Rīga, 27. dec., LETA. Iespējams, nepieciešama diskusija, vai par valsts amatpersonām nebūtu jānosaka arī pašvaldības priekšsēdētāju, to vietnieku un izpilddirektoru konsultantiem un palīgiem, vērtējot "Progresīvo" deputātu priekšlikumu, kas paredz pašvaldības domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora padomniekam un biroja vadītājam noteikt valsts amatpersonas statusu, pauž Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs.

Kronbergs vēstulē Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisiju informē, ka Valsts kancelejai nav iebildumu par deputātu iesniegto priekšlikumu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" grozījumam.

Vienlaikus viņš vērš uzmanību uz šajā likumā noteikto, ka valsts amatpersonas ir ne tikai Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra biroja vadītājs un padomnieks, bet arī Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra konsultants un palīgs.

Pašvaldību amatpersonu (darbinieku) amati tiek klasificēti saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem "Valsts un pašvaldību institūciju amatu katalogs, amatu klasifikācijas un amatu apraksta izstrādāšanas kārtība". Vienlaikus, kā norāda Kronbergs, minētajos noteikumos ir iekļauti piemēri tipiskiem amatu nosaukumiem, tostarp 27. saimē "Konsultēšana" ir norādīts tāds amats kā "pašvaldības domes priekšsēdētāja palīgs". Tādējādi arī pašvaldībās var būt pašvaldības priekšsēdētāja, to vietnieku un izpilddirektora konsultanti un palīgi.

Līdz ar to, izvērtējot deputātu iesniegto priekšlikumu, iespējams, nepieciešama diskusija, vai piedāvātā likumprojekta norma nebūtu precizējama, papildinot to ar konsultantiem un palīgiem, tāpat kā tas ir attiecībā uz Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra konsultantu un palīgu, pausts vēstulē komisijai.

Jau ziņots, ka Saeima oktobra vidū skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodeva "Progresīvo" deputātu grozījumus likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā", kas paredz pašvaldības domes priekšsēdētāja, viņa vietnieka un izpilddirektora padomniekam un biroja vadītājam noteikt valsts amatpersonas statusu.

Partijas ieskatā grozījumi nepieciešami, lai nodrošinātu pašvaldību darbības caurskatāmību, uzticamību un neapšaubāmu darbību sabiedrības interesēs.

Kā skaidrots likumprojekta anotācijā, pašvaldību domes priekšsēdētājiem, viņu vietniekiem un pašvaldību izpilddirektoriem mēdz būt padomnieki un biroja vadītāji, kas konsultē šīs amatpersonas par pašvaldības darbību, arī kādā specifiskā nozarē, nodrošina sadarbību ar sabiedrību un ieinteresētajām pusēm, pilnvaro pārstāvēt amatpersonas viedokli un, iespējams, veikt arī uzraudzību pār pašvaldības vai tās iestādes rīcību kādā jomā, sniedz iespēju piedalīties pašvaldības darbā. Tādējādi secināms, ka pašvaldību domes priekšsēdētāju, viņu vietnieku un izpilddirektoru padomniekiem un biroja vadītājiem var būt deleģēti plaša spektra uzdevumi ar būtisku ietekmi pašvaldībā.

"Progresīvie" norāda, ka padomnieki un biroja vadītāji mēdz būt eksperti, kas savu profesionālo pieredzi ir uzkrājuši, darbojoties arī privāto tiesību jomā, nereti kādā šaurā specializācijā, kas var radīt interešu konflikta riskus vai šaubas sabiedrībā, vai padomnieks, kas pieņemts amatā domes priekšsēdētāja, tā vietnieka vai izpilddirektora konsultēšanai, informēšanai un ieteikumu sniegšanai, rīkojas atbilstoši publiskās pārvaldes principiem un pašvaldības labā.

"Progresīvo" ieskatā, nosakot amatpersonas statusu minētajiem nodarbinātajiem, uz tiem turpmāk tiks attiecinātas būtiskas likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" prasības, proti, noteikts pienākums nekavējoties rakstveidā sniegt informāciju augstākai amatpersonai par pašas, savu radinieku vai darījumu partneru mantisko vai citu personisko ieinteresētību, piemēroti dāvanu un ziedojumu pieņemšanas ierobežojumi un tamlīdzīgi.

Kā skaidrots anotācijā, padomnieki un biroju vadītāji kā īpaši izvēlēti konsultanti konkrētai amatpersonai lielākoties bauda uzticību, tātad padomniekiem var būt nozīmīga ietekme uz pašvaldību priekšsēdētāju, to vietnieku un izpilddirektoru viedokli, pieņemtajiem lēmumiem, pašvaldības attīstības jautājumiem.

"Progresīvie" uzskata, ka amatpersonas statuss ļaus arī sabiedrībai kontrolēt, kādus amatus vienlaikus padomnieki un biroju vadītāji ieņem, proti, vai var būt riski par padomnieka atrašanos interešu konflikta situācijā, darbošanos privātā jomā (uzņēmumā), vienlaikus konsultējot par to pašu tēmu pašvaldības vadītājus. Arī prasība par amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu ļaus ticami izsekot padomnieku un biroju vadītāju profesionālajai darbībai publiskajā un privātajā sektorā, teikts likumprojekta anotācijā.

Politiskais spēks norāda, ka regulējums būtu līdzīgs jau spēkā esošajam, proti, likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" ceturtais pants "Valsts amatpersonas" paredz, ka "valsts amatpersonas ir Valsts prezidenta padomnieks, Ministru prezidenta, Ministru prezidenta biedra, ministra, īpašu uzdevumu ministra biroja vadītājs, padomnieks, konsultants un palīgs".

Paredzēts, ka regulējums netiks attiecināts uz "ārštata" padomniekiem, proti, tiem, kas nesaņem atalgojumu.