Rīga, 13. febr., LETA. Jaunais Finanšu ministrijas (FM) piedāvātais pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) modelis palēninās noslāņošanos starp bagātajām un trūcīgajām pašvaldībām, bet to nenovērsīs, aģentūrai LETA vērtēja Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības (RACA) izpilddirektors un Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Viņš informē, ka FM ir notikušas divas konsultatīvās padomes sēdes, kurās viņš ir piedalījies. RACA biedriem ir nosūtītas aptaujas anketas, taču kopīgu RACA viedokli paust viņš vēl nevar, jo tikai šonedēļ ir saņemti FM precizētie aprēķini par dažādiem modeļiem.

Pašvaldību pārstāvju tikšanās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV) un FM speciālistiem plānota 18. februārī. Pirms tam pašvaldību vadītāji vēl diskutēs savā starpā, lai vienotos par kopīgu viedokli, ko paust, informē Krauklis.

Viņa personīgais viedoklis par jauno PFI modeli ir tāds, ka ir daži labi elementi jaunajā piedāvājumā. Piemēram, izslēgti pašvaldību savstarpējie norēķini par skolēniem un no aprēķina izslēgts nekustamā īpašuma nodoklis. Pozitīvi vērtējams arī tas, ka dati, uz kuriem balstās aprēķini, ir operatīvāki, secināja Krauklis.

Princips, ka finansējuma pārdale notiktu starp mazāku skaitu pašvaldību, kas ir mazākiem ienākumiem, ir pareiza pieeja, jo pašlaik pašvaldības ar katru gadu aizvien vairāk noslāņojas, sprieda mērs. Pašvaldībās ar lielākiem budžeta ienākumiem iedzīvotājiem piedāvāto pakalpojumu klāsts ar katru gadu palielinās, komentē Krauklis.

Viņš prognozē, ka FM piedāvātajā modelī starpība starp bagātākajām un trūcīgākajām pašvaldībām palielināsies, taču tā būs lēnāka nekā esošajā PFI modelī. "Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka ir jāmeklē tāds risinājums, lai starpība nepalielinās, jo nabadzīgākās pašvaldības saviem iedzīvotājiem var piedāvāt mazāk pakalpojumu vai zemākas kvalitātes pakalpojumus, tās mazāk var ieguldīt infrastruktūras attīstībā nekā turīgākās pašvaldības. Un tas nav pareizi, tas ir jānovērš," uzskata Krauklis.

Politiķis uzskata, ka to var novērst, ja valsts aprēķinā iegulda vairāk naudas. Patlaban kopējais valsts atbalsts pašvaldībām, lai risinātu noslāņošanās problēmu, ir nepietiekams, uzskata Krauklis, piebilstot, ka FM par finansējuma apmēru neesot gatava runāt, jo esot "grūti laiki".

Krauklis uzskata, ka, saglabājoties esošajai finansēšanas kārtībai, valstij būs jāmeklē papildu dotācija ne tikai pierobežas pašvaldībām, bet lielākam skaitam pašvaldību, kurām budžeta pieaugums nesegs izdevumus. Kā piemēru viņš minēja paša vadīto Valkas pašvaldību, kur, pēc viņa teiktā, praktiski nav iespējams sabalansēt budžetu.

"Tā ir smaga diskusija, jo vairāk tādēļ, ka FM vēlas strauji iet uz priekšu ar jauno modeli, un tās pašvaldības, kurām īsti nav ieguvumu, negrib piekrist, un arī pārējām ir bažas," apgalvoja Krauklis.

Runājot par priekšlikumu, kas paredz, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli sadala ne tikai pēc dzīvesvietas, bet arī darba vietas, Krauklis komentē, ka lielākā daļa pašvaldību ir kategoriski pret šādu pieeju. Pēc viņa paustā, šis priekšlikums jau noņemts no dienas kārtības.

Vienlaikus pašvaldības uzskata, ka vajadzētu paplašināt pašvaldību ienākumu bāzi, risinot arī mežaino pašvaldību problēmu caur dabas resursu nodokļa pārdali. "Tur vēl būs diskusija par daudziem jautājumiem, FM pret to neiebilst, bet tas nebūs ātri un vienkārši," informēja Krauklis.

Iepriekš ziņots, ka 5. februārī Konsultatīvās padomes sēdē izskatīts FM piedāvājums jaunam PFI modelim. FM apgalvo, ka piedāvājums ir izstrādāts sadarbībā ar iesaistītajām pusēm un balstās gan uz aktuālajiem datiem, gan vairāku gadu analīzi par pašvaldību ieņēmumu un izdevumu attīstības tendencēm.

FM piedāvājuma mērķis ir pilnveidot PFI sistēmu tā, lai nodrošinātu pašvaldībām stabilus un prognozējamus finanšu resursus likumā noteikto funkciju izpildei un vienlaikus mazinātu administratīvo slogu.

FM piedāvātais PFI modelis paredz risinājumus šo izaicinājumu novēršanai, un viens no konceptuāli nozīmīgākajiem elementiem ir nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu neiekļaušana PFI sistēmā, atstājot tos pilnā apmērā pašvaldību rīcībā. Ministrijas ieskatā šāda pieeja, kas guva atbalstu visās pašvaldību grupās, stiprina pašvaldību fiskālo autonomiju un ļauj tiešāk sasaistīt nodokļa samaksu ar konkrētās teritorijas attīstību, vienlaikus sniedzot iespēju mērķtiecīgāk plānot infrastruktūras uzturēšanu, publiskās vides sakārtošanu un investīciju piesaisti.

Piedāvātais modelis paredz arī sabalansētu IIN sadali, daļu ieņēmumu sadalot, balstoties uz faktiskās izpildes rādītājiem, savukārt otru daļu iekļaujot PFI pamatfinansējumā un sadalot atbilstoši vidējām izmaksām uz izlīdzināmo vienību. Tādējādi PFI modelī ir iespējams atteikties no līdzšinējā pašvaldību dalījuma maksātājos un saņēmējos, aizstājot to ar vienotu, caurspīdīgu un sistēmiski saprotamu finansējuma sadales pieeju. Tas savukārt stiprina izlīdzināšanas sistēmas kopējo mērķi - nodrošināt līdzvērtīgu pamatpakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas, atzīmē ministrijā.

Vienlaikus piedāvājumā ir iekļauta IIN sadales pilnveide, paredzot iespēju tā sadali veikt ne tikai pēc deklarētās dzīvesvietas, bet arī pēc nodokļa maksātāja darba vietas. Ministrijā prognozē, ka tas veicinās uzņēmējdarbības attīstību pašvaldībās un ļaus PFI sistēmai labāk atspoguļot reālo ekonomisko aktivitāti teritorijās. Valsts ieņēmumu dienests ir sācis nepieciešamos sagatavošanās darbus datu uzkrāšanai.

Tāpat ministrijā uzsver, ka nozīmīgs piedāvājuma ieguvums ir būtiska administratīvā sloga samazināšana. PFI aprēķinā tiek integrēts valsts finansējums interešu izglītībai un 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanai. Vienlaikus izmaiņas kritērijos ļauj atteikties no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem no 1. klases. Tas samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar sarežģītām norēķinu procedūrām, padara finansējuma plūsmu vienkāršāku un pārskatāmāku un ļauj pašvaldībām vairāk koncentrēties uz pakalpojumu kvalitāti, informē ministrijā.

FM norāda, ka no pašvaldību puses galvenokārt tiek uzsvērta nepieciešamība pēc papildu valsts budžeta finansējuma PFI sistēmā. Analizējot starptautiskos rādītājus, FM secina, ka Latvijas pašvaldību finansējuma līmenis atbilst Eiropas Savienības (ES) rādītājiem un pārsniedz Baltijas valstu līmeni, kurām ir līdzīgas funkcijas. Līdz ar to ministrijas ieskatā jautājums par papildu PFI dotācijas palielināšanu un tās indeksāciju ir skatāms valsts budžeta sagatavošanas procesā, izvērtējot finanšu pieejamību visos valdības līmeņos.

Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mērķis Latvijā, tāpat kā citās ES valstīs, ir nodrošināt pašvaldībām resursus to funkciju veikšanai līdzvērtīgā un salīdzināmā līmenī. Vienlaikus FM min, ka PFI nav reģionālās attīstības instruments, jo šim mērķim tiek izmantoti citi instrumenti, tostarp ES fondi, aizņēmumi un publiskās un privātās partnerības projekti.