Rīga, 9.okt., LETA. Rīgas pašvaldībai ir bažas, ka Skanstes revitalizācijas projekta laikā nav aizvākta visa piesārņotā grunts, šodien preses konferencē teica Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P).

Kā lēsa mērs, pastāv iespēja, ka kādi no darbiem, kas atteicas uz teritorijas sanācijas darbiem, nav paveikti vai paveikti citādāk, nekā sanācijas plānā paredzēts, tādēļ pastāvot risks, ka grunts, kas ir piesārņota un bija jānogādā citur, atrodas gan blakus teritorijā, gan varētu būt bērnu rotaļlaukumā.

Pašvaldība ir sazinājusies gan ar tiesībsargājošajām iestādēm, gan Valsts vides dienestu, lai tie izvērtē iespējamos riskus. Savukārt līdz brīdim, kad tiks saņemti Valsts vides dienesta analīžu rezultāti, bērnu rotaļlaukums Skanstē ir slēgts un norobežots.

Savukārt pilsētas izpilddirektors Jānis Lange izveidojis komisiju, kas veiks dienesta pārbaudi par darbībām, kas veiktas šajā kontekstā. Pārbaudē tiks pārbaudīta Pilsētas attīstības departamenta rīcība, pašlaik nevēršoties pret konkrētām amatpersonām. Kad tiks noskaidroti lietas apstākļi, tiks lemts par turpmāko rīcību.

Dienesta pārbaudes rezultātus domes vadībai plānots sniegt līdz 7.novembrim.

Kā ziņots, maijā Skanstē tika atklāts viens no lielākajiem pilsētvides projektiem - daudzfunkcionāls parks, jaunas ielas un labiekārtota teritorija 15 hektāru platībā, aģentūru LETA informēja Rīgas domē. Projekta īstenošana krietni ievilkās gan laikā, gan izmaksās.

Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta pirmā kārta tika īstenota ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21,7 miljoni eiro, no tām Eiropas Reģionālās attīstība fonda finansējums - 4,6 miljoni eiro, valsts budžeta dotācija 670 334 eiro, bet Rīgas pašvaldības līdzfinansējums - 16,5 miljoni eiro.

Pēc atklāšanas tika konstatēts, ka Skanstes parkā grimst kanalizācija, turklāt par šādu iespējamību pašvaldība iepriekš brīdināta, vēstīja Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs "Re:Baltica".

Kanalizācijas projektēšanas laikā neesot tikuši veikti visi nepieciešamie aprēķini, kuru trūkumam savukārt netika pievērsta uzmanība.

Būvnieka meklēšanas procesā viens no pretendentiem pašvaldību brīdināja par iespējamu objekta grimšanu teritorijā esošajās dūņainajās gruntīs, ja kanalizācijas sistēma tiks būvēta pēc sākotnēji piedāvātā projekta. Tomēr, ignorējot brīdinājumu, Rīgas dome no papildu ekspertīzes atteicās.