Rīga, 2. jūl., LETA. Šodien veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV) un Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs (P) parakstīja sadarbības līgumu par integrētās mājas aprūpes pakalpojuma izstrādi, pilotēšanu, izvērtēšanu un turpmāko ieviešanu, aģentūru LETA informēja Veselības ministrijas (VM) Komunikācijas nodaļa.

Amatpersonas apstiprināja arī Rīcības plānu 2026.-2028. gadam. Līgums iezīmē jaunu posmu valsts un pašvaldības sadarbībā, attīstot cilvēka vajadzībām pielāgotu veselības un sociālās aprūpes sistēmu.

Sadarbības mērķis ir izveidot integrētu aprūpes modeli cilvēkiem, kuriem vienlaikus nepieciešami veselības aprūpes un sociālie pakalpojumi dzīvesvietā. Pilotprojekta laikā tiks attīstīts un praksē pārbaudīts pakalpojuma modelis, kas apvieno valsts finansētus veselības aprūpes pakalpojumus mājās un pašvaldības nodrošinātus sociālās aprūpes pakalpojumus, sniedzot vienotu un koordinētu atbalstu iedzīvotājiem.

"Sabiedrības vajadzības mainās, un mums jāstrādā citādi - valsts un pašvaldību pakalpojumiem ir jāpielāgojas cilvēkam, nevis cilvēkam jāpielāgojas sistēmai. Tāpēc esmu gandarīts, ka vairs nerunājam par to, vai integrēta pieeja ir vajadzīga, bet mēs darām - ieviešam praksē konkrētus risinājumus, kas palīdzēs cilvēkiem saņemt nepieciešamo aprūpi īstajā laikā un vietā," saka Abu Meri.

Viņa ieskatā nozīmīgai iedzīvotāju daļai nepieciešams atbalsts, kas nav sadalāms atsevišķi sociālajos vai veselības pakalpojumos - tas ir viens, savstarpēji cieši saistīts aprūpes process.

Ministrs uzskata, ka cilvēkam jāsaņem vienots, koordinēts, saprotams un cieņpilns atbalsts. Tieši šādu cilvēkcentrētu integrētas mājas aprūpes modeli plānots veidot kopā ar visām Latvijas pašvaldībām.

Savukārt šo pilotprojektu ministrs raksturo kā nozīmīgu soli ceļā uz modernu aprūpes sistēmu, kas stiprina veselības un sociālās aprūpes sadarbību un nākotnē var kļūt par standartu visā valstī.

Savukārt Kleinbergs norādīja, ka bieži vien problēma nav līdzekļu trūkumā, bet tajā, ka pārāk daudz līdzekļu tiek tērēts seku novēršanai vai pārmaksājot, jo institūcijas nestrādā vienoti.

"Šī sadarbība ir piemērs tam, kā, apvienojot spēkus, varam nodrošināt kvalitatīvākus un savlaicīgākus pakalpojumus Rīgas un visas Latvijas iedzīvotājiem. Mūsu mērķis ir panākt, lai cilvēks neatkarīgi no tā, vai viņš atrodas veselības vai sociālās aprūpes sistēmā, vajadzīgo palīdzību saņem ātrāk, precīzāk un bez liekiem šķēršļiem," teica Kleinbergs.

Viņš uzsvēra, ka tieši savlaicīga pakalpojumu saņemšana ilgtermiņā samazinās arī publiskos izdevumus.

Ministrijā skaidro, ka jaunais pakalpojuma modelis balstīts integrētas aprūpes un "vienas pieturas" pieejā un paredz ciešāku sadarbību starp ārstniecības iestādēm, sociālajiem dienestiem un citiem iesaistītajiem partneriem. Tādējādi nodrošinot savlaicīgāku atbalstu cilvēkiem pēc ārstēšanās stacionārā - tas uzlabotu hronisku slimību kontroli, mazinātu nevajadzīgu hospitalizāciju skaitu un sekmētu efektīvāku publisko resursu izmantošanu.

Jaunais sadarbības projekts, kura sākotnējā īstenošanas periodā palīdzību varēs nodrošināt 600-700 rīdziniekiem, kuri sirgst ar hroniskām slimībām un kuriem ir funkcionāli traucējumi, informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis (JV).

Politiķis pauda, ka ar jauno pieeju tiek padarīta vienkāršāka ikdiena arī pacienta tuviniekiem. Tāpat šī aprūpes pieeja ļaus samazināt nepieciešamību pēc pacientu atkārtotas ievietošanas slimnīcās, mazinās neatliekamās palīdzības izsaukumu skaitu, dodot iespēju visus procesus virzīt raitāk.

Pilotprojekts tiks īstenots no 2026. gada 1. augusta līdz 2027. gada 30. jūlijam. Pēc pilotprojekta starpposma un noslēguma izvērtēšanas tiks sagatavoti priekšlikumi integrētā pakalpojuma pilnveidei un tā visaptverošai ieviešanai Rīgas valstspilsētā un citviet Latvijā.

Integrētas aprūpes mājās nodrošināšana Rīgas iedzīvotājiem ir viens no "Rīcības plāns 2026.-2028. gadam" sadarbības pasākumiem. Plāns paredz konkrētus pasākumus integrētas veselības un sociālās aprūpes attīstībai, tostarp pilotprojekta īstenošanu un izvērtēšanu, sociālā darbinieka lomas stiprināšanu ārstniecības iestādēs, valsts un pašvaldības sadarbības mehānismu pilnveidi, integrētās aprūpes infrastruktūras attīstību, normatīvā regulējuma uzlabošanu, kā arī veselībpratības un profilakses iniciatīvu attīstību.