Rīga, 11. febr., LETA. Lai nodrošinātu datos pamatotu un efektīvu Gaujas un Ķemeru nacionālo parku stipri ietekmēto purvu ekosistēmu atjaunošanu, Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) uzdevumā tur ierīkotas 53 augstas precizitātes gruntsūdens monitoringa akas, aģentūru LETA informēja DAP komunikācijas speciāliste Baiba Ralle.

Akas kalpos par pamatu purvu hidroloģiskā režīma stabilizācijas pasākumu efektivitātes kontrolei.

Gruntsūdens mērīšanas stacijas uzstādītas Gaujas Nacionālā parka Apiņu purvā, Brīnumpurvā (Kreiļu purvā), Baukalnu purvā, Bauru mežā, kā arī Ķemeru Nacionālā parka Lielajā Ķemeru tīrelī. Monitoringa tīklu ierīkojis uzņēmums AS "VentEko".

Kā skaidro DAP, sistemātiska datu vākšana šajās teritorijās ir priekšnosacījums atbildīgai Eiropas Savienības nozīmes purvu biotopu atjaunošanai, nodrošinot datu bāzi pirms plānotajiem darbiem - grāvju aizsprostu būvniecības un koku apauguma mazināšanas. Monitoringa tīkls ļaus speciālistiem precīzi novērtēt faktisko situāciju un sekot līdzi hidroloģiskā režīma izmaiņām visu projekta darbības laiku līdz pat 2029. gada beigām.

DAP purvu ekosistēmu atjaunošanas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās projekta vadītāja Inga Hoņavko skaidro, ka purva veselības pamatā ir pietiekams ūdens daudzums - stabils un zemes virsmai tuvs gruntsūdens līmenis, nevis virszemes ūdens, ko var redzēt meliorācijas grāvjos. To var pārbaudīt ikviens - veselā purvā pēc pēdas pacelšanas no sūnu klājiena nospiedumam tūlītēji jāpiepildās ar mitrumu. Ja tas nenotiek, hidroloģiskais līdzsvars ir izjaukts un purva ekosistēma vairs nefunkcionē pilnvērtīgi, uzsver Hoņavko.

Ierīkotais monitoringa tīkls kalpo kā purva "kardiogramma", kas sniedz datus, lai precīzi novērtētu paredzēto grāvju dambēšanas darbu ietekmi un varētu gūt pārliecību, ka atjauno dabisko ūdens noturi purvā tieši tur, kur tas ir kritiski nepieciešams, pauž Hoņavko.

Lai garantētu datu precizitāti, akas ir enkurotas minerālgruntī, tādējādi nodrošinot, ka mēraparatūra paliek nekustīga pat tad, ja purva virsmas slāņi svārstās. Uzstādītās iekārtas reizi stundā automātiski reģistrē datus par ūdens līmeni, temperatūru un elektrovadītspēju. Vismaz divas reizes gadā monitoringa tīklu apmeklēs speciālisti, lai nolasītu uzkrātos datus un veiktu manuālos mērījumus. Iegūtā informācija sniegs pamatu ne tikai tūlītējai pasākumu sekmju izvērtēšanai konkrētajos purvos, bet arī bagātinās Latvijas pieredzi, uzlabojot purvu dzīvotņu kvalitāti, norāda Hoņavko.

Februārī, kad visā pasaulē atzīmē Mitrāju mēnesi, purvu nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un klimata regulēšanā tiek aktualizēta īpaši. Eiropas Komisijai iesniegtajā biotopu direktīvas ziņojumā (2019-2024) minēts, ka, lai gan purvu izplatības areāls valstī ir stabils, to kvalitāti joprojām būtiski ietekmē vēsturiskā meliorācija - purvu faktiski aizņemtā platība ir samazinājusies, un vairāk nekā 25% purvu platību ir būtiski traucētas to dabiski funkcionējošās sistēmas. Šie dati apliecina, ka purvu ekosistēmu hidroloģisko apstākļu uzlabošana ir izšķiroši svarīga, pamato DAP.