Rīga, 7. apr., LETA. Valsts kontrole plāno veikt padziļinātas Valkas novada pašvaldībā, kā tā nodrošina iedzīvotājiem ūdensapgādes, siltumapgādes un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus, aģentūrai LETA pastāstīja Valsts kontroles Komunikācijas daļas vadītāja Gunta Krevica.

Pagājušā gada nogalē Valsts kontrole sāka atbilstības revīziju "Vai budžeta vadība pašvaldībās ir nodrošināta atbilstoši labas pārvaldības principiem un nodrošina izvirzīto mērķu sasniegšanu?".

Atbilstības revīzijā Valsts kontrole vērtē pašvaldību budžeta vadības atbilstību normatīvajam regulējumam un labajai starptautiskajai praksei, esošo pašvaldību uzraudzības modeli un pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fonda jautājumus. Revīzijas izlasē iekļautas 10 pašvaldības, un viena no tām ir Valkas novada pašvaldība.

Šīs revīzijas rezultāti gaidāmi 2026. gada nogalē.

Tomēr, ņemot vērā, ka Finanšu ministrija (FM) jau kopš 2024. gada pastiprināti un regulāri veic Valkas novada pašvaldības finansiālās darbības analīzi un uzraudzību, lai sabalansētu 2024., 2025. un 2026. gada budžetus un naudas plūsmu kavēto maksājumu segšanai, bet vēl joprojām pašvaldībai nav izdevies segt visus ilgstoši kavētos maksājumus, Valsts kontrole plāno veikt papildu padziļinātas pārbaudes.

10 pašvaldībās uzsāktās revīzijas laikā Valsts kontrole papildus pārbaudīsim, kā Valkas novada pašvaldība nodrošina iedzīvotājiem ūdensapgādes, siltumapgādes un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus.

Tāpat plānots vērtēt, kā ar to saistītās naudas plūsmas ietekmē pašvaldības budžetu un vai pieņemtie lēmumi un rīcība atbilst normatīvajiem aktiem.

Valsts kontrole sola, ka par padziļināto pārbaužu rezultātiem sagatavos starpziņojumu, ko iestāde publiskos pirms revīzijas gala ziņojuma.

Kā ziņots, FM sagatavojusi un iesniegusi saskaņošanai atbildīgajām nozaru ministrijām informatīvo ziņojumu par Valkas novada pašvaldības finanšu situāciju un risinājumiem turpmākajām darbībām. Ja pašvaldība nespēs sakārtot budžeta situāciju un turpinās kavēt saistību izpildi, jautājums tiks risināts atbilstoši pašvaldību finanšu stabilizācijas regulējumam.

Ziņojumā FM secina, ka Valkas novada pašvaldības ilgstošās finanšu problēmas galvenokārt ir saistītas ar nesakārtotu komunālo pakalpojumu sniegšanu, kas rada pašvaldībai zaudējumus. Pašvaldība ilgstoši nav iekasējusi iedzīvotāju parādus par komunālajiem pakalpojumiem - uz 2026. gada 1. februāri iedzīvotāju parādi par siltumapgādi pārsniedza vienu miljonu eiro, kā arī tie būtiski nesamazinās. Vienlaikus izrakstītie rēķini par siltumapgādi nesedz faktiskās pakalpojuma izmaksas, un gadiem nav nodrošināta pietiekama kontrole pār ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanu.

Minētie faktori tieši ietekmē pašvaldības budžetu un tās spēju savlaicīgi pildīt uzņemtās saistības un nodrošināt autonomo funkciju izpildi, skaidro FM. Neskatoties uz to, ka 2025. gadā Valkas novada pašvaldības ieņēmumi pēc pašvaldību finanšu izlīdzināšanas, salīdzinot ar 2024. gada plānu, pieauga par 1,26 miljoniem eiro jeb 15,4%, kas ir procentuāli lielākais pieaugums starp pašvaldībām, pašvaldībai regulāri bija kavēti maksājumi pret kreditoriem, tā kavēja nodokļu samaksu un periodiski pagarināja nodokļu nomaksas termiņus.

Arī 2026. gada janvāra nodokļu parādam 362 400 eiro apmērā ir piešķirts samaksas termiņa pagarinājums līdz 2027. gada 20. janvārim, norāda FM.

Pašvaldības finanšu situācijas īslaicīga uzlabošanās 2025. gada beigās ir saistīta tikai ar vienreizējiem ieņēmumiem no nekustamā īpašuma (katlumājas) pārdošanas, kā rezultātā tika nomaksāts ilgstošs parāds 150 000 eiro apmērā par siltumenerģijas pakalpojumiem. FM uzsver, ka šāda pieeja neatrisina finanšu problēmu cēloņus un nav uzskatāma par ilgtspējīgu risinājumu.

Lai gan pašvaldības dome ir apstiprinājusi finanšu optimizācijas plānu, kas paredz pakāpenisku pilsētas teritorijā sniegto komunālo pakalpojumu nodošanu kapitālsabiedrībai SIA "Valkas namsaimnieks", FM norāda, ka plāns neapliecina pašvaldības finanšu stabilitāti ilgtermiņā.

Vienlaikus FM uzsver, ka nav pamata uzskatīt, ka Valkas novada pašvaldība 2026. gadā pieejamā finansējuma ziņā būtu nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar citām pašvaldībām, jo 11 pašvaldībām ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju ir zemāki nekā Valkā. FM vērtējumā tas norāda, ka problēmas pamatā nav ieņēmumu apjoms, bet gan to pārvaldība.

FM norāda, ka Valkas novada domei jāorganizē komunālo pakalpojumu sniegšana tā, lai pakalpojumu tarifi segtu faktiskās izmaksas, jāuzlabo maksājumu iekasēšana no iedzīvotājiem un jāizvēlas tāds pakalpojumu organizēšanas modelis, kas nerada zaudējumus pašvaldības budžetā. Tas ir būtiski, lai neapdraudētu pašvaldības autonomo funkciju izpildi. FM norāda, ka, neatrisinot samilzušās problēmas komunālo pakalpojumu organizēšanā, nav iespējams nodrošināt pašvaldības finanšu stabilitāti ilgtermiņā.

FM ir aicinājusi Valsts kontroli veikt padziļinātu revīziju Valkas novada pašvaldībā saistībā ar tās izvēlēto siltumapgādes un ūdenssaimniecības pakalpojumu sniegšanas modeli un tā finansēšanu.

Balstoties uz izvērtējumu, FM ziņojumā ir noteikusi Valkas novada domei skaidrus turpmākos rīcības virzienus pašvaldības 2026. gada budžeta sabalansēšanai. Pašvaldībai steidzami jāmaina līdzšinējā pieeja budžeta un finanšu vadībā, primāri nodrošinot uzņemto saistību izpildi, tostarp nodokļu samaksu noteiktajos termiņos, kā arī autonomo funkciju izpildi. Lai nodrošinātu 2026. gadā trūkstošo finansējumu vairāk nekā 370 000 eiro apmērā, pašvaldībai tas jārod, veicot izmaiņas aizdevumu atmaksas grafikos.

Pēc ziņojuma saskaņošanas FM to iesniegs izskatīšanai Ministru kabinetā.

Savukārt Valkas novada domes priekšsēdētājs Krauklis iepriekš paudis viedokli, ka FM spītīgi turpina selektīvi interpretēt datus un neobjektīvi atspoguļo Valkas novada finanšu situācijas cēloņus, kas "patiesībā sakņojas Saeimas un valdības politiskajos lēmumos pašvaldību reformas laikā," kā arī ilgstošajā Valkas-Valgas īpašās situācijas dēļ, jo būtiska daļa iedzīvotāju savu dzīves vietu deklarē Igaunijā, kā arī darba vietu izvēlas Igaunijā lielāku sociālo garantiju dēļ.