aģentūras LETA jautājumu, kāda varētu būt procentuālā valsts līdzdalība "Gorā", Siliņa norādīja, ka tas neesot svarīgākais. Kā iezīmēja premjere, svarīgākais esot tas, ko valsts var darīt un cik daudz ir gatava iesaistīties pašvaldība.

Siliņa uzsvēra, ka valsts nevarot pieļaut medijos izskanējušos apgalvojumus par to, ka pašvaldība grib noteikt "Gora" saturu. "Tad mums būs jālemj par pēc iespējas lielāku valsts līdzdalību. Ja mēs varam atrast risinājumu, kas ļauj pašvaldībai saglabāt savu autonomo funkciju, bet valstij tomēr ar īpašu likumu noteikt tiesības rīkoties tā, lai pēc iespējas nodrošinātu augstāku kvalitāti, tad, domāju, procentiem nav nozīmes," teica premjere, norādot, ka pašvaldība neesot gatava ar valsti sadarboties, līdz ar to būs jāpieņem speciāls likums, kas to visu noregulēs.

Kultūras ministre Agnese Lāce (P) atzīmēja, ka Rēzeknes domes Finanšu un budžeta komiteja lēmusi noraidīt visus piedāvājumus, kādus valsts bija izteikusi pašvaldības un valsts iespējamajai sadarbībai "Gora" pārvaldībā, līdz ar to neesot redzama vēlme sadarboties.

"Situācijā, kad ir norādes uz vēlmi ietekmēt saturu, uz mainīgiem vēstījumiem par to, kādēļ tika atstādināta līdzšinējā vadītāja, uz mainīgiem vēstījumiem par iespējamo deleģēšanas līgumu, šis ir brīdis, kad jāveido speciāls likumprojekts, lai noregulētu valsts līdzdalību "Gors" darbībā," teica Lāce.

Jau ziņots, ka Rēzeknes dome nav gatava atbalstīt KM piedāvājumu valsts iesaistei koncertzāles "Gors" pārvaldībā sadarbībā ar pašvaldību, liecina domes Finanšu un budžeta komitejas sēdes lēmums.

Domes komiteja pirmdien nolēma neatbalstīt KM izteikto priekšlikumu par valsts līdzdalību SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" pamatkapitālā, iegūstot 75% kapitāla daļu un izšķirošu ietekmi kapitālsabiedrības pārvaldībā.

Tāpat nolemts neatbalstīt KM priekšlikumu par pašvaldības nekustamā īpašuma - Latgales vēstniecības "Gors" ēkas Pils ielā 4, Rēzeknē - un tā aprīkojuma nodošanu valsts īpašumā.

Domes komiteja rosina KM izvērtēt iespēju īstenot valsts iesaisti "Austrumlatvijas koncertzāles" darbības nodrošināšanā, noslēdzot deleģēšanas līgumu kā sadarbības modeli, kas nodrošinātu ilgtspējīgu un sabalansētu iesaisti kultūrpolitikas mērķu sasniegšanā.

Tāpat nolemts aicināt citas Latgales reģiona pašvaldības izvērtēt iespēju iesaistīties profesionālās mākslas pieejamības, kultūrvides stiprināšanas un reģionālās identitātes attīstības sekmēšanā, noslēdzot deleģēšanas līgumu kā sadarbības modeli.

Pašvaldība uzskata, ka optimālākais risinājums ir sadarbības formas, kas balstītas uz deleģēšanu vai līdzdarbību, nevis pilnīgas īpašumtiesību vai kontroles nodošanas modeli. Deleģēšanas mehānisms nodrošina kā valsts interešu ievērošanu, tā vienlaikus saglabā arī pašvaldības iespējas turpināt pārvaldīt īpašumu un nodrošināt saturisko piedāvājumu vietējo kopienu kultūras vajadzībām, infrastruktūras lietojumu un finansiālo ilgtspēju.

Pašvaldības ieskatā šāda pieeja ļautu panākt stratēģisku līdzsvaru starp valsts un pašvaldību kompetencēm, ievērojot Pašvaldību likuma un Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma prasības, kā arī nodrošinot sabiedrības kultūras tiesības.

Komitejā izskatīja arī grozījumus ar kapitālsabiedrību noslēgtajā deleģēšanas līgumā, nosakot skaidrus uzdevumu izpildes kontroles un novērtēšanas rādītājus.

Dome savu nostāju paudīs domes sēdē 13. februārī, pieņemot gala lēmumu.

Kā aģentūru LETA informēja pašvaldībā, pirmdien Finanšu un budžeta komitejas sēdē netika izskatīts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) priekšlikums, jo pašvaldība to neesot oficiāli saņēmusi, tādēļ par to neesot bijis iespējams lemt.

Pašvaldība kategoriski iebilst pret komunikācijas modeli, kad būtiski priekšlikumi par Latgales reģionālās koncertzāles pārvaldību tiek publiski izziņoti medijos, nevis vispirms apspriesti ar tiešo un līdzvērtīgo partneri - Rēzeknes pašvaldību.

Tikmēr KM aģentūrai LETA pavēstīja, ka pēc sarunām ar Rēzeknes pašvaldību un koalīcijas partneriem ministrija aicina virzīt likumprojektu par valsts iesaisti Latgales vēstniecības "Gors" pārvaldībā.

Ņemot vērā arī "Gora" nozīmi Latvijas kultūrpolitikā, nacionālās identitātes un drošības stiprināšanā, KM aicina virzīt likumprojektu par valsts iesaisti "Gors" pārvaldībā.

Kā vēstīts, Rēzeknes pašvaldība 6. februārī nosūtījusi KM, VARAM un Ekonomikas ministrijai (EM) vēstuli par 9. februārī plānoto Finanšu un budžeta komitejas sēdi, aicinot ministriju pārstāvjus tajā piedalīties, jo sēdes darba kārtībā ir iekļauts jautājums par KM ierosinājumu "Austrumlatvijas koncertzāle" pārvaldībā.

Valdība 2025. gada izskaņā nolēma pilnvarot KM sadarbībā ar VARAM un EM veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.

KM pagaidām neatklāj, cik valstij izmaksātu tās līdzdalība Latgales reģionālās koncertzāles "Gors" pārvaldībā. KM valdībā iesniedza informatīvo ziņojumu par iespējamiem risinājumiem koncertzāles "Gors" darbības stabilizēšanai. Ziņojumā piedāvāti divi varianti - saglabāt līdzšinējo pārvaldības modeli vai arī paredzēt valsts iesaisti koncertzāles pārvaldībā sadarbībā ar pašvaldību.

Ziņojumam noteikts ierobežotas pieejamības statuss, jo tas satur Rēzeknes pašvaldības veiktā audita datus par koncertzāles darbību, aģentūrai LETA skaidroja ministrijā. Vienlaikus Ministru kabineta protokollēmuma projekts liecina, ka valdība varētu atbalstīt otro risinājumu - līdz mēneša beigām turpināt sarunas par koncertzāles nodošanu valsts īpašumā un valsts līdzdalību kapitālsabiedrībā "Austrumlatvijas koncertzāle", nodrošinot valstij izšķirošu ietekmi, ja pašvaldība pieņēmusi nepieciešamos lēmumus.

Ja valdība atbalstīs šo scenāriju, Finanšu ministrijai būs jārod papildu finansējums tā īstenošanai. KM jau paudusi gatavību iemaksāt 75% no pamatkapitāla, lai valstij būtu izšķiroša ietekme kapitālsabiedrībā. Vienlaikus ministrijā pagaidām neatklāj iespējamās izmaksas, norādot, ka tās būs zināmas pēc valdības lēmuma.

Vienlaikus VARAM uzskata, ka valstij jāpārņem 51% Latgales reģionālās koncertzāles "Gors" īpašumtiesību, savukārt Rēzeknes pašvaldībai jāsaglabā 49% īpašumtiesību. Kā aģentūru LETA informēja ministrijā, tās izstrādātais modelis paredz, ka valsts iegūst 51% domājamo daļu no nekustamā īpašuma Latgales vēstniecības "Gors", kā arī 51% pašvaldības kapitālsabiedrības "Austrumlatvijas koncertzāle" kapitāla daļu.

Savukārt Rēzeknes pašvaldība saglabātu 49% gan no "Austrumlatvijas koncertzāles" daļām, gan no "Gora" nekustamā īpašuma, kas ļautu pašvaldībai arī turpmāk piedalīties nekustamā īpašuma un kapitālsabiedrības pārvaldībā.

Ministrijā norāda, ka izstrādātais modelis nodrošinātu valsts izšķirošu ietekmi kultūrpolitikas īstenošanā Latgales reģionā, vienlaikus saglabājot pašvaldības iesaisti pilsētas kultūras norišu organizēšanā un koncertzāles izmantošanā.

Pārvaldības modeļa maiņa, pēc ministrijas skaidrotā, nepieciešama saistībā ar Rēzeknes pašvaldības ierobežotajām finansiālajām un institucionālajām iespējām ilgtermiņā nodrošināt Latgales vēstniecības "Gors" stabilu un ilgtspējīgu darbību atbilstoši valsts kultūrpolitikas nostādnēm.

Ministrijā arī uzsver, ka attiecīgo pārvaldības izmaiņu īstenošanai Saeimai būs jāpieņem atsevišķs likums.