Rīga, 23. marts, LETA. Smiltenes novada mērs Ervins Labanovskis (P), tiekoties ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču, sūdzējies par sarežģītu un ilgu teritorijas plānošanas procesu, kas kavē dinamisku attīstību un ekonomiku, aģentūru LETA informēja pašvaldības Komunikācijas nodaļas vadītāja Marita Mūze.

Tikšanās laikā Labanovskis vērsa uzmanību uz vairākiem reģionālajai attīstībai, ekonomikai un drošībai būtiskiem jautājumiem.

Runājot par teritorijas plānojumu, Labanovskis vērsa uzmanību uz to, ka Valsts vides dienestam (VVD) pašlaik ir nepietiekama kapacitāte, lai efektīvi un likumā paredzētajā kārtībā risinātu šos jautājumus.

Labanovskis aicināja pievērst uzmanību arī tam, kāds ir pierobežas definējums un ko valsts saprot ar pierobežu. Viņš norādīja, ka pierobeža ir daudz plašāka un tā nav tikai novadu robežās. "Smiltenes novadam pilnīgi noteikti Ape un Gaujiena skaitās pierobeža, bet valsts izpratnē šobrīd īsti nē," sacīja Labanovskis. Priekšsēdētājs rosināja, ka būtu jānosaka finansējuma piešķiršanas kritēriji - ja papildu finansējums tiek piešķirts tieši robežpašvaldībām, tas būtu jāattiecina uz visu pierobežas reģionu, jo visur ir vienāda Krievijas tuvuma ietekme.

Runājot par mājokļiem, priekšsēdētājs vērsa uzmanību uz to, ka vēl aizvien pastāv problēma kreditēšanā. Viņš skaidroja, ka bankas, kreditējot tur, kur nestrādā tirgus, kā centrālo objektu vērtē īpašuma potenciālo vērtību. Ja tirgus nestrādā, tad īpašuma potenciālā vērtība ir neadekvāta. Ja jaunai ģimenei jāuzceļ māja, tad tās izmaksas nevar būt tādas, kādas cenas ir "ss.com" sludinājumos līdzvērtīgai mājai. Mājas izmaksas ir tādas, cik maksā to uzcelt. Labanovskis uzsvēra, ka ir jāvērtē cilvēka kredītvēsture un izaugsmes potenciāls un, no tā izejot, būtu jādod kreditēšanas apstiprinājums.

Domes priekšsēdētājs, runājot par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda līdzekļiem, norādīja, ka viena lieta ir naudas pārdale, bet ir arī jārod instrumenti, kā tās pašvaldības, kurām ir liela teritorija un salīdzinoši mazāk iedzīvotāju, varētu gūt papildu ienākumus. Viņa ierosinājums bija ieviest "celma nodokli" - vietās, kur notiek mežizstrāde, noteikts procents no meža izstrādāšanas nonāktu pašvaldības rīcībā. Šādas pašvaldības kā Smiltenes novads gūtu papildu nodokļu maksājumus savai attīstībai.

Pašvaldības vadība sola aktīvi strādāt pie šo iniciatīvu virzīšanas lēmumu pieņēmēju līmenī, lai panāktu reālus atbalsta instrumentus, kas veicinātu Smiltenes novada un visas pierobežas attīstību.

LETA jau vēstīja, ka 20. martā, tiekoties ar Latvijas pašvaldību pārstāvjiem un Latvijas Pašvaldību savienību, Valsts prezidents Rinkēvičs uzsvēra trīs prioritātes, kuras pašvaldībām un valdībai būtu jāpaveic kopīgiem spēkiem.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģers, Rinkēviča ieskatā tā ir valsts drošības un aizsardzības stiprināšana, sagatavojoties apdraudējumiem gan militāri, gan civilās aizsardzības jomā.

Valsts prezidents norādīja, ka otrā prioritāte ir demogrāfija ciešā sasaistē ar skolu tīkla un veselības aprūpes pieejamības jautājumiem, kā arī mājokļu pieejamību.

Savukārt trešā ir ekonomiskā attīstība un valsts konkurētspēja, kurā nozīmīga daļa ir pašvaldību finansēšanas pieejai, nodokļu politikai un citiem jautājumiem, kuros pašvaldībām un valdībai jāsastrādājas kopīga dialoga ceļā, uzsvēra prezidents.

Tikšanās laikā Rinkēvičs ar pašvaldību pārstāvjiem pārrunāja aktualitātes pašvaldībās, kā arī pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda izmaiņas, civilās aizsardzības, uzņēmējdarbības, skolu un slimnīcu tīkla jautājumus.

Kā vēstīts, Valsts prezidents Rinkēvičs piektdien apmeklēs izglītības iestādes, uzņēmumus un iekšējās drošības institūcijas Smiltenes un Valmieras novadā.