Rīga, 7. maijs, LETA. Opozīcijā esošās partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV), Nacionālā apvienība (NA) un "Apvienotais saraksts" pēc dronu incidenta Rēzeknē prasīs aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) demisiju.

Saeimas deputāts Kristaps Krištopans (LPV) žurnālistiem pauda viedokli, ka Latvija nav pietiekami mācījusies no iepriekšējiem drošības incidentiem, un situācija ar atkārtotiem gadījumiem raisa bažas par valsts aizsardzības spējām.

Viņš norādīja, ka šis jau ir trešais šāda veida incidents, un pauda šaubas par to, vai sabiedrība šobrīd jūtas drošāk, neskatoties uz aizsardzības finansējuma pieaugumu.

Politiķis atzina, ka Saeimā sniegtā informācija viņu nav pārliecinājusi, uzsverot, ka būtiskas izmaiņas pēc iepriekšējiem gadījumiem neesot notikušas. Viņaprāt, no iepriekšējiem incidentiem nav izdarīti pietiekami secinājumi.

Krištopans arī uzsvēra, ka pašreizējā situācija attīstās jau vairākus gadus plašāka militāra konflikta fonā, tādēļ Latvijai būtu jābūt pietiekami sagatavotai, lai šādi gadījumi neatkārtotos.

Viņš piebilda, ka līdzšinējie incidenti lielā mērā beigušies bez nopietnām sekām tikai labvēlīgu apstākļu dēļ.

Arī AS deputāts Edvards Smiltēns žurnālistiem norādīja, ka šis incidents ir pamats, lai prasītu ministra demisiju.

Tāpat sociālā vietnē "X" NA deputāts Jānis Dombrava pēc Nacionālās drošības komisijas (NDK) sēdes norādījis, ka secinājumi par drona incidentu ir skaidri.

"Šādā brīdī valsts aizsardzības nozari nevar vadīt cilvēks, kurš dod tukšus solījumus, kurus nepiepilda ar darbiem. Opozīcija virzīs Sprūda demisiju," paziņojis politiķis.

LETA jau ziņoja, ka ceturtdienas agrā rītā Latvijas gaisa telpā no Krievijas ielidojuši vairāki bezpilota lidaparāti, no kuriem vismaz viens nokritis Rēzeknē, bojājot naftas produktu uzglabāšanas objektu. Patlaban zināms par diviem nokritušiem droniem, no kuriem otrs vēl tiek meklēts. Šis drons varētu atrasties Rēzeknes novadā.

NDK priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (JV) žurnālistiem norādījis, ka pēc incidenta pie austrumu robežas no atbildīgajām institūcijām, tajā skaitā Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, iegūta detalizēta informācija par notikumu gaitu.

Latkovskis uzsvēra, ka Latvijā jau ir sākta pretdronu sistēmu iegāde un notiek personāla apmācība, taču šo spēju pilnvērtīgai ieviešanai nepieciešams laiks. Patlaban bruņoto spēku rīcībā esošās sistēmas lielākoties ir paredzētas cīņai ar zemi lidojošiem objektiem, nevis tieši droniem.

Politiķis arī akcentēja, ka Latvijai jāattīsta elektromagnētiskās karadarbības spējas, tomēr šajā jomā valsts vēl atrodas sākuma posmā. Viņš atzina, ka bruņoto spēku rīcībā esošais aprīkojums lielākoties nav jaunākais, un modernās sistēmas Latvijā sāk ienākt tikai pēdējā laikā.

Vienlaikus Latkovskis uzsvēra, ka bruņotie spēki ar pieejamajiem resursiem dara visu iespējamo, taču nepieciešams pieņemt ātrākus lēmumus par aizsardzības stiprināšanu.

Viņš norādīja, ka dronu notriekšana ir iespējama, taču to apgrūtina gan tehniskie, gan drošības apsvērumi, tostarp ierobežojumi darbībai virs apdzīvotām teritorijām, lai izvairītos no papildu riskiem iedzīvotājiem.

Par konkrēto incidentu turpinās izmeklēšana sadarbībā ar Ukrainas dienestiem, un tiek vērtētas vairākas versijas par notikušā apstākļiem.

Latkovskis arī atzina, ka komunikācija ar sabiedrību incidenta laikā nav bijusi pietiekami operatīva, un šie aspekti vēl tiks izvērtēti.