Darba grupa izstrādās alternatīvu likumprojektu "Gora" pārvaldībai
Rīga, 16. jūn., LETA. Darba grupa izstrādās alternatīvu likumprojektu Rēzeknes koncertzāles "Gors" pārvaldībai, otrdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē informēja komisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa (AS).
Politiķis informēja, ka slēgtā komisijas sēdē ir panākta vienošanās par alternatīva likumprojektu koncertzāles "Gors" pārvaldībai izstrādi.
Likumprojekta izstrādei izveidota darba grupa, ko vadīs deputāte Agita Zariņa-Stūre (JV). Darba grupā iekļauti deputāti Batņa, Antoņina Ņenaševa (P), Jekaterina Drelinga, kultūras ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Gaidis Bērziņš (NA), Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone, KM Juridiskās nodaļas juriskonsulte Lelde Puisāne, Finanšu ministrijas (FM) Juridiskā departamenta direktores vietniece Sabīne Ālmane, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Juridiskā departamenta direktores vietniece, Juridiskās nodaļas vadītāja Olga Paipala, VARAM Juridiskā departamenta direktors Madars Laurs, Valsts kancelejas Pārresoru koordinācijas departamenta Kapitālsabiedrību pārvaldības nodaļas juriskonsulte Laura Līne un konsultante Dagnija Zepa, SIA "Austrumlatvijas koncertzāles" (Latgales vēstniecības "Gors") valdes locekle Ilona Rupaine un Saeimas Juridiskā biroja vadītāja Dina Meistere.
Batņa informēja, ka darba grupā tiks aicināts arī Rēzeknes pašvaldības pārstāvis.
Plānots, ka pārstrādātu likumprojektu "Gora" pārvaldībai darba grupa prezentēs 21. jūlijā plkst. 10.
Kā vēstīts, likumprojektu "Gora" pārvaldībai, kuru KM izstrādāja sadarbībā ar VARAM un Valsts kanceleju, 10. martā guva valdības atbalstu, bet 19. martā Saeima to nodeva izskatīšanai Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā.
Lai arī "Progresīvie" aicina kolēģus koalīcijā atbalstīt Latgales vēstniecības "Gors" stiprināšanu un uzsvēra nepieciešamību nekavējoties nodrošināt šī likumprojekta tālāku virzību Saeimā, tas nenotika līdz 14. maijā Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) paziņoja par demisiju.
Ar likumprojektu iecerēts, ka KM, VARAM, Rēzeknes pašvaldība, VSIA "Latvijas koncerti" un SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" dibinās nodibinājumu koncertzāles pārvaldīšanai.
Paredzēts, ka koncertzāles ēka Rēzeknē, Pils ielā 4, paliek pašvaldības īpašumā, bet nodibinājumam to nodod bezatlīdzības patapinājumā uz nodibinājuma pastāvēšanas laiku. Kamēr īpašums ir nodots patapinājumā, pašvaldība to nevar atsavināt, ieķīlāt vai citādi apgrūtināt.
Iecerēts, ka nodibinājumu pārvaldīs padome no pieciem dibinātāju pārstāvjiem - pa vienam no katras institūcijas - un valde, ko veidos viens valdes loceklis. Valdes locekli iecels atklāta konkursa kārtībā uz pieciem gadiem.
Koncertzāles gada apgrozījums patlaban ir aptuveni 2 miljoni eiro. Rēzeknes pašvaldības dotācija 2026. gadā ir 751 000 eiro, Valsts kultūrkapitāla fonda finansējums - 240 000 eiro, bet pārējie ir saimnieciskās darbības ieņēmumi.
Iecerēts, ka KM slēgs ar nodibinājumu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanas līgumu, deleģējot profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanu Latgales reģionā, valsts un starptautisku kultūras projektu īstenošanu un profesionālās izglītības procesu. Rēzeknes pašvaldība slēgs deleģēšanas līgumu par pašvaldības kompetencē esošajiem kultūras, interešu izglītības un pieaugušo izglītības uzdevumiem.
Rēzeknes pašvaldības dome 2026. gada 13. februārī noraidīja valsts piedāvājumu iegādāties 75% "Austrumlatvijas koncertzāles" pamatkapitāla.
Saskaņā ar pārejas noteikumiem pašvaldībai četru mēnešu laikā pēc likuma spēkā stāšanās būs jānodod nekustamais īpašums nodibinājumam patapinājumā. Ja par patapinājuma līguma noteikumiem puses nevar vienoties četru mēnešu laikā, KM sagatavos speciālu likumprojektu par nekustamā īpašuma pārņemšanu nodibinājuma īpašumā.
Koncertzāles būvniecības projekta kopējās izmaksas bija 19 905 204 eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums 7,5 miljoni eiro un valsts budžeta dotācija 806 743 eiro. Rēzeknes pašvaldības kredīta atlikums par koncertzāles būvniecību uz 2026. gada 1. janvāri ir 7,2 miljoni eiro, liecina pašvaldības 2026. gada februāra vēstule KM.
- Publicēta: 16.06.2026 11:37
- Daiga Kļanska, LETA
- © Bez aģentūras LETA rakstiskas piekrišanas aizliegts šīs ziņas tekstu jebkādā veidā un apjomā pārpublicēt, citādi izmantot masu saziņas līdzekļos vai interneta vietnēs, kā arī aizliegts reproducēt likumīgi pieejamus darbus tekstizraces un datizraces veikšanai Autortiesību likuma izpratnē.

Komentārs redaktoram
Darba grupa izstrādās alternatīvu likumprojektu "Gora" pārvaldībai