Rīga, 24. marts, LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību lietu komisija otrdien galīgajā lasījumā atbalstīja jauno Kapsētu likuma projektu, kas noteiks vienotus noteikumus pašvaldību kapsētu izveidošanai, apsaimniekošanai un kapavietu piešķiršanai, aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Likumprojekts ievieš kārtību apbedījumu uzskaitē un ziņu aktualizēšanā Fizisko personu reģistrā.

Sagatavotā likuma redakcija nosaka vienotas prasības kapsētu izveidošanai, paplašināšanai, apsaimniekošanai un slēgšanai kā arī kārtību, kādā pašvaldības piešķir kapavietas, tostarp iespēju rezervēt blakus esošu kapavietu. Likumā noteikti kapavietas turētāja pienākumi un kārtība, kādā pašvaldības un kapsētu apsaimniekotāji nodrošina kapsētas infrastruktūru un labiekārtojumu.

Likums definē arī vienotus jēdzienus - "kapsēta", "kapavieta", "kolumbārijs", "virsapbedījums", "apbedīšana" -, nodrošinot vienādu izpratni visā valstī.

Kapsētas apsaimniekotājam reizi gadā laikā no 1. aprīļa līdz 1. novembrim būs jāapseko kapavietas un jāinformē pašvaldība par ilgstoši nekoptajām. Pašvaldība varēs lemt par kapavietas izmantošanas tiesību atņemšanu, ja trīs gadu laikā pēc brīdinājuma kapavieta netiks sakopta, bet, ja kapavieta tiek sakopta, tiesības var tikt atjaunotas. Savukārt, ja kapavietā ir kultūrvēsturiskas vērtības, pirms tiesību atņemšanas pašvaldībai būs jāsaņem Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes atzinums.

Saskaņā ar likumu pašvaldībām būs jāveido un jāuztur elektronisks kapsētu apbedījumu reģistrs, kurā jāietver kapavietu izvietojuma shēma, dati par apbedītajiem un nekoptās kapavietas. Informācija par apbedīšanu vai kremāciju būs jāaktualizē septiņu dienu laikā kapsētas īpašniekam vai kremācijas pakalpojumu sniedzējam. Privāto kapsētu īpašniekiem būs jāsniedz dati pašvaldībai, nodrošinot vienotu informācijas apriti valstī. Izvērtējot apmeklētību, pašvaldībām būs jānodrošina arī ūdens ņemšanas vietas un tualetes.

Saistošie noteikumi par kapsētu apsaimniekošanu pašvaldībām būs jāpieņem līdz 2027. gada 30. jūnijam, bet apbedījumu reģistrs jāizveido gada laikā. Dati par iepriekš apbedītajiem reģistrā būs jāiekļauj trīs gadu laikā.

Kā informē parlamentā, šobrīd Latvijā nav vienota tiesiskā regulējuma, kas noteiktu pašvaldību pienākumus un tiesības mirušo iedzīvotāju, tostarp neidentificētu personu, apbedīšanas jautājumos, kā pašvaldības apkopo ziņas par kapsētās veiktajiem apbedījumiem un kolumbārijos izvietotajām urnām, kā arī par ziņu aktualizāciju Fizisko personu reģistrā. Lai gan kapsētu izveidošanu, uzturēšanu, izmantošanu, paplašināšanu, kapavietas piešķiršanu un citus jautājumus pašvaldības noteic saistošajos noteikumos, tomēr katras pašvaldības pieeja šajos jautājumos atšķiras, piemēram, par kapavietas piešķiršanu, mirušo apbedīšanu, laika periodu virsapbedījumu veikšanai, datu nodrošināšanu publiskai pieejamībai, norādīts likuma projekta anotācijā.

Plānots, ka likumu trešajā lasījumā Saeima skatīs 1. aprīļa sēdē.