Rīga, 4. jūl., LETA. Tiesa noraidījusi bijušās Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktores Ilzes Purmales prasību pret Rīgas domi, aģentūra LETA uzzināja domē.

Kā ziņots, Rīgas dome pagājušā gada decembrī ārkārtas sēdē nolēma no darba atbrīvot Purmali, pamatojoties uz Darba likuma pantu, kas atļauj darbinieka atlaišanu, jo darbinieks, veicot darbu, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību.

Purmale vērsās tiesā, prasot atzīt par spēkā neesošu darba līguma uzteikumu, kā arī atjaunot viņu darbā un piedzīt no domes atlīdzību par darba piespiedu kavējumu 43 526 eiro un tiesāšanās izdevumus 9075 eiro.

Rīgas pilsētas tiesa noraidīja Purmales prasību, apliecinot viņas atlaišanas pamatotību.

LETA jau ziņoja, ka konflikts starp Purmali un domi radās Skanstes revitalizācijas projekta īstenošanas dēļ. Pret bijušo departamenta direktori tika sākta disciplinārlieta, bet pēc tam viņa atlaista no darba.

Kā iepriekš skaidroja pašvaldībā, pārtraucot līgumu ar vienu būvnieku un slēdzot to ar nākamo, Purmale kā Pilsētas attīstības departamenta vadītāja neesot nodrošinājusi saistību izpildi no būvnieka puses.

Līdz ar to būvdarbu laikā izveidotā piesārņotās grunts atbērtne nav aizvākta un atrodas uz bijušajam maksātnespējas administratoram Mārim Sprūdam un viņa ģimenes locekļiem piederošās AS "Projekts B10" zemes gabaliem.

Arī tiesā tika konstatēts, ka pēc būvdarbu līguma izbeigšanas Purmales vadībā netika nodrošināts savlaicīgs un efektīvs risinājums jautājumam par atbērtnē esošo grunti.

Jaunajā vienošanās ar būvnieku nenodrošināja skaidru pašvaldības prasījuma tiesību aizsardzību, jaunā būvdarbu līguma noslēgšanas procesā netika izvērtēti alternatīvi tiesiski risinājumi, netika savlaicīgi informētas pašvaldības augstākās amatpersonas par konstatētajiem riskiem, kā arī ilgstoši netika pieņemti tādi lēmumi, kas objektīvi novērstu pašvaldībai iespējamos tiesiskos un mantiskos riskus.

Vienlaikus tiesa nekonstatēja, ka Purmale būtu rīkojusies ļaunprātīgi, personiskas ieinteresētības vadīta vai ar nodomu radīt kaitējumu pašvaldībai.

Tāpat tiesa piekrita disciplinārlietas komisijas secinājumam, ka prasītājas rīcība nebija saistīta ar vienreizēju kļūdu vai atsevišķu neveiksmīgu lēmumu, bet izpaudās ilgstošā administratīvā darba organizēšanā, kuras rezultātā būtisks pašvaldībai nozīmīgs jautājums vairāku gadu garumā netika atrisināts.

Šādos apstākļos tiesa atzina, ka darba līguma uzteikums nav nesamērīgs un atbilst Darba likumam.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.