Rīga, 13. maijs, LETA. Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) rosina pašvaldības samazināt minimālo zemes vienības platību dzīvojamai apbūvei, aģentūru LETA informēja LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

Viņš norāda, ka Eiropā un citviet pasaulē arvien izteiktāk iezīmējas tendence pāriet uz kompaktākiem, energoefektīvākiem un finansiāli pieejamākiem mājokļiem. Īpaši aktuāla kļūst tā dēvēto sīkbūvju attīstība, kas atbilst gan ilgtspējīgas attīstības principiem, gan mūsdienu mājsaimniecību vajadzībām.

Šmits informē, ka pieaug pieprasījums pēc nelielām individuālām dzīvojamām ēkām, kuru platība bieži nepārsniedz 60 līdz 100 kvadrātmetrus, jo šāds risinājums ļauj būtiski samazināt gan būvniecības, gan ekspluatācijas izmaksas.

Šajā kontekstā esošais regulējums attiecībā uz minimālo zemes vienības platību LANĪDA vērtējumā daudzviet vairs neatbilst tirgus realitātei. Prasība pēc lieliem zemes gabaliem faktiski palielina kopējās projekta izmaksas un ierobežo to iedzīvotāju loku, kuri var atļauties individuālu mājokli. Rezultātā veidojas situācija, kad iedzīvotājiem bieži vien ir jāizvēlas starp dārgu privātmāju ar lielu zemes gabalu vai dzīvokli daudzdzīvokļu ēkā, tādējādi samazinot dzīvesveida izvēles daudzveidību.

Patlaban minimālā apbūves platība mājas būvniecībai Latvijā ir atkarīga no pašvaldības teritorijas plānojuma un zonas. Pilsētās, piemēram, Rīgā, tā parasti ir no 300 līdz 600 kvadrātmetriem dvīņu/rindu mājām, vai 1000-1200 kvadrātmetriem savrupmājām. Lauku teritorijās vai ciemos minimālā platība bieži ir lielāka, bieži vien vismaz 0,3 hektāri vai pat līdz diviem hektāriem.

Samazinot minimālo zemes vienības platību līdz 600-700 kvadrātmetriem, būtu iespējams būtiski samazināt sākotnējās izmaksas mājokļa iegādei, padarot individuālo apbūvi pieejamāku plašākam iedzīvotāju lokam, uzskata Šmits. Viņaprāt, šāds risinājums ļautu arī efektīvāk izmantot esošo infrastruktūru un veicinātu kompaktāku, ilgtspējīgāku teritorijas attīstību, kas ir saskaņā ar mūsdienu pilsētplānošanas principiem.

Šmits skaidro, ka šobrīd veidojas tirgus disproporcija, kurā iedzīvotājiem bieži ir jāizvēlas starp individuālo dzīvojamo apbūvi ar salīdzinoši lielu un finansiāli dārgu zemes vienību vai dzīvokli daudzdzīvokļu dzīvojamā ēkā. Tas ierobežo dzīvesveida izvēles iespējas un neveicina sabalansētu teritorijas attīstību. Samazinot minimālo zemes vienības platību līdz 600-700 kvadrātmetriem noteiktās teritorijās, būtu iespējams paplašināt pieejamu individuālo mājokļu segmentu.

Šmita ieskatā šāds risinājums atbilst pašvaldību ilgtermiņa attīstības interesēm, tostarp veicināt jaunu ģimeņu piesaisti un noturēšanu administratīvā teritorijā, sekmēt reemigrāciju, piedāvājot pieejamākas mājokļu alternatīvas, nodrošināt sociāli iekļaujošu un daudzveidīgu dzīvojamo vidi, veicināt efektīvāku inženierinfrastruktūras izmantošanu un ierobežot izkliedētas apbūves veidošanos.

Vienlaikus Šmits uzsver, ka mazāku zemes vienību noteikšana neierobežo iespējas veidot lielākas zemes vienības. Paredzot skaidru un vienkāršotu zemes vienību apvienošanas regulējumu, būtu iespējams nodrošināt elastīgu pieeju, kas ļautu apvienot vairākas blakus esošas zemes vienības, piemēram, divas 600 kvadrātmetru vienības, izveidojot 1200 kvadrātmetru īpašumu. Šmits uzskata, ka tas nodrošinātu līdzsvaru starp dažādām iedzīvotāju vajadzībām un tirgus segmentiem.

Papildus Šmits atzīmē, ka kompaktāka apbūve var samazināt infrastruktūras izbūves un uzturēšanas izmaksas uz vienu mājsaimniecību, kā arī mazināt ietekmi uz vidi, kas ir saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības un klimata politikas mērķiem. Īpaši būtiski tas ir Pierīgas kontekstā, kur konkurence starp pašvaldībām par iedzīvotājiem pieaug. Šmits vērtē, ka pašvaldības, kas spēj piedāvāt elastīgākus un tirgus situācijai atbilstošākus apbūves nosacījumus, iegūst priekšrocības gan iedzīvotāju piesaistē, gan ilgtermiņa nodokļu ieņēmumu nodrošināšanā.

Ņemot vērā iepriekš minēto, būtisko mājokļu cenu un būvniecības izmaksu pieaugumu, ilgstošu inflācijas spiedienu, kā arī skaidri iezīmētās sabiedrības maksātspējas izmaiņas, Šmits secina, ka šobrīd ir īpaši piemērots brīdis pārskatīt teritorijas plānošanas nosacījumus. LANĪDA ieskatā minimālās zemes vienības samazināšana līdz 600-700 kvadrātmetriem būtu ekonomiski pamatots, uz nākotni vērsts un sabiedrības interesēm atbilstošs risinājums, kas veicinātu pieejamu, daudzveidīgu un ilgtspējīgu dzīvojamo vidi Latvijas novados.

Līdz ar to LANĪDA aicina pašvaldības izvērtēt iespēju veikt attiecīgas izmaiņas teritorijas plānojumā, paredzot minimālās zemes vienības samazināšanu līdz 600 - 700 kvadrātmetriem.

Šmits norāda, ka Latvijā spēkā esošie tiesību akti nenosaka vienotu obligātu minimālo zemes vienības platību savrupmāju apbūvei. Konkrēto minimālo platību nosaka pašvaldība savā teritorijas plānojumā, lokālplānojumā vai detālplānojumā un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos (TIAN), pamatojoties uz funkcionālo zonējumu, infrastruktūru un attīstības prioritātēm.

Šmits skaidro, ka Pierīgā ir vairākas pašvaldības, kur teritorijas plānojums jau šobrīd pieļauj zemes vienību sadali mazākos gabalos par 1200 kvadrātmetriem, tostarp līdz 600 kvadrātmetriem vai pat 400 kvadrātmetriem noteiktās teritorijās. Tas nozīmē, ka mazāki zemes gabali nav nekas unikāls vai riskants, vairākas pašvaldības tos jau veiksmīgi izmanto, un, tas ir pašvaldības politiska jeb plānošanas lēmums, nevis valsts aizliegums, uzsver Šmits.

Viņaprāt pašvaldībām ir reāla un juridiski pamatota iespēja teritorijas plānojuma grozījumu vai jauna teritorijas plānojuma izstrādes laikā izvērtēt mazāku zemes vienību platību noteikšanu dzīvojamās apbūves teritorijās. Šāds lēmums nav pretrunā normatīvajam ietvaram, ja tas tiek pamatots ar teritorijas attīstības loģiku, infrastruktūras pieejamību, ilgtspējīgas attīstības principiem, sabiedrības interesēm un atbilstošu publiskās apspriešanas procesu.

LANĪDA ir nekustamo īpašumu darījumu nozares organizācija Latvijā, kas apvieno un pārstāv nekustamo īpašumu nozares profesionāļus un uzņēmumus, veicinot profesionālus standartus, godīgu konkurenci un kvalitatīvu pakalpojumu attīstību Latvijā.