Rīga, 11. febr., LETA. Rēzeknes domē iecerēts veidot jaunu komiteju, kas prasīs papildu budžeta izdevumus, jo no 2026. gada komiteju priekšsēdētāju amats domē ir algots, noskaidroja aģentūra LETA.

Sabiedrības viedokļa noskaidrošanai nodoti grozījumi pašvaldības nolikumā, kas paredz Tautsaimniecības, ekonomikas un investīciju piesaistes veicināšanas komitejas izveidi. Tā esot nepieciešama, lai stiprinātu Rēzeknes tautsaimniecības pamatus, veicinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi un nodrošinātu efektīvu investīciju piesaisti.

"Pašvaldības attīstības dinamika aizvien ciešāk ir saistīta ar spēju piesaistīt uzņēmējdarbībai labvēlīgas investīcijas, veicināt vietējo uzņēmumu izaugsmi, kā arī pārdomāti izmantot ekonomisko potenciālu, integrējot to pilsētas ilgtermiņa attīstības stratēģijā," pausts grozījumu paskaidrojuma rakstā.

Jaunās komitejas izveide esot vajadzīga, "lai nodrošinātu profesionālu, tematisku un koordinētu pieeju jautājumu izskatīšanā, kas attiecas uz ekonomikas, investīciju un uzņēmējdarbības vides attīstību".

Tautsaimniecības, ekonomikas un investīciju piesaistes veicināšanas komitejas kompetencē būs jautājumi par pašvaldības līdzdalību kapitālsabiedrību darbību un attīstības virzienu izvērtēšanu, investīciju projektu veicināšanu, koordināciju un izvērtēšanu, uzņēmējdarbības atbalsta iniciatīvu un programmu veicināšanu un attīstīšanu. Tās uzdevums būs arī ekonomiskās aktivitātes veicināšana, pārrobežu sadarbības, investīciju un reģionālas konkurētspējas jautājumu izskatīšana.

Pašvaldībā apgalvo, ka komiteja nodrošinās saskaņotu politikas veidošanu šajās jomās un pārstāvēs pārnozaru skatījumu attīstības lēmumu izstrādē un atzinumu sniegšanā.

"Šādas komitejas izveide ir objektīvi nepieciešama institucionālās kapacitātes stiprināšanā, kas nodrošinās stratēģisku pieeju lēmumu pieņemšanai tautsaimniecības, investīciju un ekonomikas jautājumos, un mērķtiecīgu attīstības virzienu koordināciju pašvaldības līmenī," apgalvo pašvaldībā.

Komiteja darbosies sešu locekļu sastāvā.

Viedokli par nolikuma grozījumiem iespējams izteikt līdz 24. februārim.

Līdz šim domē darbojās trīs komitejas - Finanšu un budžeta komiteja, Pilsētas attīstības, infrastruktūras un sabiedriskās kārtības komiteja un Kultūras, izglītības, sporta, veselības, sociālo un darba lietu komiteja. Saskaņā ar grozījumiem nolikumā par pašvaldības domes deputātu un pašvaldības darbinieku atlīdzību no 2026. gada komiteju priekšsēdētāju amati ir algoti.

Finanšu un budžeta komiteju līdz šim vadīja pilsētas mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV), taču viņš otrdien atstādināts no amata, nesaņemot pielaidi darbam ar valsts noslēpumu. Līdz ar to viņš zaudējis arī Finanšu un budžeta komitejas priekšsēdētāja amatu, jo to saskaņā ar Pašvaldību likumu vada tieši domes priekšsēdētājs.

Līdzīga situācija pērnruden bija izveidojusies Jūrmalā, kur, nesaņemot atļauju darbam ar valsts noslēpumu, no amata atkāpās un Finanšu komitejas vadītāja amatu zaudēja pilsētas mērs Gatis Truksnis (LZP). Taču viņš kļuva par jaunās Stratēģiskās plānošanas jautājumu komitejas priekšsēdētāju. Opozīcija jau pirms lēmuma par komitejas izveidi pauda bažas, ka tā tiek veidota Truksnim, lai turpinātu nodrošināt viņam algotu amatu domē.

Jau ziņots, ka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) Rēzeknes mēru atstādināja no amata, ņemot vērā, ka Bartaševičam nav izsniegta speciālā atļauja pieejai valsts noslēpumam.

Ministrs rīkojumā paskaidrojis, ka atstādināšana nav uzskatāma par sodu vai galīgu lēmumu par amata zaudēšanu. Gadījumā, ja lēmums par pielaides atteikumu tā pārsūdzēšanas rezultātā tiks atzīts par neatbilstošu, Bartaševičs, to saņemot, varēs atsākt amata pienākumu pildīšanu. Savukārt, ja speciālā atļauja netiks piešķirta, viņam būs pienākums atstāt amatu, jo viņš vairs neatbildīs likumā noteiktajām prasībām amata pienākumu turpmākai pildīšanai.

Ministra rīkojumā iekļauts arī Rēzeknes mēra paskaidrojums. Tajā Bartaševičs pauž viedokli, ka viņš kā domes priekšsēdētājs nav pārkāpis ārējos normatīvos aktus. Tāpat Bartaševičs apliecinājis, ka Valsts drošības dienesta lēmumu atteikt pielaidi apstrīdēs ģenerālprokuroram, kā arī nepieciešamības gadījumā ģenerālprokurora lēmumu pārsūdzēs Administratīvajā apgabaltiesā.

Bartaševičs savā paskaidrojumā norāda, ka, pieņemot lēmumu par atstādināšanu, ministram ir jāpierāda domes priekšsēdētāja atstādināšanas samērīgums.

Politiķis apgalvo, ka ne Pašvaldību likuma, ne arī citu likumu normas neparedzot, ka domes priekšsēdētājs nevarētu pildīt amata pienākumus gadījumā, ja viņš nav saņēmis speciālo atļauju darbam ar valsts noslēpumu.

Izvērtējot Bartaševiča paskaidrojumā sniegto informāciju, ministrs secinājis, ka pašvaldības domes priekšsēdētājs nav pieņēmis lēmumu atkāpties no amata.

Ministrs uzskata, ka mēra paskaidrojumā minētais nav uzskatāms par objektīvu pamatu pieļaut, ka Bartaševičs turpina pildīt domes priekšsēdētāja amatu.

Ministrs aizvadītajā nedēļā pieprasīja Rēzeknes mēram atkāpties no amata, jo viņš nav saņēmis pielaidi valsts noslēpumam, tomēr Bartaševičs turpināja vadīt domi.