Rīga, 12. janv., LETA. Kurzemes pašvaldību vadītāji aicinājuši viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru (JV) pilnveidot teritorijas plānošanas procesu, aģentūru LETA informēja Kurzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Homka.

Pagājušajā piektdienā Saldū notika šī gada pirmā Kurzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes sēde, kurā Kurzemes pašvaldību vadītāji un vadītāju vietnieki diskusijā ar Čudaru pārrunāja situāciju ar finansējuma apjomu un tā sadalījumu pašvaldībām, aktualizēja teritorijas plānošanas procesa pilnveidi, elastīgākas pieejas nepieciešamību infrastruktūras projektu īstenošanā, kā arī citus Kurzemes reģionam būtiskus jautājumus.

Kurzemes pašvaldību vadība vērsa ministra uzmanību uz nepieciešamību pilnveidot teritorijas plānošanas procesu, norādot, ka tas praksē mēdz būt nesamērīgi laikietilpīgs un sarežģīts ilgstošo saskaņošanas procedūru dēļ. Kā galvenie izaicinājumi tika minētas augstās detalizācijas prasības, kas atsevišķos gadījumos pārsniedz vispārējās plānošanas līmeni un faktiski pietuvojas būvprojekta stadijai, kā arī institūciju atšķirīgās interpretācijas, kas apgrūtina konsekventu un mērķtiecīgu virzību uz attīstības ieceru īstenošanu.

Kā piemērs tika minēta Ventspils novada pašvaldības pieredze, kur darbs pie teritorijas plānojuma grozījumiem turpinās kopš 2021. gada, saskaroties ar papildu izvērtējumu nepieciešamību dabas aizsardzības jomā un diskusijām par vēsturisko ciemu robežu saglabāšanu. Savukārt Tukuma novada pašvaldības pieredze iezīmēja nepieciešamību pēc operatīvākas atzinumu sniegšanas un spēcīgākas metodiskās vadības no ministriju un citu institūciju puses, kas palīdzētu gan efektīvāk virzīties uz rezultātu, gan risināt sarežģītas vai strīdīgas situācijas.

Papildus teritorijas plānošanas jautājumiem pašvaldības aktualizēja arī nepieciešamību pēc mērķtiecīgāka valsts atbalsta un elastīgākas pieejas infrastruktūras projektu īstenošanā, informēja Homka.

Ventspils novada pašvaldība aicināja pārskatīt energoefektivitātes programmu nosacījumus, lai pašvaldībām būtu iespēja izvērtēt, vai konkrētu pašvaldības funkciju nodrošināšanai lietderīgāk ir atjaunot jau esošās ēkas vai īstenot jaunu būvniecību, ņemot vērā to atbilstību paredzētajam mērķim un ilgtspēju. Savukārt Ventspils sēdē akcentēja civilās aizsardzības un klimata noturības stiprināšanas jautājumus, sniedzot priekšlikumus patvertņu izveides atbalsta programmu pilnveidei un rosinot paplašināt finansējuma iespējas meliorācijas sistēmu sakārtošanai.

Apkopojot sēdē izskanējušos jautājumus, pašvaldības uzsvēra nepieciešamību pēc uz risinājumiem vērstas sadarbības stiprināšanu ar valsts institūcijām, kas vairāk balstītos faktisko vajadzību analīzē, nevis tikai normatīvā regulējuma piemērošanā, lai sekmīgāk risinātu gan teritorijas plānošanas, gan infrastruktūras, klimata noturības un drošības izaicinājumus, skaidro Homka.

Sēdes noslēgumā Attīstības padomes locekļi pārrunāja arī citas Kurzemes reģionam un pašvaldībām aktuālas norises, kā arī ieskicēja jautājumus, kurus nepieciešams aktualizēt turpmākajās tikšanās reizēs.

Kurzemes plānošanas reģionu veido astoņas pašvaldības - Liepāja un Ventspils, kā arī Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Saldus, Talsu, Tukuma un Ventspils novads.