Rīga, 15. janv., LETA. Tiesa atzinusi par prettiesisku Ogres novada pašvaldības rīcību, nenodrošinot atbalstu pilsoniskās sabiedrības biedrībai, liecina Administratīvās rajona tiesas spriedums.

Spriedumā norādīts, ka domes rīcība nav tikai tehniska kļūda, bet gan labas pārvaldības principa pārkāpums. Domes bezdarbība, neatbildot uz iesniegumiem un nesniedzot informāciju, rada tiesisko nenoteiktību un liedz biedrībai pilnvērtīgi plānot savu darbību, kas ir tiešā pretrunā ar Pašvaldību likumā noteikto pašvaldības pienākumu atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Minēto pārkāpumu kopums ir tik būtisks, ka pašvaldības rīcība, nenodrošinot pieteicējas darbības atbalstu, atzīstama par prettiesisku, norāda tiesa.

Kā aģentūru LETA informēja Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības pārstāve Elīna Grīnhofa, 2024. gada nogalē biedrība bija spiesta vērsties Administratīvajā rajona tiesā, jo Ogres novada pašvaldība ilgstoši neatbildēja uz biedrības lūgumiem. Iesniegumi par pilsoniskās sabiedrības līdzdalību, sadarbības iespējām un biedrībām pieejamo atbalstu netika izskatīti vai uz tiem netika sniegtas atbildes, radot iespaidu, ka dialogs ar pašvaldību faktiski nepastāv. Šī neatbildēšana nebija vienreizēja, tā bija sistēmiska prakse, kas liedza biedrībai savlaicīgi iegūt būtisku informāciju un plānot darbu, norāda Grīnhofa.

Kad biedrība vērsās pašvaldībā ar lūgumiem sniegt atbalstu biedrības darbam, Ogres novadā nebija noteikta skaidra un publiski pieejama kārtība, kādā biedrībām un nodibinājumiem tiek piešķirts pašvaldības atbalsts. Nebija izdots normatīvais akts, kas regulētu šo procesu, un arī pašvaldības tīmekļvietnē nebija pieejama informācija par kritērijiem, termiņiem vai pieteikšanās kārtību, piebilst Grīnhofa.

Viņa norāda, ka praksē atbalsts tika piešķirts pēc "nerakstītās kārtības". Tā kā Ogres novadā darbojas liels skaits biedrību un nodibinājumu, šāda pieeja nav caurskatāma un nenodrošina vienlīdzīgas iespējas visām organizācijām, tādējādi radot situāciju, kurā atbalstu saņem tikai daļa potenciālo pretendentu, bet citi par šādu iespēju neuzzina vispār.

Trešdien, 14. janvārī, Administratīvā rajona tiesa pasludināja spriedumu, kurā uzsver, ka, lai arī pašvaldībai ir rīcības brīvība lemt par atbalsta piešķiršanu, tai nav tiesību ignorēt biedrību iesniegumus vai neizvērtēt tos pēc būtības. Šāda rīcība esot prettiesiska. Spriedumā pašvaldībai uzlikts par pienākumu mēneša laikā rakstveidā atvainoties biedrībai par pieļauto prettiesisko rīcību.

"Šis tiesas spriedums ir apliecinājums tam, ka pilsoniskās sabiedrības tiesības uz atbildīgu, caurskatāmu un tiesisku publiskās varas rīcību ir reāli aizsargājamas," norāda Grīnhofa.

Viņa uzsver, ka šī tiesvedība bija saistīta ar biedrības principiālu pārliecību, ka vēršanās pašvaldībā nedrīkst palikt bez atbildes. Satversmē ir nostiprinātas ikviena tiesības likumā paredzētajā kārtībā vērsties valsts un pašvaldību iestādēs un saņemt atbildi pēc būtības. Šīs tiesības konkretizē arī Iesniegumu likums, nosakot iestāžu pienākumu iesniegumus izskatīt savlaicīgi un sniegt skaidras, motivētas atbildes. "Mums ir būtiski, lai šīs normas tiktu ievērotas praksē, ne tikai formāli. Labas pārvaldības princips nozīmē atbildīgu, caurskatāmu un cieņpilnu publiskās varas rīcību, kā arī gatavību dialogam ar iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām," uzsver biedrības pārstāve.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.