Rīga, 23. marts, LETA. Plūdu mazināšanai svarīgi atjaunot upju dabisko plūdumu, uzskata projekta "LIFE Riverflow" eksperti.

Brīvi plūstošai upei ir raksturīgi līkumi, tā ir palienēm un mitrājiem bagāta, un šie mehānismi palīdz dabiski uzņemt lieko ūdeni stipru lietusgāžu laikā, samazina plūdu risku apdzīvotās vietās un palīdz saglabāt mitrumu sausuma periodos, aģentūrai LETA skaidroja "LIFE Riverflow" komunikāciju vadītāja Liene Barkāne.

Šie ekosistēmu pakalpojumi - dabas sniegtie labumi cilvēkiem - bieži vien paliekot nepamanīti, līdz parādās problēmas. Eksperti norāda, ka daba pati piedāvā risinājumu, kas bieži vien ir lētāks un efektīvāks nekā tehniski risinājumi.

Latvijā tiek īstenoti vairāki projekti ar mērķi atjaunot upju dabisko plūdumu un mazināt klimata riskus, tostarp "LIFE RiverFlow" projekts.

Šī projekta ietvaros astoņās upēs tiks likvidēti vairāki vēsturiski šķēršļi, uzlabota zivju migrācija, veikti pētījumi, kā stabilizēt ūdens režīmu, kā arī izstrādāts finanšu instruments zemju īpašniekiem, kas būs ieinteresēti atbrīvot upi no šķēršļiem savā īpašumā.

Plānots, ka, apvienojot datos balstītas zināšanas un tehnoloģijas, līdz 2030. gadam izdosies atbrīvot līdz pat 1034 kilometrus upju, kas ir 4% no kopējā Eiropas Savienības mērķa līdz 2030. gadam atbrīvot 25 000 kilometrus upju visā tās teritorijā.

Projekta īstenotāji norāda, ka upju atbrīvošana ir viena no gudrākajām investīcijām, ko cilvēki var īstenot klimata pārmaiņu laikmetā.

Latvijā plūdu riski tika apspriesti arī šajā pavasarī. Atbildīgie dienesti brīdināja, ka pali un plūdi vietām varētu būt lielāki nekā pēdējos gados, ko ietekmē biezā sniega sega un ledus kārta upēs. Vairākos reģionos pašvaldības gatavojās iespējamiem plūdiem, tika veidotas aizsargsistēmas, apzinātas riska teritorijas, aicinot iedzīvotājus savlaicīgi rīkoties.

Taču ekspertu ieskatā, pavasara pali un ledus sastrēgumi ir tikai viena daļa no plūdu riskiem. Arvien lielāku ietekmi Latvijā iegūst arī cits scenārijs - intensīvu lietusgāžu izraisīti lokāli plūdi, kas var skart teritorijas, kur šāds risks iepriekš bijis mazāk izteikts.

Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) sākotnējā plūdu riska novērtējumā 2025.-2030. gadam apkopotie dati liecina par pieaugošiem plūdu riskiem spēcīgu nokrišņu laikā, kā arī pieaug plūdu riskiem pakļauto teritoriju skaits. Pēdējā ziņojumā no jauna piešķirts statuss 15 teritorijām Daugavas, Lielupes un Ventas baseinos.

Klimata pārmaiņu rezultātā novērojami īsāki, bet intensīvāki lietus periodi, kam seko ilgstošs sausums, un šeit īpaši svarīga kļūst ūdens teritoriju spēja pielāgoties, uzsver "LIFE Riverflow" eksperti. Taču realitātē daudzas Latvijas upes joprojām ir iztaisnotas, padziļinātas vai daļēji nosprostotas. Tas nozīmējot, ka ūdens plūst ātrāk, uzkrājas vietās, kas skar infrastruktūru, un kopumā rada lielākus riskus nekā dabiski plūstoša upe.

LETA jau ziņoja, ka projektu "LIFE RiverFlow" koordinē LVĢMC. Projektā piedalās Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnes institūts "BIOR", Klimata un enerģētikas ministrija, Baltijas Vides forums, AS "Latvenergo", "VGBE Energy" (Vācija), biedrība "Baltijas krasti", Pasaules Dabas fonds, valsts SIA "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" un Dabas izcilības institūts.

Projektu īstenos piecu gadu laikā. Tā kopējais budžets ir 9,05 miljoni eiro, no kuriem 60% finansē Eiropas Savienības vides un klimata programma "LIFE", bet 40% ir Latvijas līdzfinansējums, tostarp Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas atbalsts un iesaistīto partneru līdzfinansējums.

Šis projekts ir cieši saistīts ar integrēto projektu "LIFE GoodWater IP", kurā jau kopš 2020. gada Latvijā tiek īstenota upju baseinu apsaimniekošanas plānu ieviešana atbilstoši Eiropas Savienības Ūdens Struktūrdirektīvas prasībām.

"LIFE RiverFlow" projektā plānots izmantot "LIFE GoodWater IP" projektā izstrādātos datus un tā analītisko pamatu.