(Pievienota 5.-10. rindkopa.)

Rīga, 27. janv., LETA. Valstij ir jāatrod pārvaldības modelis, kas nodrošinās "Gora" turpmāko darbību atbilstoši valsts kultūrpolitikas mērķiem, sacīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, otrdien Rīgā tiekoties ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas deputātiem un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas pārstāvjiem.

Kā aģentūru LETA informēja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris, tikšanās laikā tika pārrunāta rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei pasākumu ieviešanas gaita 2025. gadā, kā arī aktuālā situācija saistībā ar pretmobilitātes pasākumiem valsts Austrumu pierobežā, izglītības un veselības aprūpes tīkla pieejamība un reģionālo pārvadājumu jautājums Latgales reģionā.

Rinkēvičs arī uzklausīja Saeimas Latgales apakškomisijas deputātu viedokli un redzējumu par SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" jeb Latgales vēstniecības "Gors" turpmāko attīstību.

Valsts prezidents vēlreiz pauda nostāju, ka Latgales vēstniecība "Gors" ir reģionāla un nacionāla mēroga kultūras centrs. "Neviens nevēlas atņemt koncertzāli "Gors", bet to saglabāt kā latviskās un latgaliskās identitātes centru visas valsts mērogā. Tādējādi valstij ir jāatrod pārvaldības modelis, kas nodrošinās šīs koncertzāles turpmāko darbību atbilstoši valsts kultūrpolitikas mērķiem," pauda Valsts prezidents.

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas priekšsēdētājs Edmunds Teirumnieks (NA) aģentūrai LETA norādīja, ka prezidents esot paudis, ka, ja līdz februāra vidum "Gora" jautājumā vairāk vai mazāk nebūs skaidrības, viņš gatavošot likumprojektu un iesaistīšoties ar savu vīziju.

Tāpat Teirumnieks stāstīja, ka deputāti sarunā pie prezidenta aktualizējuši jautājumus par informatīvās vides drošību Latgalē, īpaši par Latvijas Sabiedriskā medija Daugavpils studiju, kas tiek veidota. Deputātiem esot jautājumi par šīs studijas vīziju, darbības principiem, cik būs nodarbināto no Latgales un cik no citiem reģioniem.

Līdztekus tika skatīts jautājums par pāreju uz trīs slimnīcu līmeņu modeli un to, kā tas atsauksies uz pierobežu un mazajām reģionālajām slimnīcām Balvos, Gulbenē un Preiļos. Sarunā izskanēja, ka, iespējams, nepieciešams atjaunot veselības mācību, ņemot vērā, ka jauniesaucamie Valsts aizsardzības dienestā parādās ar būtiskām veselības problēmām.

Tāpat tika apspriests elektronisko rindu un vinješu jautājums, sabiedriskā transporta nodrošināšana un pieejamība, kā arī Latgales lauksaimniekiem un uzņēmējiem aktuālie jautājumi. Līdztekus tika apspriesti jautājumi par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un lauksaimniecības budžeta sadaļas samazinājumu, kas ietekmēs lauksaimniekus.

Kā norādīja deputāts, sarunā izskanēja, ka nepieciešams stiprināt arī latgaliešu valodu, tostarp nākamo Dziesmu svētku repertuārā.

Teirumnieks norādīja, ka būtu jāsāk strādāt pie jaunā rīcības plāna Latvijas Austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai, skrupulozāk izvērtējot demogrāfisko situāciju, pašvaldību ieņēmumus un investoru ieinteresētību.

Kā vēstīts, Kultūras ministrija (KM) bija lūgusi pašvaldību atbildēt uz piedāvājumu par valsts līdzdalību "Austrumlatvijas koncertzāles" pārvaldē, iemaksājot 75% no pamatkapitāla un iegūstot izšķirošo ietekmi, kā arī par Latgales vēstniecības "Gors" ēkas un tās aprīkojuma nodošanu valsts īpašumā.

Rēzeknes pašvaldība vēl pēc būtības nav atbildējusi uz šo piedāvājumu, tā vietā prasot papildu skaidrojumus. Lai gan Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV) ir atzinis, ka pats vairs neatbalsta ideju par "Gora" nodošanu valstij. Viņš arī apgalvoja, ka deputāti nav gatavi pieņemt lēmumu, neuzklausot rēzekniešu viedokli.

Pēc "Austrumlatvijas koncertzāles" veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība paziņoja, ka izvērtē iespēju "Goru" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu. Rēzeknes mērs iepriekš medijiem apgalvoja, ka tiek skatīti divi iespējamie scenāriji - deleģēšanas līguma izmaiņas ar "Austrumlatvijas koncertzāli" vai kapitālsabiedrības pārveide par iestādi.

Pagājušā gada 30. decembrī pašvaldība arī nolēma atlaist "Gora" vadītāju Diānu Zirniņu. Pašvaldībā apgalvo, ka gan pašvaldībai, gan pašam uzņēmumam pašreizējos finanšu apstākļos uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai nepieciešama vadības pieeja ar izteiktāku fokusu uz finanšu kontroli, budžeta plānošanu, risku vadību un uz biznesa analītikā balstītu lēmumu pieņemšanu, "tādējādi nodrošinot "Gora" pastāvēšanu ilgtermiņā, pasākumu augstu māksliniecisko kvalitāti un kultūras pakalpojumu pieejamību Rēzeknes iedzīvotājiem un viesiem".

Savukārt valdība 2025. gada izskaņā nolēma pilnvarot KM sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.

KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norāda uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības "Gors" turpmākajai pastāvēšanai.

Ministrija vērš uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsver, ka Latgales vēstniecības "Gors" izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.