Rīga, 25. febr., LETA. Jaunajā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) sistēmā joprojām ir nepietiekams valsts budžeta finansējums, aģentūrai LETA pauda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis.

Viņš atgādina, ka valsts budžeta finansējums nav mainījies jau gandrīz desmit gadus, un arī jaunajā modelī nav plānots to palielināt, kas LPS vērtējumā ir slikti.

Kaminskis atgādina - ja valsts budžeta dotācija 2017. gadā bija 27%, tad šogad tie vairs ir tikai 14%, un šo finansējumu nav paredzēts palielināt. Tas nav pareizi, uzsver LPS priekšsēdis.

Viņš skaidro, ka jaunais finanšu izlīdzināšanas sistēmas projekts parāda, ka tas ir vispārīgs apraksts par pašvaldību finanšu izlīdzināšanas principiem, bet tajā nav nekādas aprēķina formulas. Būtiskākie pašvaldību finanšu izlīdzināšanas aprēķina nosacījumi, kas tieši ietekmē katras pašvaldības ieņēmumus, tiks paredzēti citos normatīvajos aktos ārpus šī likuma.

Kaminskis atklāja, ka pašvaldībām ir atšķirīgi viedokļi gan par 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanai paredzētā finansējuma, gan interešu izglītības finansējuma iekļaušanu finanšu izlīdzināšanas sistēmā. Pašvaldības saskata riskus par finansējuma saglabāšanu ilgtermiņā, un nav indeksācijas mehānisma izmaksu pieauguma gadījumā.

Kaminskis norādīja, ka pašvaldības pilnīgi nepiekrīt iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadalei pēc dzīvesvietas un darba vietas, un par to vēl būs jādiskutē.

Viņš atgādināja, ka cilvēki dzīvo visā Latvijā un visiem ir jāsaņem vienlīdz kvalitatīvi pakalpojumi. Tur, kur ir mazāks iedzīvotāju blīvums, pakalpojumi maksās dārgāk, un ar to ir jārēķinās. Nedrīkst arī bremzēt attīstību tur, kur tā ir, taču ir jāskatās, kā atbalstīt pārējo valsts teritoriju, uzsvēra LPS priekšsēdis.

LPS vēl gatavo atzinumu par jauno pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeli.

Kā vēstīts, Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) biedri atbalsta aptuveni pusi no piedāvātās jaunās PFI sistēmas nosacījumiem, piemēram, par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītību, aģentūrai LETA pavēstīja asociācijas izpilddirektors un Gulbenes novada domes deputāts Normunds Audzišs (ZZS).

Savukārt, piemēram, saistībā ar valsts finansējuma interešu izglītībai un 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanai integrēšanu PFI viedokļi dalās - ir pašvaldības, kas atbalsta vienu no iecerēm, bet citas ir par otru.

Vēl līdz rītdienai, 26. februārim, ir iespējams iesniegt saskaņojumus Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajam likumprojektam.

Līdz trešdienas pēcpusdienai Tiesību aktu portālā publiskotā informācija liecina, ka līdz šim likumprojektu bez iebildumiem un priekšlikumiem saskaņoja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Tieslietu ministrija.

Jau ziņots, ka pēc diskusijām ar LPS, LLPA, Reģionālo attīstības centru apvienību un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienību "Rīgas Metropole", kā arī uzklausot šo organizāciju viedokļus, FM izstrādāto jauno PFI modeli nodevusi saskaņošanai atbildīgajām ministrijām un LPS.

FM piedāvātajā PFI modelī viens no konceptuāli nozīmīgākajiem elementiem ir nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu neiekļaušana PFI sistēmā, atstājot tos pilnā apmērā pašvaldību rīcībā.

FM skaidro, ka šāda pieeja, kas guvusi atbalstu visās pašvaldību grupās, stiprinās pašvaldību fiskālo autonomiju un ļaus tiešāk sasaistīt nodokļa samaksu ar konkrētās teritorijas attīstību, vienlaikus sniedzot iespēju mērķtiecīgāk plānot infrastruktūras uzturēšanu, publiskās vides sakārtošanu un investīciju piesaisti.

Piedāvātais modelis paredz arī sabalansētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali, daļu ieņēmumu sadalot, balstoties uz faktiskās izpildes rādītājiem, savukārt otru daļu iekļaujot PFI pamatfinansējumā un sadalot atbilstoši vidējām izmaksām uz izlīdzināmo vienību.

Tādējādi PFI modelī ir iespējams atteikties no līdzšinējā pašvaldību dalījuma maksātājos un saņēmējos, aizstājot to ar vienotu, caurspīdīgu un sistēmiski saprotamu finansējuma sadales pieeju. FM ieskatā tas stiprina izlīdzināšanas sistēmas kopējo mērķi - nodrošināt līdzvērtīgu pamatpakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas.

Tāpat FM norāda, ka jaunajā modelī paredzēta būtiska administratīvā sloga samazināšana. PFI aprēķinā tiek integrēts valsts finansējums interešu izglītībai un 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanai. Vienlaikus izmaiņas kritērijos ļaus atteikties no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem, sākot no 1. klases.

FM skaidro, ka tas samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar sarežģītām norēķinu procedūrām, padara finansējuma plūsmu vienkāršāku un pārskatāmāku un ļauj pašvaldībām vairāk koncentrēties uz pakalpojumu kvalitāti.

FM norāda, ka no pašvaldību puses galvenokārt tiek uzsvērta nepieciešamība pēc papildu valsts budžeta finansējuma PFI sistēmā. Analizējot starptautiskos rādītājus "Eurostat" 2024. gada datos par pašvaldību ieņēmumiem un izdevumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu un to īpatsvaru vispārējās valdības rādītājos, FM secina, ka Latvijas pašvaldību finansējuma līmenis atbilst Eiropas Savienības rādītājiem un pārsniedz Baltijas valstu līmeni, kurām ir līdzīgas funkcijas.

Līdz ar to FM uzskata, ka jautājums par papildu PFI dotācijas palielināšanu un tās indeksāciju ir skatāms valsts budžeta sagatavošanas procesā, izvērtējot finanšu pieejamību visos valdības līmeņos.