Rīga, 27. marts, LETA. Salīdzinājumā ar 2022. gadu klātienes kultūras patēriņa aktivitāte Latvijā ir augusi, savukārt digitālajā vidē ir redzams samazinājums, Ķekavas kultūras forumā "Kultūra - dižpārdoklis", atsaucoties uz pētījuma datiem, pavēstīja Latvijas Kultūras akadēmijas zinātņu prorektore, Kultūras un mākslas institūta vadītāja Anda Laķe.

Kā aģentūru LETA informēja Ķekavas pašvaldības korporatīvās pārvaldības stratēģiskās komunikācijas vadītāja Vineta Vītoliņa, institūta vadītāja prezentēja jaunākos datus par kultūras patēriņu Latvijā 2025. gadā.

Atbilstoši pētījuma datiem kultūras pasākumu un aktivitāšu auditorija ir būtiski mainījusies kā kvantitatīvi, tā kvalitatīvi. Kopumā 57% kultūras pasākumu un aktivitāšu organizētāji novērtējuši, ka pēdējā gada laikā auditorija ir mainījusies.

Profesore norādīja, ka atšķiras kultūras aktivitāšu sadalījums iedzīvotājiem Rīgā, citās pilsētās un lauku teritorijās. Savukārt kultūras aktivitāšu skaits, kurās iedzīvotājs klātienē personīgi ir piedalījies vismaz vienu reizi, būtiski neatšķiras.

Vispasīvākie kultūras norišu apmeklētāji ir bijuši valstspilsētu iedzīvotāji, Latgales un Vidzemes iedzīvotāji.

Laķe uzsvēra, ka kultūras un mākslas potenciāls ir stiprināt saliedētību, piederību, kopējo sabiedrības noturību.

Pētījumā 43,1% Latvijas iedzīvotāju atzinuši, ka kultūra un mākslas pieredze ļauj justies piederīgiem cilvēkiem Latvijā.