Rīga, 21. apr., LETA. Nav nepieciešamības veikt izmaiņas dažādu valsts iestāžu un plānošanas reģionu kompetenču sadalījumā, teikts Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) ziņojumā, kuru šodien skatīja valdība.

Ziņojumā sniegts vērtējums par 2024. un 2025. gadā tiešās valsts pārvaldes iestāžu kompetences nodošanu plānošanas reģioniem, un tiešās pārvaldes iestāžu teritoriālo struktūrvienību atbilstību plānošanas reģionu robežām.

VARAM skaidro, ka minētajos gados jaunu tiešās pārvaldes funkciju nodošana plānošanas reģioniem netika veikta, saglabājot esošo kompetenču sadalījumu.

Plānošanas reģioni nodrošina tiem deleģēto uzdevumu izpildi atbilstoši regulējumam un pieejamajiem resursiem, akcentē VARAM.

Saskaņā ar ministrijas pausto, gadījumos, kad tiešās pārvaldes iestādes teritoriālais iedalījums nesakrīt ar plānošanas reģionu robežām, tas ir pamatots ar funkcionāliem un efektivitātes apsvērumiem.

Tomēr ministrija secinājusi, ka pašreizējā situācija neliecina par nepieciešamību veikt izmaiņas normatīvajā regulējumā vai kompetenču sadalījumā.

Pieci plānošanas reģioni tika izveidoti 2006. gadā. Tika izveidoti Latgales, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Rīgas plānošanas reģions.

Ministru kabinets pastāvīgi izvērtē, kādu tiešās valsts pārvaldes iestāžu kompetenci nodot plānošanas reģioniem, kā arī izdod nepieciešamos normatīvos aktus, vai sagatavo un iesniedz attiecīgu likumprojektu Saeimai.

Plānošanas reģioni savas kompetences ietvaros nodrošina reģiona attīstības plānošanu, pašvaldību un citu tiešās pārvaldes iestāžu sadarbību, īsteno likumos noteikto kompetenci pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādes koordinācijā un uzraudzībā, kā arī sagatavo, saskaņo un īsteno reģionālās attīstības atbalsta pasākumus un pilda brīvprātīgās iniciatīvas.

Plānošanas reģioni tajā skaitā veic uzdevumus saistībā ar Satiksmes ministrijas kompetences jomām.