Rīga, 12. marts, LETA. Alūksnes novadā Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) statusu plānots noteikt 2000 hektāru teritorijai, paredz ceturtdien Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes sēdē panāktā vienošanās.

Sēdē padome vienojās par priekšlikumu noteikt teritorijas platību Alūksnes novadā, kurai turpmāk varētu piešķirt Latgales SEZ statusu. Priekšlikums paredz novadā noteikt 2000 hektāru teritoriju, kurai nākotnē varētu piemērot Latgales SEZ regulējumu.

Vienlaikus pārējo Latgales SEZ pašvaldību teritoriju platības paredzēts saglabāt nemainīgas.

Saskaņā ar Latgales SEZ likumu priekšlikumus par teritorijām, kurām var piešķirt SEZ statusu, sagatavo Latgales plānošanas reģiona attīstības padome, vienojoties ar attiecīgās pašvaldības pārstāvi, un tie tiek iesniegti Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, kas tos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā virza apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Lēmums pieņemts, balstoties uz valdības apstiprināto rīcības plānu Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.-2027. gadam. Tāpat lēmums saistīts ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Latgales SEZ likumā, kas paredz gan Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050. gada 31. decembrim, gan arī Alūksnes novada iekļaušanu zonas teritorijā.

Attīstības padome sēdē arī apstiprināja grozījumus Latgales SEZ pārvaldes nolikumā. Nolikuma izmaiņas saistītas ar SEZ darbības paplašināšanu un turpmāku pārvaldes darba pilnveidi, skaidro plānošanas reģionā.

Latgales SEZ izveidota 2017. gadā, un tā ir jaunākā no īpašajām ekonomiskajām zonām Latvijā. Uzņēmumiem, kas darbojas SEZ teritorijā un veic investīcijas attīstībā vai jaunu darbavietu radīšanā, pieejamas nodokļu atlaides līdz pat 80% no uzņēmumu ienākuma nodokļa un nekustamā īpašuma nodokļa.

2024. gadā Latgales SEZ noslēgti 11 investīciju līgumi par gandrīz 40 miljoniem eiro, paredzot radīt gandrīz 80 jaunas darba vietas. Savukārt 2025. gadā sākti 19 jauni investīciju projekti teju 12,5 miljonu eiro apmērā, radot vismaz 83 darba vietas.

2025. gada sākumā Latgales SEZ apvienoja 39 kapitālsabiedrības ar kopumā 98 investīciju līgumiem vairāk nekā 114,2 miljonu eiro apmērā, kuru ietvaros Latgalē jau radītas ap 700 darba vietas.

Latgales plānošanas reģiona attīstības padomes un Preiļu novada domes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs (JV) uzsver, ka Saeimas pieņemtie lēmumi un SEZ teritorijas paplašināšana sniedz skaidru signālu investoriem par valsts ilgtermiņa redzējumu attiecībā uz Latvijas austrumu pierobežas attīstību. Vienlaikus tas rada papildu iespējas uzņēmējdarbības attīstībai, infrastruktūras modernizācijai un jaunu darba vietu radīšanai Latvijas austrumu pierobežā.

"Šī ir gan cerība, gan jauna iespēja mūsu teritorijai piesaistīt jaunus investorus, motivēt esošos uzņēmējus, šajos ne tik vienkāršajos ģeopolitiskajos apstākļos investēt pierobežas teritorijā. Šī ir papildu iespēja veicināt mūsu uzņēmēju un pašvaldību ciešāku sadarbību visa reģiona stiprināšanai, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai," pārliecināts Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (JV).

LETA jau ziņoja, ka Saeima atbalstīja Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšanu līdz 2050. gadam un Alūksnes novada pievienošanu tai.