Rīga, 19. jūn., LETA. Iedzīvotāju padomes drīzāk palīdz mazināt nomales efektu, bet pagaidām vairāk sasniedz aktīvākās kopienas, nevis plašu iedzīvotāju loku, piektdien domnīcas "Providus" diskusijā par līdzdalības budžetu un iedzīvotāju padomēm secināja "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka.

Iedzīvotāju padomju ieviešanas progress un vērtējums balstīts uz iedzīvotāju padomju pārstāvju interneta aptauju, kas veikta maijā, sasniedzot 124 respondentus no 22 Latvijas pašvaldībām.

Aptaujā secināts, ka iedzīvotāju padomes daudzviet ir reāli izveidotas un darbojas, bet ieviešana nav vienmērīga. Iedzīvotāju padomju locekļiem mandāts pārsvarā ir skaidrs, taču faktiskā ietekme ir atkarīga no pašvaldības sadarbības kultūras.

Stafecka norāda, ka iedzīvotāju padomes Latvijā ir kļuvušas par reālu, bet vēl nenostabilizētu vietējās līdzdalības instrumentu. Šā gada maijā iedzīvotāju padomes bija izveidotas 23 no 35 novadu pašvaldībām, kopumā sasniedzot 251 padomi. Tomēr ieviešana ir ļoti nevienmērīga. Tikai četrās pašvaldībās - Preiļu, Siguldas, Ropažu un Ādažu novadā - padomes izveidotas visās pašvaldības administratīvajās teritorijās. Turklāt dažās pašvaldībās redzamas ieviešanas grūtības, piemēram, Bauskas novadā, kur trīs padomes pārtraukušas darbību, kas norāda nevis uz paša instrumenta nederīgumu, bet uz sadarbības kultūras, atbalsta un ietekmes trūkuma risku, viņa skaidro.

Liela daļa iedzīvotāju padomju sanāk regulāri, un vairumā padomju visi vai vairums locekļu ir aktīvi. Tas rāda, ka padomes daudzviet nav tikai formālas struktūras. Vienlaikus jau pirmajā darbības posmā redzamas izdegšanas un pasivitātes pazīmes - 41% padomju locekļu tiek raksturoti kā pasīvi, un aptaujas dati rāda, ka aktivitātei ir tendence sarukt līdz ar padomes darbības ilgumu, skaidro Stafecka. Ja pašvaldība padomi izveido, bet neiedod tai jēgpilnu lomu, atgriezenisko saiti un praktisku sadarbības mehānismu, sākotnējais entuziasms var ātri pārvērsties vilšanās sajūtā, brīdina pētniece.

Lielākā problēma nav padomju formālais mandāts, bet to faktiskā iesaiste pašvaldības lēmumu pieņemšanā, viņa norāda. 87% aptaujāto padomju pārstāvju norāda, ka viņiem ir skaidras padomes pilnvaras un uzdevumi. Taču problēma esot tajā, vai pašvaldības tās uztver kā nopietnu sadarbības partneri. Aptaujas dati rāda, ka padomes biežāk tiek informētas par ikdienas jautājumiem nekā iesaistītas stratēģiskos jautājumos - budžetā, attīstības programmās, teritorijas plānojumā vai investīciju prioritātēs.

Tas nozīmē, ka padomes šobrīd vairāk darbojas kā vietējo praktisko jautājumu kanāls, bet vēl ne kā pilnvērtīgs kopienu interešu pārstāvniecības mehānisms pašvaldības attīstības lēmumos. Īpaši svarīgi, ka padomes vēl nav kļuvušas par pašsaprotamu iedzīvotāju iesaistes kanālu, skaidro Stafecka.

Tikai 13% padomju norāda, ka iedzīvotāji pie tām vēršas bieži. Turklāt tikai aptuveni trešdaļa padomju pārstāvju uzskata, ka vairums viņu teritorijas iedzīvotāju ir informēti par padomes darbu. Tas nozīmē, ka padomes bieži sasniedz aktīvāko kopienas daļu, bet nenodrošina plašu iedzīvotāju pārstāvniecību, saka Stafecka. Arī pašu padomju pārstāvji atzīst, ka daļa padomju galvenokārt pārstāv tos iedzīvotājus, kuri paši izrāda interesi.

Attiecībā uz "nomales efektu" dati rāda piesardzīgi pozitīvu ainu. 65% respondentu uzskata, ka iedzīvotāju padomes palīdz mazināt risku, ka viņu pārstāvētās teritorijas intereses lielajā pašvaldībā netiek sadzirdētas. Daļa respondentu uzskata, ka padomes neko nav mainījušas, un aptuveni piektā daļa neredz to pienesumu nomales efekta mazināšanā. Tas nozīmē, ka padomes nav "brīnumlīdzeklis" pret administratīvi teritoriālās reformas radīto atsvešinātības risku. Tās var mazināt nomales efektu tikai tad, ja pašvaldība padomes uztver nopietni, laikus iesaista lēmumu sagatavošanā un dod skaidru atbildi, kas ar padomes priekšlikumiem noticis, vērtē Stafecka.

Iedzīvotāju padomes ir vajadzīgs un perspektīvs vietējās demokrātijas instruments, taču tā ietekme ir atkarīga nevis tikai no padomes izveidošanas fakta, bet no pašvaldības sadarbības kultūras. Ja padomes paliek bez ietekmes, tās riskē kļūt par formālu līdzdalības dekorāciju. Ja tās tiek savlaicīgi iesaistītas, saņem informāciju, atbildes un praktisku atbalstu, tās var kļūt par vienu no svarīgākajiem mehānismiem, kā lielajos novados saglabāt vietējo kopienu balsi, norāda pētniece.

Ogres novada Tīnūžu pagasta padomes priekšsēdētājs Pēteris Krastiņš atzina, ka pārstāv vienu no divām Ogres novada iedzīvotāju padomēm, kuras novada vadība uzskata par tādām, kas nesadarbojas ar pašvaldību, jo "ar galvas mājienu neapstiprina visas pašvaldības ieceres", bet gan cenšas nākt klajā ar savām vajadzībām. Krastiņš atgādināja, ka Ogres novadā iedzīvotāju padomju vēlēšanas notika vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām un daudzi iedzīvotāji, kuri bija ieradušies uz domes deputātu vēlēšanām, nemaz nepamanīja, ka blakus telpā var nobalsot par iedzīvotāju padomi. Viņa ieskatā Ogres novada pašvaldība iedzīvotāju padomes nemaz neņem vērā, jo pašvaldībā esot viedoklis, ka iedzīvotāju padomes esot Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izdomājums.

Pozitīvākā pieredzē dalījās Preiļu novada Stabulnieku pagasta iedzīvotāju padomes priekšsēdētāja Ārija Pudule. Viņa stāstīja, ka iedzīvotāju padomē mēģinot uzklausīt un apkopot iedzīvotāju vajadzības un ar tām iepazīstināt pašvaldības vadību. Pudule norādīja, ka no pašvaldības būtu nepieciešama atgriezeniskā saite, kas un kāpēc tiek atbalstīts un kas neatbalstīts.

Problēma esot sarūkošais iedzīvotāju skaits, kā rezultāta samazinoties arī aktīvo iedzīvotāju skaits, kuri ir gatavi iesaistīties kopienas dzīvē. Tāpat būtu jāpilnveido saziņa ar pašvaldības darbiniekiem un jautājumu izskatīšana pirms, nevis pēc lēmumu pieņemšanas.

Dienvidkurzemes novada pašvaldības vecākā eksperte iedzīvotāju padomju jautājumos Marita Kurčanova atzina, ka, pateicoties iedzīvotāju padomju iesaistei, ir izdevies atrisināt vairākus svarīgus jautājumus, kuriem risinājuma nebija vairākus gadus, piemēram, reģionālajā maršrutā iekļauta nepieciešamā pietura, veikta apkures katla maiņa, ceļu remonts un tamlīdzīgi. Arī viņa atzina, ka pašvaldības vēl tikai krāj pieredzi darbam ar iedzīvotāju padomēm un analizē veiksmes un neveiksmes, jo ar jauno demokrātijas instrumentu, proti, iedzīvotāju padomēm, pašvaldībai nebija ne zināšanu, ne pieredzes.

Saldus novada pašvaldības speciāliste darbam ar iedzīvotāju padomēm Linda Medne atzina, ka pašvaldībās darbinieki baidās no organizētām iedzīvotāju padomēm, jo nevēlas saņemt kritiku par savu darbu. Vēl esot daudz darāmā, lai pašvaldības un iedzīvotāju padomes kļūtu par produktīviem sadarbības partneriem, kuru mērķis būtu uzlabot dzīves vidi cilvēkiem, viņa teica.

VARAM Pašvaldību departamenta direktora vietniece, nodaļas vadītāja Inese Rudzāte informēja, ka ministrija saņem sūdzības par iedzīvotāju padomju nolikumiem, kurus vērtē un sniedz ieteikumus. Arī VARAM aptaujas rezultāti atklājot, ka 1/4 daļa aptaujāto par iedzīvotāju padomēm nav neko dzirdējuši.