Rīga, 5. janv., LETA. Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs (AS) šodien ar Rīgas būvvaldes vadību pārrunās gāzes sprādziena incidentu, aģentūru LETA informēja komitejas galvenā referente Ilva Skreba.

Pēc piektdien, 2. janvārī, notikušā gāzes sprādziena dzīvokļu ēkā Torņkalnā, Bauskas ielā 15, Bergholcs sasaucis ārkārtas sapulci domē ar būvvaldes vadītāju un Pilsētas attīstības departamenta vadītāja pienākuma izpildītāju, lai pārrunātu situāciju ar ēkas tālāku ekspluatāciju, būvvaldes maksimālu atbalstu ēkas apsaimniekotājam un dzīvokļu īpašniekiem, kā arī izvērtētu pašvaldības iespējas nākotnē mazināt šādu incidentu atkārtošanās riskus.

Bergholcs uzsver, ka pašlaik svarīgi primāri nodrošināt iedzīvotāju drošu uzturēšanos ēkā. Būvvaldes ekspertu atzinums nosaka uzturēšanās aizliegumu ēkā līdz padziļinātam sertificēta būvspeciālista ēkas tehniskajam apsekojumam. Tikai pēc šī atzinuma varēs noteikt nepieciešamās darbības ēkas daļējas ekspluatācijas pieļaujamībai. Šajā procesā būtiska esot būvvaldes atsaucība un ātra procesu virzība, sniedzot operatīvi informāciju un nodrošinot prioritārā kārtībā dokumentu izskatīšanu, kā arī visu iesaistīto pušu sadarbību.

Vienlaikus Bergholcs ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu pārrunās ierosinājumus, kā nākotnē samazināt gāzes eksplozijas riskus daudzdzīvokļu mājās, lai novērstu šādu negadījumu atkārtošanos pilsētā.

Bergholcs uzskata, ka viens virziens būtu dzīvojamo māju apdrošināšanas jautājuma sakārtošana, lai šādos gadījumos tiktu nodrošināts finansiāls risinājums ēkas ātrai atjaunošanai. Patlaban dzīvojamās mājas salīdzinoši maz tiek brīvprātīgi apdrošinātas, tikai dzīvokļu līmenī, bet būtu jābūt līdzīgam principam kā OCTA - katram transportlīdzeklim, kas piedalās satiksmē, ir jābūt obligāti apdrošinātam, tāpat arī ēkām, kurās dzīvo cilvēki.

Kā otru virzienu viņš rosina izvērtēt un uzlabot šādu ēku apsekošanas prasības un kārtību. Kā obligātai prasībai, viņaprāt, jābūt ēku tehniskajam inženierkomunikāciju apsekošanas žurnālam, kurā pēc noteikta algoritma tiek uzskaitītas speciālistu apsekošanas, tostarp gāzei. Būtu jāpārskata normatīvi, lai šādi apsekojumi ir pietiekamā apjomā - elektrības, gāzes, būvkonstrukciju u.tml.

Trešais virziens Bergholca ieskatā ir automātika - pašlaik dzīvokļu īpašniekiem kā obligāta prasība ir dūmu detektori, bet kaut kam līdzīgam jābūt arī gāzei, kad pie noplūdes nostrādā automātika un atslēdz gāzes padevi.

Kā ziņots, gāzes sprādzienā Torņakalnā, gāja bojā divi cilvēki - persona, kas kādā dzīvoklī veica nelegālas darbības ar gāzes vadu, un AS "Gaso" Avārijas dienesta darbinieks, kurš bija ieradies uz izsaukumu par iespējamu gāzes noplūdi. Vēl divi cilvēki cietuši.

No ēkas saviem spēkiem pirms VUGD ierašanās evakuējās 35 cilvēki, bet vēl 11 cilvēkus evakuēja ugunsdzēsēji.

Sprādziens piecstāvu dzīvojamā mājā notika nelegāli sabojāta gāzes vada dēļ. Sprādzienā sagruvis ēkas ceturtais un piektais stāvs, kā arī jumts.

Ēku apsaimnieko SIA "Latvijas namsaimnieks", tajā ir 74 dzīvokļi, no kuriem četri pieder pašvaldībai. Pēc pagaidām oficiāli neapstiprinātas informācijas sprādziens noticis nelegāla gāzes pieslēguma dēļ pašvaldībai piederošā dzīvoklī.