Rīga, 18. marts, LETA. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) pēc atkārtotas un padziļinātas pārbaudes Dunduru pļavās, kur konstatēts liels skaits kritušu taurgovju un Konik šķirnes zirgu, secinājusi, ka ir pārsniegts nomas līgumā noteiktais ganāmpulka blīvums, aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dabas izglītības departamenta direktore Elīna Ezeriņa.

Ja līgumā noteiktais maksimālais dzīvnieku blīvums ir 0,9 liellopu vienības uz hektāru (ha) laika periodā no 15. maija līdz 15. septembrim, tad pārbaudes laikā tas sasniedza 1,38, kas ilgtermiņā var radīt negatīvu ietekmi uz zālāju biotopiem, tostarp uz zālājos ligzdojošām putnu sugām, uzsver DAP.

Pārbaudes rezultātā nomniekam - nodibinājumam "Ķemeru Nacionālā parka fonds" - uzdots līdz šā gada 15. maijam veikt pasākumus, lai dzīvnieku skaits Dunduru pļavās nepārsniegtu noteikto ganīšanas blīvumu. Tāpat noteikts uzlabot žoga infrastruktūru un apmeklētāju informēšanu, kā arī līdz šā gada 23. martam gan Dunduru, gan Lielupes palieņu pļavās nodrošināt kritušo dzīvnieku utilizēšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

Arī atkārtotās pārbaudes laikā nav konstatēti dabas aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumi, norāda DAP.

Pārbaudes laikā tika apsekotas visas zemes vienības Dunduru pļavās, kurās saskaņā ar zemes nomas līgumu zālāju apsaimniekošana tiek nodrošināta, tos noganot ar taurgovīm un Konik šķirnes zirgiem. Tika konstatēts, ka zālāju apsaimniekošana ar noganīšanu atbilst teritorijas izmantošanas mērķim un ir piemērota metode bioloģiski vērtīgo zālāju uzturēšanai, informē Ezeriņa.

Pārbaudē konstatēta arī nepieciešamība uzlabot ganību žoga stāvokli, lai novērstu dzīvnieku izkļūšanu ārpus aploka, kā arī paplašināt informējošo zīmju, kas brīdina par elektrisko ganu un aizliegumu atrasties aplokā, izvietojumu, ņemot vērā teritorijas apmeklētāju plūsmu.

Pārbaudes laikā, izmantojot drona fiksācijas, Dunduru pļavu aplokos konstatēti 30 krituši dzīvnieki - četri Konik zirgi un 26 taurgovis. Jāņem vērā, ka teritorijas specifikas un citu apstākļu dēļ - mitruma, applūšanas, reljefa, kā arī dzīvnieku uzvedības - pilnīga visu gadījumu fiksācija ir apgrūtināta, skaidro DAP.

Papildu Dunduru pļavu apsekošanai, DAP veikusi padziļinātu pārbaudi arī otrā iznomātajā īpašumā - Lielupes palieņu pļavās, kur iznomāta 153,41 ha liela platība, kas saplūst ar privātajām teritorijām, veidojot vienotu aploku 242 ha platībā. Šajā teritorijā liellopu blīvums nesasniedz līgumā noteikto maksimāli pieļaujamo. Pārbaudes laikā uzskaitīts viens kritušais dzīvnieks - taurgovs. Uzskaiti nebija iespējams veikt zemākajās vietās, ko pašlaik sedz ūdens, tāpēc pārbaudes tiks atkārtotas, informē Ezeriņa.

DAP skaidro, ka abās teritorijās izmantotie lielie zālēdāji - taurgovis un Konik zirgi - ir īpaši selekcionētas šķirnes, kas tiek izmantotas dabas apsaimniekošanā. Tie tiek turēti savvaļai pietuvinātos apstākļos un nodrošina dabisku zālāju noganīšanu, kas palīdz uzturēt bioloģisko daudzveidību, veicina dažādu augu un dzīvnieku sugu saglabāšanos un rada mozaīkveida ainavu.

DAP sola turpināt uzraudzīt situāciju abās iznomātajās teritorijās un sadarboties ar iesaistītajām institūcijām - Zemkopības ministriju, Pārtikas un veterināro dienestu, Valsts vides dienestu un Jelgavas un Tukuma novada pašvaldībām, lai nodrošinātu gan dabas aizsardzības prasību ievērošanu, gan sabiedrības informētību par notiekošo teritorijā.

Kā vēstīts, Valsts policijā sākts kriminālprocess saistībā ar dzīvnieku bojāeju Ķemeru nacionālā parka Dunduru pļavās.

Kriminālprocess pagaidām sākts pēc Krimināllikuma 20. nodaļas "Noziedzīgi nodarījumi pret vispārējo drošību un sabiedrisko kārtību" un notiek lietas izmeklēšana.

Jau ziņots, ka Pārtikas un veterinārais dienests, pārbaudot ziņojumus par mirušām taurgovīm Ķemeru nacionālā parka Dunduru pļavās, konstatējis, ka dzīvniekiem nav infekcijas slimību pazīmju, tādēļ epizootiju jeb slimību izplatīšanās draudi nepastāv.

Ķemeru nacionālā parka fonds nodrošina Dunduru pļavās mītošo taurgovju un zirgu uzraudzību. Fonda vadītājs Andis Liepa uzskata, ka dzīvnieku bojāeja nav nekas īpašs. "Te viņi dzīvo un te viņi mirst," komentēja fonda vadītājs, skaidrojot, ka šogad, ņemot vērā bargo ziemu, kritušo dzīvnieku skaits ir lielāks nekā parasti.

Pēc viņa paustā, tas neesot nekas ārkārtējs. Dzīvnieki tiekot piebaroti, arī ūdens viņiem tiekot nodrošināts. Liepa noliedza, ka ūdens pļavās būtu piesārņots, lai gan, protams, palu ūdeņi var saturēt dažādus piejaukumus.

Fonda pārstāvis stāstīja, ka bojā var aiziet arī kāds no jaunuļiem, kas barojas ar mātes pienu gadījumā, ja mirst pati māte. Tā arī esot ierastā prakse.

DAP iepriekš uzsvēra, ka juridiskā un praktiskā atbildība par dzīvnieku uzturēšanu un to labturību gulstas uz konkrēto zemes nomnieku - Ķemeru Nacionālā parka fondu, nevis DAP kā valsts zemes iznomātāju.

Aktīvistu grupa ir nosūtījusi aicinājumu Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam un Saeimai ar lūgumu steidzami iesaistīties jautājuma risināšanā par masveida dzīvnieku bojāeju, iespējamo ūdens resursu piesārņojumu, kā arī atbildīgo iestāžu rīcības izvērtēšanu.

Saskaņā ar Ķemeru nacionālā parka fonda aplēsēm pļavās līdz šim mita ap 100 zirgu un 130 taurgovju, taču aptuveni 20% no taurgovju ganāmpulka ir gājuši bojā.