Rīga, 20. marts, LETA. Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) aicina brīvprātīgos iesaistīties krupju glābšanas kampaņā, aģentūru LETA informēja DAP Komunikācijas un dizaina nodaļas vadītāja Ilze Reinika.

Šī gada dzīvnieks ir parastais krupis, kas drīz modīsies no ziemas miega un sāks savu ikgadējo migrāciju uz nārsta vietām. Krupis ir lēns rāpotājs, kura izdzīvošanas sekmes gadu no gada samazina ne vien piemērotu dzīvotņu izzušana, bet arī satiksmes plūsma uz autoceļiem.

Tādēļ DAP aicina gan pieredzējušus, gan jaunus brīvprātīgos savlaicīgi pieteikties kampaņai "Misija - krupis. Izglāb princi!" un palīdzēt abiniekiem droši šķērsot autoceļus.

Pietikties kampaņā var vietnē "www.daba.gov.lv/lv/misija-krupis".

Brīvprātīgo galvenais uzdevums aktīvajā migrācijas periodā ir apsekot izvēlēto migrācijas posmu un pārvietot krupjus pāri ceļam. Darbam nepieciešams vienkāršs ekipējums - tīri cimdi, tīrs spainis vai cits trauks, vakara stundās lukturis un atstarojoša veste.

DAP uzsver, ka glābšanas darbs nav grūts, bet ir atbildīgs un prasa ievērot drošības noteikumus autoceļu tuvumā, kā arī ar rūpēm izturēties pret abiniekiem.

Šī kampaņa ne vien veicina Latvijas krupju populācijas izdzīvošanas sekmes, bet arī palīdz iegūt datus sabiedriskajam monitoringam. Lai nākotnē varētu izvērtēt, kā klājas Latvijas krupju populācijai, ir būtiski uzkrāt un brīvprātīgajiem iesniegt izglābto un bojā gājušo krupju skaitu, atzīmē DAP.

Abinieku migrācija Latvijā parasti sākas, kad gaisa temperatūra sasniedz vismaz +5 grādus un iestājas mitri, lietaini laikapstākļi. Migrācija var sākties ļoti pēkšņi vienā vai visos Latvijas reģionos vienlaikus jau tuvākajās dienās vai turpmākajās nedēļās.

Brīvprātīgo līdzdalība šajā kampaņā ir ļoti nepieciešama, jo bez cilvēku palīdzības daudzi abinieki nārsta vietas nemaz nesasniegs, uzsver DAP.

Parastais krupis ziemu pavada mežos, parkos un lauku sētās, bet pavasarī dodas uz nārsta vietām - ūdenstilpēm. Tā kā daudzviet šo dzīvnieku vēsturiskos migrācijas ceļus šķērso autoceļi, ceļa šķērsošana krupjiem kļūst par bīstamāko posmu viņu dzīves ciklā.

Krupji ir nozīmīga ekosistēmas daļa - tie palīdz regulēt kukaiņu, gliemju un citu bezmugurkaulnieku populācijas, vienlaikus paši kalpojot par barību daudziem plēsīgajiem dzīvniekiem. To skaita samazināšanās var ietekmēt visu dabas līdzsvaru un bioloģisko daudzveidību.