Rīga, 24. janv., LETA. Šonedēļ Madonā, Saules ielā 8, sākta bijušās ugunsdzēsēju depo ēkas demontāža, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Laura Kovtuna.

Pēc pagājušajā nedēļā veiktajiem sagatavošanās darbiem un iekštelpu demontāžas šajā fāzē tiks piesaistīta smagā tehnika konstrukciju nojaukšanai un būvgružu utilizācijai.

Darbus pēc Nodrošinājuma valsts aģentūras pasūtījuma veic SIA "Norfa", un tos plānots pabeigt līdz 27. februārim. Iedzīvotājiem jārēķinās, ka darbu laikā īslaicīgi var tikt ierobežota ietves izmantošana tieši gar ēku, taču kopējo satiksmi darbi būtiski neietekmēs, skaidro Kovtuna.

Vecās depo ēkas nojaukšana ir viens no priekšnosacījumiem valsts mēroga projektā, kura mērķis ir stiprināt glābšanas dienestu kapacitāti un modernizēt to infrastruktūru. Pateicoties šim projektam, Madonā, Raiņa ielā 49, jau kopš pagājušās vasaras darbojas jaunais katastrofu pārvaldības centrs. Tur mūsdienu prasībām atbilstošā vidē vienuviet strādā ugunsdzēsēji glābēji, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests un Nodrošinājuma valsts aģentūra.

Jaunā centra izbūve Madonā bija iespējama tikai ar nosacījumu, ka tiek demontēts nolietotais Iekšlietu ministrijas īpašums Saules ielā 8. Jebkādas izmaiņas šajā programmā būtu liegušas iespēju saņemt visam Madonas reģionam nozīmīgas investīcijas un radītu finanšu korekcijas risku valsts budžetam desmitiem miljonu eiro apmērā, skaidro pašvaldības pārstāve.

Madonas novada pašvaldība augstu vērtē iedzīvotāju emocionālo saikni ar depo ēku, tādēļ līdz pat pēdējam brīdim tika izskatīti dažādi risinājumi tās saglabāšanai, konsultējoties ar atbildīgajām valsts institūcijām. Tomēr stingrie Eiropas Savienības fondu nosacījumi un lēmumu pieņemšanas procesa vēlīnā stadija, kad jau bija noslēgti līgumi ar būvniekiem un saskaņoti demontāžas projekti, nepieļāva ēkas pārņemšanu pašvaldības īpašumā bez kritiskiem riskiem visam projektam, skaidro pašvaldība.

Jautājumu par ēkas iekļaušanu aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā vērtēja arī Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde, tomēr nolēma šo procesu nevirzīt. Eksperti atzina, ka daudzo pārbūvju un iekštelpu pielāgošanas rezultātā ēka laika gaitā zaudējusi savu sākotnējo, inženiera Alberta Neidera projektēto viengabalainību. Tāpat secināts, ka depo ir tehniski nolietojies un atzīts par avārijas stāvoklī esošu. Tā atjaunošana prasītu vismaz miljonu eiro lielus ieguldījumus, kas nav salāgojams ar pašvaldības budžeta iespējām, uzsver pašvaldība.

Sadarbībā ar Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja speciālistiem ir veikta rūpīga ēkas dokumentēšana. Pēc ekspertu rekomendācijām jau gada sākumā tika demontēti un muzeja krājumā saglabāti vērtīgākie depo elementi. Nākotnē pilsētvidē plānots izveidot publisku piemiņas zīmi - informatīvu stendu vai ekspozīciju, kas vēstīs par šīs vietas nozīmi Madonas pilsētas attīstībā un ugunsdzēsēju darbu gadu desmitu garumā.

Jau šā gada februārī Madonas muzeja izstāžu zāļu foajē būs apskatāma informatīva izstāde par ugunsdzēsēju depo ēkas vēsturi, parādot tās celtniecību, attīstību, pārmaiņas dokumentos un fotogrāfijās.

Vecās depo ēkas demontāža tiek veikta Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) projektā "Glābšanas dienestu kapacitātes stiprināšana, īpaši Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta infrastruktūras un materiāltehniskās bāzes modernizācija".