Rīga, 16. dec., LETA. Šodien plkst. 13 Kolkas Tautas namā notiks biedrības "Mazjūras zvejnieki" rīkota sanāksme par Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāna priekšlikumiem, aģentūru LETA informēja biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Cīrulis.

Sanāksme tiek rīkota, lai noskaidrotu, kādi būs tālākie soļi aizsargājamo jūras teritoriju dabas plāna izstrādei un vienotos par piekrastes zvejniecības saglabāšanai nepieciešamajiem pasākumiem.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja Cīrulis, uz sanāksmi apsolījušies ierasties Zemkopības ministrijas pārstāvji, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūta "BIOR" vadība, kā arī piekrastes zvejnieki un citi intereseni.

Lai arī ir saņemta informācija, ka viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) ir apturējis sabiedriskās apspriedes par Jūras aizsargājamo teritoriju dabas aizsardzības plāna projektu, solot plāna priekšlikumus nevirzīt tālāk, bet darbu pie minētā plāna izstrādes turpināt, taču zvejniekiem šāds paziņojums nesniedzot pārliecību, ka piekrastes zvejnieku viedokļi tiks uzklausīti, turpinot darbu pie dabas plāna izstrādes.

Cīrulis norāda, ka šāds paziņojums liecina par vēlmi novilcināt laiku. Zvejniekiem esot būtiski saņemt skaidru informāciju par valsts iestāžu tālāko rīcību attiecībā uz dažādu liegumu noteikšanu, kas būtiski ietekmē piekrastes zvejniecības pastāvēšanu un piekrastes kopienu nākotni. Vai un kā plāna tālāk izstrādē tiks iesaistīti nozares pārstāvji, kādā formā to plānots paveikt, vaicā biedrības valdes priekšsēdētājs.

Biedrība "Mazjūras zvejnieki", kas pārstāv 78 biedrus no Kuivižiem Vidzemē līdz Jūrmalciemam Dienvidkurzemē, ir pret jebkādu liegumu noteikšanu piekrastes zvejai, kā arī aktīvai atpūtai uz ūdens, uzsver Cīrulis.

Biedrība "Mazjūras zvejnieki" novērtē centienus aizsargāt biotopus un putnu dzīvotnes, jo no aizsargātas un veselīgas vides ir atkarīgs zvejnieku darbs un ienākumi. Zvejnieki ikdienā saskaras ar sekām, ko rada jūras piesārņojums, jo īpaši lielo pilsētu tuvumā, kā arī klimata pārmaiņas. Tas ir viens no daudziem iemesliem, kādēļ piekrastes zvejnieku uzņēmumu skaits Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas ir ievērojami samazinājies un pašlaik pēc oficiāliem datiem tas ir tikai 140, no kuriem reāli zvejo ne vairāk kā puse, skaidro Cīrulis.

Viņš atgādina, ka piekrastes zvejniecību jau pašlaik ievērojami ietekmē dažādi zvejas ierobežojumi un liegumi, kas nekad nav tikuši kompensēti, un, kuru ieviešana pat nav zinātniski pamatota. "Mēs saskaramies ar pieaugošu birokrātiju un aizvien grūtāk izpildāmām zvejas kontroles prasībām. Nav vajadzības ieviest jaunus pasākumus pret piekrastes zvejniekiem, jo jau pašlaik esošā situācija ved uz nozares izbeigšanu. Piekrastē ir palikuši pēdējie zvejnieki, spītīgākie un izturīgākie," komentē Cīrulis.

Biedrība "Mazjūras zvejnieki" atgādina, ka Eiropas Komisija vairākos dokumentos, tajā skaitā Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) īstenošanas regulā un Eiropas Okeāna paktā ir uzsvērta nepieciešamība saglabāt piekrastes kopienas un to pastāvēšanai svarīgo mazapjoma piekrastes zveju.

Eiropas Parlaments jau 2023. gada 19. janvārī pieņēma rezolūcija par mazapjoma zvejas stāvokli ES un nākotnes perspektīvām, citstarp norādot uz piekrastes mazapjoma zvejas apdraudēto stāvokli, kādēļ nepieciešams veikt daudzu pasākumu kopumu, tajā skaitā piešķirt īpašu atbalstu tās saglabāšanai.

Eiropas Parlamenta un padomes regula, ar ko tika izveidots EJZAF un grozīta regula norāda, ka nepieciešams veikt pasākumus, kas "palīdzētu sasniegt pienācīgu dzīves līmeni tiem, kuri ir atkarīgi no zvejas darbībām, paturot prātā piekrastes zvejniecības un sociālekonomiskos aspektus," atgādina biedrības vadība.

Viņi uzsver, ka pieeja jūrai un tiesības nodarboties ar paaudzēs koptām prasmēm, ir cilvēku pamattiesību sastāvdaļa. Simtiem gadu paaudzēs koptā piekrastes zveja demonstrē līdzsvarotu mijiedarbību ar dabu, un ir viena no svarīgākajiem valsts identitātes un nacionālās kultūras stūrakmeņiem.

Kā vēstīts, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) priekšlikums bija izveidota stingrā režīma zonu īpaši aizsargājamo biotopu ar daudzgadīgo makroaļģu (Fucus, Furcellaria) dominanci, zivju nārsta un putnu barošanās vietu aizsardzībai un dabiskai attīstībai. Šajā zonā aizliegta saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot invazīvo sugu zveju ar specializētiem rīkiem, zinātnisko zveju, zinātniskās izpētes un monitoringu, kā arī valsts drošības un aizsardzības darbības.

Dabas lieguma zonā plānots aizliegt darbības, kas izraisa biotopa mehānisku bojāšanu, jaunu grunts novietņu ierīkošanu, aļģu, ūdensaugu un gliemeņu rūpnieciska ieguvi, ūdensputnu un zemūdens medības. Tāpat aizliegts ierīkot kuģošanas līdzekļu enkurošanas vietas, kā arī zveju, izņemot zinātniski pamatotu specializētu invazīvo sugu zveju ar selektīviem rīkiem.

Sezonas lieguma zonā iecerēts no 15. marta līdz 31. augustam plānots aizliegt pārvietoties ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, kurus darbina iekšdedzes vai elektromotoru dzinēji, kā arī vēja dzītiem peldlīdzekļiem, izņemot pārvietošanos, kas saistīta ar teritorijas uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu, cilvēku glābšanas un meklēšanas darbiem un teritorijas caurbraukšanu, lai nodrošinātu ūdensputnu netraucētu migrāciju, koncentrāciju un spalvu maiņas vietu aizsardzību.

Kā vēstīts, neraugoties uz atceltajām klātienes sanāksmēm, līdz 18. decembrim ikviens interesents joprojām var iesniegt rakstiskus priekšlikumus pa pastu vai uz e-pasta adresi pasts@daba.gov.lv.

Visus iesniegtos priekšlikumus apkopos, izskatīs un rūpīgi vērtēs. Pamatotās idejas tiks iestrādātas plāna saturā, savukārt noraidījumiem tiks sniegts skaidrojums, sola DAP.

Pēc atkārtotām publiskajām apspriešanām pilnveidotais plāns tiks nodots pašvaldībām atzinumu sniegšanai, vēlāk tiks sasaukta pēdējā konsultatīvās grupas sanāksme, kurā dalībnieki apstiprinās dokumenta tālāko virzību. Dabas aizsardzības plānu apstiprina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs, un tam ir rekomendējošs raksturs. Tas pats par sevi nerada izmaiņas teritoriju robežās vai zonējumā un neievieš jaunus izmantošanas ierobežojumus.

Plāna izstrāde sākās 2022. gada maijā ar klātienes sanāksmēm Salacgrīvā, Engurē, Ventspilī un Liepājā. Lai nodrošinātu, ka plāns būtu nozares profesionāļu, teritoriju lietotāju un dabas aizsardzības ekspertu kopīgi apspriests un pārdomāts, tika izveidota konsultatīvā grupa ar Zemkopības, Satiksmes, Ekonomikas, Klimata un enerģētikas un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM), Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra, Vēja enerģijas asociācijas, Rīgas brīvostas pārvaldes, Latvijas Jūras administrācijas, Latvijas Pašvaldību savienības, vairāku pašvaldību - Tukuma, Ventspils, Talsu, Limbažu, Jūras Spēku krasta apsardzes dienesta, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras, Valsts vides dienesta un Vides aizsardzības kluba pārstāvjiem. Konsultatīvās grupas sanāksmes ir atvērtas, tajās iesaistās ikviens interesents, informē DAP.

2024. gadā plāna izstrādes komanda aicināja uz individuālām sarunām visas piekrastes pašvaldības un citas iesaistītās institūcijas. Sarunas notika ar vairākām ostu pārvaldēm, pašvaldībām, Valsts vides dienestu un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi. Paralēli šim dialogam zinātnieki un eksperti divus gadus ne tikai ievāca jaunus lauka datus, bet arī apkopoja visus līdz šim zināmos un pieejamos datus no dažādiem projektiem un monitoringiem par visiem Latvijai piekritīgajiem jūras ūdeņiem, skaidro DAP.