Brisele, 13. okt., LETA. Spēcīgai un decentralizētai kohēzijas politikai ir izšķiroša nozīme Eiropas noturības un konkurētspējas nodrošināšanā, teikts Eiropas Reģionu komitejas (RK) ikgadējā ziņojumā par Eiropas Savienības (ES) reģionu un pilsētu stāvokli, ko Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļas atklāšanas sesijā pirmdien Briselē prezentēja RK priekšsēdētāja Kata Titē.

Ziņojumā aplūkotas galvenās problēmas, ar kurām ES saskaras reģionālā līmenī, kā arī to risinājumi vietējā līmenī.

"Šis gada ziņojums parāda mūsu iedzīvotāju un mūsu teritoriju sāpes un grūtības, taču tajā ir atzītas arī ambīcijas, līderība, radošums un inovācijas spējas. Tas parāda, kā kohēzijas politika palīdz mums uzturēt Eiropu stipru no iekšienes. Šī politika ir Eiropas viskonkrētākais, decentralizētākais un ilgtermiņa stabilizācijas instruments, kas mūs vieno ar vērtībām un kopīgiem ieguldījumiem citam cita nākotnē. Tā ir Eiropas izturētspējas stratēģija," sacīja Titē.

"Jaunais [ES] budžeta priekšlikums draud to nacionalizēt, atņemt finansējumu un atvienot no Briseles, liekot reģioniem un lauksaimniekiem sacensties "bada spēlēs" par resursiem. Tāpēc mēs visi esam mobilizējušies kohēzijas nākotnes vārdā," teica Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētāja.

Ziņojumā norādīts, ka ES finansējums reģionālajai attīstībai jau sen ir veicinājis ekonomisko konverģenci, jo reģioni un pilsētas kopīgi pārvalda projektus, īsteno vairāk nekā 70% ES politikas virzienu un pārrauga divas trešdaļas publisko izdevumu. Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums par 2028-2034. gada daudzgadu finanšu shēmu vājina šo saikni, centralizējot lēmumus vienā plānā katrai dalībvalstij. Šāda centralizācija apdraud attīstības centienus visos ES reģionos, jo ar universālu pieeju nevar risināt specifiskas vietējās problēmas, kas saistītas ar tīru un taisnīgu pāreju, vai atjaunot konkurētspēju. Tikai uz vietām balstīta pieeja, kas balstās uz vietējiem risinājumiem un decentralizētām stratēģijām, var sasniegt ES kohēzijas, noturības un tuvuma mērķus.

Daudzas kopienas saskaras ar pieaugošiem riskiem, ko rada vairākas dabas un ar klimatu saistītas katastrofas, jo viena no piecām kopienām ir pakļauta vairākiem apdraudējumiem, lielākā daļa eiropiešu jūtas nesagatavoti, un plūdi 2024. gadā vien nodarīja zaudējumus 18 miljardu eiro apmērā. Ierosinātā daudzgadu finanšu shēma būtu solis atpakaļ ar noturību saistītās politikas jomā, jo uz dabu balstīti risinājumi varētu tikt novirzīti malā, LIFE programmas darbība varētu tikt pārtraukta, un kohēzijas politikas ietvaros varētu tikt apdraudētas galvenās vides iniciatīvas, sacīts ziņojumā.

Tajā teikts, ka 47 miljoni eiropiešu nevar pienācīgi apsildīt savas mājas, kas liecina par kopš 2020. gada pieaugošo enerģētisko nabadzību un nepieciešamību turpināt kohēzijas politikas atbalstu energoefektivitātei, atjaunīgajiem energoresursiem un neaizsargātām iedzīvotāju grupām.

Vietējā drošības izturētspēja ir pakļauta spriedzei, jo kritiski svarīgā infrastruktūra saskaras ar kiberuzbrukumiem, dezinformācija grauj politiku, un reģioni tiek aicināti stiprināt civilo sagatavotību un ar aizsardzību saistītos rūpniecības klasterus.

ES saskaras ar plašu un dārgu mājokļu krīzi, - gadā trūkst 2,3 miljoni mājokļu, un, lai to atrisinātu, vajadzīgi aptuveni 270 miljardi eiro gadā, tāpēc ir nepieciešama cieša sadarbība ar reģioniem un pilsētām, lai nodrošinātu mājokļu pieejamību, teikts ziņojumā.

Paredzams, ka līdz 2050. gadam divos no trim reģioniem iedzīvotāju skaits samazināsies, īpaši ietekmējot lauku apvidus, un tas norāda uz nepieciešamību pēc stingrākas sociālekonomiskās politikas, lai atbalstītu demogrāfiskās pārmaiņa, sacīts ziņojumā..

Lauku apvidos sabiedriskajiem pakalpojumiem ir vajadzīgi nodokļu atvieglojumi un mērķtiecīgs valsts atbalsts, jo 36% lauku iedzīvotāju norāda, ka, neraugoties uz ilgtermiņa izdevumu samazinājumu, pakalpojumu kvalitāte ir visaktuālākā problēma, kas viņus satrauc.

Joprojām pastāv ievērojamas dzimumu atšķirības, proti, dalībvalstī pastāv nodarbinātības atšķirības un nepietiekama sieviešu pārstāvība - 2025. gadā sievietes veidoja vairākumu tikai 26 no 286 reģionālajām asamblejām, teikts ziņojumā.

Jau ziņots, ka pirmdien Briselē sākas Eiropas Reģionu un pilsētu nedēļa, ko rīko RK un EK.

Atklāšanas sesijā ar galvenajām runām uzstājās Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola un EK priekšsēdētājas izpildvietnieks kohēzijas un reformu jautājumos Rafaēle Fito, bet pēc tam sekoja EK priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas videouzruna. Vēl notika trīs paneļdiskusijas, kurās politiķi un eksperti apsprieda kohēziju un izaugsmi nākotnē.

Eiropas Reģionu komiteja ir Eiropas Savienības padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā tie pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.