Rīga, 8.aug., LETA. Koleģiālā lēmumu pieņemšana pašvaldības administratīvajā komisijā nodrošina izvērtēšanas objektivitāti, aģentūrai LETA atzina Balvu novada pašvaldībā, komentējot Valsts kontroles aicinājumu atteikties no padomju laikā ieviestā komisiju koleģiālā lēmumu pieņemšanas modeļa.

Pašlaik Balvu novada pašvaldība neplāno veikt izmaiņas administratīvās komisijas darbības modelī. Pašvaldība turpina darbu atbilstoši spēkā esošajam normatīvajam regulējumam un uzskata, ka esošais koleģiālais lēmumu pieņemšanas princips nodrošina pietiekamu izvērtēšanas objektivitāti un līdzsvarotību.

Vienlaikus pašvaldībā apgalvo, ka Valsts kontroles ierosinājums "tiks rūpīgi izvērtēts". Ja tiks konstatēta nepieciešamība veikt izmaiņas, pārkāpumu lietu izskatīšana tiks uzticēta pašvaldības policijai.

Balvu novada pašvaldības administratīvās komisijas sastāvā ir pieci komisijas locekļi un komisijas sekretāre bez balss tiesībām. 2024.gadā komisijas darbība pašvaldībai izmaksāja ap 1687 eiro.

Jau ziņots, ka Valsts kontrole aicina atteikties no padomju laikā ieviestā pašvaldību administratīvo komisiju koleģiālā lēmumu pieņemšanas modeļa, jo šāda pieeja nav mūsdienīga, rada lieku birokrātiju un administratīvo slogu.

Tā revīzijā secinājusi, ka, atšķirībā no citām iestādēm, kur pārkāpumu lietas gandrīz vienmēr tiek izskatītas vienpersoniski, pašvaldībās vēl joprojām darbojas koleģiāls lēmumu pieņemšanas modelis administratīvajās komisijās. Šī pieeja ir laikietilpīga, dārgāka un neuzlabo lēmumu kvalitāti. Valsts kontrole aicina atteikties no komisiju koleģiālās formas administratīvā pārkāpuma procesā, pārejot uz vienkāršāku un efektīvāku modeli, tādējādi mazinot birokrātiju un administratīvo slogu. Ietaupījums pašvaldību budžetos var sasniegt 1,12 miljonus eiro gadā.

Latvijā administratīvo atbildību regulē 139 nozaru likumi un 498 pašvaldību saistošie noteikumi. Vairāk nekā 50 valsts un pašvaldību iestādes ir tiesīgas piemērot administratīvos sodus. Lēmumi tiek pieņemti divējādi - vienpersoniski vai koleģiāli. Valsts pārvaldē 96% pārkāpumu lietu tiek izskatītas vienpersoniski, bet pašvaldību administratīvajās komisijās 4% - koleģiāli.

Valsts kontroles padomes loceklis Oskars Erdmanis skaidro, ka administratīvās komisijas tika ieviestas padomju laikā kā valsts pārvaldes organizēšanas līdzeklis, iesaistot pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu. Pārvaldības principi kopš tā laika būtiski mainījušies, taču komisiju modelis nav pārskatīts. Turklāt būtiska komisiju darba daļa ir lēmumi par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem.

29 pašvaldībās komisiju locekļu skaitu varētu samazināt par 118 personām, ietaupot aptuveni 30 000 darba stundu gadā. Turklāt 32 jeb 80% aptaujāto pašvaldību vadītāju atzīst, ka komisiju modelis ir jāreformē.

Valsts kontrole iesaka Tieslietu ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un pašvaldībām atteikties no koleģiālā komisiju darbības modeļa administratīvo pārkāpumu procesā un nodrošināt, ka visas lietas tiek izskatītas vienpersoniski, izmantojot jau esošos resursus, piemēram, pašvaldības policiju.