Rīga, 27. maijs, LETA. Iespējamu gaisa telpas apdraudējumu dēļ investori baidās braukt uz Latgali un investēt attīstībā, trešdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas sēdē sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) Latgales reģionālās padomes priekšsēdētājs Ivo Dembovskis.

Viņš klāstīja, ka pēc šūnapraides paziņojumiem ražošana uzņēmumos tiek apturēta, bet darbinieki dodas mājās. Ja paziņojums atnāk agri no rīta, tad darbinieki kopā ar bērniem vispār paliek mājās un ražošana tiek paralizēta, kas nozīmē sekas attiecībā uz līgumu izpildi un kredītu maksājumiem. Tāpat esot problēmas ar izejvielu piegādēm uz Latgali.

"Tas rada bailes investēt attīstībā," komentēja LTRK pārstāvis.

Komentējot Latgales tūrisma asociācijas pausto par masveida rezervāciju atcelšanu šovasar, Dembovkis sacīja, ka tas rada milzīgu multiplikatīvu efektu arī citur uzņēmējdarbībā - cieš amatnieki, mājražotāji, ēdinātāji, kultūras un sporta jomas.

"Mēs paši saskaramies ar to, ka atsakās braukt investori, kurus Latgale interesēja," apgalvoja LTRK pārstāvis, skaidrojot, ka virkne braucienu bija iecerēta maijā un vasarā, taču tie "visi ir atteikti". Pēc Dembovka paustā, vietējie nevar pārliecināt iespējamos investorus, ka var kompensēt viņiem iespējamās neērtības.

LTRK pārstāvis uzskata, ka nepieciešams rūpīgāk piestrādāt pie šūnapraides ziņojumu satura, tos konkretizējot, lai uzņēmumu un iestāžu vadītāji varētu paši uz vietas pieņemt lēmumus par turpmāko darbību.

"Krīzes moments ir arī iespēju moments pieņemt drosmīgus lēmumus gan militārajā, gan politiskajā lomā, pieņemot Austrumu pierobežas teritorijas attīstības likumu," mudināja Dembovskis.

Arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Latgales reģiona vadītājs Andrejs Zelčs atzina, ka "gluži pievilcīga pierobeža tagad var arī nebūt", taču neviens no esošiem uzņēmumiem "vēl nav aizbraucis, lai gan tādas runas ir".

Kā ziņots, pēdējā laikā vairākos Latgales un dažos Vidzemes novados iedzīvotāji regulāri saņem šūnapraides brīdinājumus par iespējamu gaisa telpas apdraudējumu, jo Latvijas teritorijai pietuvojušies vai tajā ielidojuši bezpilota lidaparāti.

Sabiedrībā un amatpersonu vidū turpinās diskusijas par nepieciešamību pilnveidot rīcības algoritmus, jo regulārie brīdinājumi būtiski ietekmē sabiedrisko un ekonomisko dzīvi reģionos.

Iepriekš Latvijā vairāki ar Krievijas-Ukrainas kara kontekstu saistīti bezpilota lidaparāti ir ielidojuši vai pat sprāguši, tostarp 7. maijā Rēzeknē. Cilvēki šajos gadījumos nav cietuši.