Rīga, 10. okt., LETA. Skanstes apkaimē Rīgā piesārņotā grunts atrodas uz bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa ģimenes locekļiem piederošās AS "Projekts B10" zemes gabaliem, noskaidroja aģentūra LETA.

Sprūds aģentūru LETA informēja, ka atbērtnes atrodas uz vairākiem zemes gabaliem. Lielākā atbērtņu kaudze ir uz diviem zemes gabaliem. Viena zemes gabala daļa pieder Sprūdam un AS "Projekts B10", bet otrs zemes gabals pieder "Projekts B10". Abi zemes gabali atrodas blakus un ir 1,2 un 3,4 hektārus lieli.

Kā skaidroja zemes īpašnieks, atbērtne šajā vietā atrodas aptuveni no 2021. gada. Šajā vietā uzbērti aptuveni 36 000 kubikmetru grunts, norādīja Sprūds.

Viņš pašlaik neatklāja plānus, kā ir iecerēts rīkoties ar minētajiem zemes gabaliem, uzsverot, ka pirms tam ir jāatrisina atbērtņu jautājums.

Ņemot vērā, ka pašvaldības pārstāvji sola atbērtņu jautājumu nokārtot, pašlaik neesot aktuāls tiesvedības jautājums.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā publicētā informācija, Rīgas domes Pilsētas īpašuma komiteja 2019. gadā lēma par trīs zemesgabalu, kas nepieciešami Skanstes apkaimes atjaunošanas projekta realizācijai, piespiedu atsavināšanu.

Atsavināt bija plānots "Projekts B10" un Sprūdam piederošus nekustamos īpašumus, kuriem prokuratūra bija uzlikusi arestu, skaidroja domē, taču šis lēmums netika īstenots.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas domē līdz 7. novembrim tiks veikta pārbaude, kurā izvērtēs Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanu.

Pašvaldībai ir bažas, ka Skanstes revitalizācijas projekta laikā nav aizvākta visa piesārņotā grunts. Kā iepriekš informēja Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P), pastāv iespēja, ka kādi no darbiem, kas atteicas uz teritorijas sanāciju, nav paveikti vai paveikti citādi, nekā sanācijas plānā paredzēts, tādēļ pastāv risks, ka grunts, kas ir piesārņota un bija jānogādā citur, atrodas gan blakus teritorijā, gan varētu būt bērnu rotaļlaukumā.

Pašvaldība ir sazinājusies gan ar tiesībsargājošajām iestādēm, gan Valsts vides dienestu, lai tie izvērtē iespējamos riskus. Savukārt līdz brīdim, kad tiks saņemti Valsts vides dienesta analīžu rezultāti, bērnu rotaļlaukums Skanstē ir slēgts un norobežots.

Kā aģentūru LETA informēja VVD sabiedrisko attiecību vadītāja Aija Jalinska, dienests ir informēts, ka Rīgas dome veic izpēti konkrētajā teritorijā.

Dienests norāda, ka Rīgas dome kā darbu pasūtītājs ir pasūtījusi grunts analīzes, kuru rezultātus pēcāk būs nepieciešams iesniegt VVD, kas veiks šo analīžu rezultātu izvērtēšanu un, pamatojoties uz rezultātiem, norādīs tālākās darbības, ja tādas būs nepieciešamas.

Kā noskaidroja aģentūra LETA, problēmas ar piesārņotās grunts atstāšanu teritorijā, iespējams, radušās projekta īstenotāju nomaiņas dēļ.

Pamatojoties uz izpētes rezultātiem, tika pieņems lēmums būvprojektu sadalīt divās būvniecības kārtās un pašvaldība ar būvdarbu veicēju "RR-Eko", kuras sastāvā bija SIA "Riga rent", SIA "Eko osta" un SIA "Baltijas būve", vienojās par izmaiņām līgumā un būvdarbu izmaksu pieaugumu.

Tomēr, ņemot vērā, ka komersants nespēja nodrošināt nepieciešamo līguma izpildes nodrošinājuma garantiju, pašvaldība vienpusēji atkāpās no līguma izpildes un 2023. gadā izsludināja jaunu būvdarbu iepirkumu.

Atklātā konkursa rezultātā tiesības slēgt līgumu pie nosacījuma, ja tiek rasts finansējums būvdarbu turpināšanai, tika piešķirtas uzņēmumam SIA "ACBR".

Saskaņā ar aģentūras LETA arhīvā pieejamo informāciju, kopējās būvdarbu izmaksas sākotnēji tika plānotas gandrīz 16,7 miljoni eiro, no kurām daļa bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums. Projektēšanas izmaksas bija plānotas 312 482 eiro.

Laikā, kad Rīgas mērs bija Vilnis Ķirsis (JV), viņš paziņoja, ka pašvaldība vērsīsies tiesā, lai atgūtu zaudējumus Skanstes revitalizācijas projektā.

Viņš uzsvēra, ka tas tiks darīts, jo projekta īstenošanā veikta nekvalitatīva izpēte, kuras dēļ projekts sadārdzinājies.

Pašvaldība vairākkārt lēma par papildus līdzekļu piešķiršanu šim projektam un tas sadārdzinājās līdz 21,5 miljoniem eiro.

Kā informēja pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, pret sākotnējiem būvniekiem, projektētāju un būvuzraugu tiesā iesniegta prasība par 1,7 miljoniem eiro.

Kā ziņots, maijā Skanstē tika atklāts viens no lielākajiem pilsētvides projektiem - daudzfunkcionāls parks, jaunas ielas un labiekārtota teritorija 15 hektāru platībā, aģentūru LETA informēja Rīgas domē. Projekta īstenošana krietni ieilga un laika gaitā arī sadārdzinājās.

Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta tika īstenota ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21,7 miljoni eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums - 4,6 miljoni eiro, valsts budžeta dotācija 670 334 eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums - 16,5 miljoni eiro.

Pēc atklāšanas tika konstatēts, ka Skanstes parkā grimst kanalizācija, turklāt par šādu iespējamību pašvaldība iepriekš brīdināta, vēstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".

Kanalizācijas projektēšanas laikā neesot tikuši veikti visi nepieciešamie aprēķini, kuru trūkumam savukārt netika pievērsta uzmanība.

Būvnieka meklēšanas procesā viens no pretendentiem pašvaldību brīdināja par iespējamu objekta grimšanu teritorijā esošajās dūņainajās gruntīs, ja kanalizācijas sistēma tiks būvēta pēc sākotnēji piedāvātā projekta. Tomēr, ignorējot brīdinājumu, Rīgas dome no papildu ekspertīzes atteicās.