Rīga, 27. marts, LETA. Ārlietu ministrija (ĀM) piektdien sadarbībā ar Iekšlietu ministriju organizējusi Latvijā akreditēto Eiropas Savienības (ES), NATO dalībvalstu un Šengenas zonas valstu vēstnieku vizīti uz valsts austrumu robežu, aģentūru LETA informēja ministrijā.

Vizītes galvenais mērķis bija veicināt izpratni par situāciju uz Latvijas austrumu robežas un iepazīstināt ar paveikto un plānoto Latvijas kā ES un NATO ārējās robežas stiprināšanā, skaidro ministrijā.

Īpaša uzmanība tika pievērsta Krievijas un Baltkrievijas radītajiem hibrīdajiem apdraudējumiem, kā arī Latvijas muitas darbam, īstenojot ES eksporta un sankciju kontroli, tostarp Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju apiešanas mēģinājumu atklāšanai.

Vizītes laikā vēstnieki apmeklēja Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centru Daugavpilī, pirmās nozīmes robežšķērsošanas punktu "Pāternieki" un Piedrujas robežapsardzības nodaļu Krāslavā, kā arī tikās ar Valsts robežsardzes priekšnieku ģenerāli Gunti Pujātu un citām amatpersonām.

Tiekoties ar Krāslavas mēru Gunāru Upenieku (LZS), vēstnieki tika informēti arī par neseno bezpilota lidaparāta incidentu Krāslavas novada Dobročinas ciema tuvumā.

ĀM parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis uzsvēra, ka ir jāturpina stiprināt NATO aizsardzības un atturēšanas spējas austrumu flangā, pielāgojot tās Krievijas un Baltkrievijas radītajiem draudiem. Viņš skaidroja, ka Latvija ar lielu atbildību izturas pret ES un NATO austrumu robežas nostiprināšanu.

Viņš klāstīja, ka turpinās darbs infrastruktūras pilnveidošanā un stingrāku kontroles procedūru ieviešanā, lai novērstu sankciju apiešanas mēģinājumus, apturētu nelegālās migrācijas plūsmu un novērstu dažādas citas Krievijas un Baltkrievijas īstenotas hibrīdkara darbības. Pēc ĀM parlamentārā sekretāra paustā, Latvija sagaida lielāku solidaritāti un atbalstu no ES un NATO šajā jomā.

Viņš pieminēja, ka diskusijās par ES daudzgadu budžetu viena no prioritātēm, par kuru iestājas arī Latvija, ir nepieciešamība novirzīt papildu ES finansējumu valstīm un reģioniem ES austrumu pierobežā, tostarp Latvijai. Uršuļskis atzīmēja, ka Eiropas Komisijas priekšlikumā par ES daudzgadu budžetu pozitīvi vērtējama austrumu robežas izcelšana robežu pārvaldības kontekstā.

"Tomēr tajā nav pietiekami atspoguļoti būtiskie izaicinājumi un ietekme uz reģiona valstīm, kas saistīti ar Krievijas agresijas karu pret Ukrainu, kā arī nepietiekami ņemta vērā sociālekonomiskā ietekme uz Krievijas un Baltkrievijas robežvalstīm," pauda ĀM parlamentārais sekretārs.

Viņš arī akcentēja, ka ES un NATO robežvalstis vairāk nekā citas ES valstis ir ieguldījušas drošībā un aizsardzībā, tostarp stiprinot ES un NATO austrumu robežu - pirmo drošības līniju.

Jau ziņots, ka šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.

Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tie ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara rezultāti un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.

Pirmdien agri no rīta Lietuvas Varēnas rajonā, netālu no robežas ar Baltkrieviju, drons nogāzās uz sasalušā Lavīsa ezera.

Latvijas gaisa telpā drons naktī uz trešdienu ielidoja no Krievijas un eksplodēja Krāslavas novadā aptuveni kilometra attālumā no Svariņu pagasta centra, bet cits īslaicīgi ielidoja no Baltkrievijas teritorijas un devās Krievijas virzienā.

Savukārt Igaunijas ziemeļaustrumos no Krievijas gaisa telpas ielidojis drons trešdienas rītā ietriecies Auveres elektrostacijas skurstenī.

Ukraina naktī uz trešdienu ar droniem uzbruka Krievijas Ustjlugas un Vīborgas ostām Ļeņingradas apgabalā. Pirms tam ukraiņu droni trāpīja Primorskas ostā Krievijas ziemeļrietumos. Šīs ostas atrodas Baltijas jūras Somu līča krastā.