Rīga, 19.sept., LETA. Valsts kontroles šonedēļ publiskotajā revīzijā, kurā īpaši kritiski novērtēta situācija nelielajās slimnīcās, "datu interpretācija veikta, tikai balstoties "Excel" tabulās, ne reālajā situācijā", šādai pozīcijai piebalsojusi Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (ZZS), kura šodien tikās ar Ziemeļkurzemes, Vidzemes, Bauskas, Jūrmalas un Madonas reģionālo slimnīcu vadītājiem.

Valsts kontrole revīzijā ir secinājusi, ka virkne mazāko slimnīcu uztur uzņemšanas nodaļas, lai to darba nodrošināšanai piešķirtos līdzekļus izlietotu citu slimnīcas vajadzību apmierināšanai, tādējādi pacients akūtā situācijā var nonākt slimnīcā, kur nepieciešamais pakalpojums realitātē netiek sniegts. Virkne slimnīcu nespējot nodrošināt darbiniekus uzņemšanas nodaļās, kā rezultātā veidojas "neiespējamas situācijas", kad speciālisti it kā strādā neiespējamas slodzes, piemēram, 452 stundas mēnesī vai četras diennaktis nepārtrauktā dežūrā.

Kā aģentūru LETA informēja Mieriņas padomniece Paula Salmiņa, Mieriņa ar slimnīcu vadītājiem pārrunājusi finansiālās un operatīvās grūtības, kuru pamatā esot "nepietiekams valsts finansējums, neparedzamā budžeta plānošana un pārmērīgā regulācija".

Reģionālo slimnīcu vadītāji pārmetuši, ka budžeta piešķīrumi un nosacījumi tiekot saņemti ar lielu kavēšanos, kas apgrūtinot efektīvi plānot darbu un pakalpojumus. Ticis norādīts arī uz finansējuma trūkumu, lai arī pacientu skaits pieaugot. Slimnīcas sniedzot vairāk pakalpojumu, nekā tiek apmaksāts, īpaši neatliekamajā palīdzībā, kas radot finansiālus zaudējumus.

Slimnīcu pārstāvji kritizējuši, ka neesot pietiekami skaidrs slimnīcu profilu un līmeņu sadalījums, kas apgrūtinot efektīvu resursu izmantošanu un pakalpojumu plānošanu visā valstī. Izcelts arī cilvēkresursu trūkums, kas daļēji saistīts ar to, ka valsts slimnīcas nespējot konkurēt ar privāto sektoru algu ziņā, radot grūtības piesaistīt un noturēt kvalificētus ārstus un māsas.

Slimnīcas arī pārmetušas "atsevišķu valsts institūciju mikrovadību", kas mēģinot ietekmēt slimnīcu darbību, piemēram, nosakot personāla sastāvu, kas neatbilst reālajai pacientu plūsmai un vajadzībām.

Mieriņa pēc slimnīcu pārstāvju uzklausīšanas izteikusies, ka slimnīcas Latvijā esot "apdalītas", jo tām neesot pilnvērtīgas iespējas aizstāvēt savas intereses valsts budžeta izstrādes gaitā.

Pēc viņas vārdiem, esot nepieciešams "reāli sakārtot sistēmu", kas neprasot papildus finansiālo ieguldījumu, jo esot vien jāmazina birokrātija. Viņa saskata nepieciešamību "pēc sistēmiskām reformām" un uzlabojumiem sadarbības mehānismos.

Puses vienojušās tuvākajā laikā iesūtīt priekšlikumus izmaiņām normatīvajos aktos.

Kā vēstīts, Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka slimnīcām ik gadu tiek novirzīti vairāk nekā 700 miljoni eiro jeb 40% no veselības aprūpes budžeta, taču finansējums primāri uztur sadrumstalotu slimnīcu tīklu, nevis nodrošina vienlīdzīgu un kvalitatīvu aprūpi, nestrādā slimnīcu sadalījums līmeņos, tarifi ir novecojuši un tiek matemātiski pielāgoti pieejamajam finansējumam, turklāt pastāv iekšēja netaisnība finansēšanā, no kā visvairāk cieš augstākā līmeņa slimnīcas.

Latvijas Slimnīcu biedrība nepiekrīt Valsts kontroles revidentu kritikai par ārstniecības iestāžu darbu.Biedrība pārmetumus pamatā noraida, apgalvojot, ka Valsts kontrole izdarījusi secinājumus par stacionārajām ārstniecības iestādēm, neveicot padziļinātu izpēti kopsakarā ar citām veselības aprūpes sistēmas struktūrām un komponentēm. Slimnīcu tīkls esot jāvērtē kopsakarībās ar citām veselības aprūpes komponentēm un struktūrām, primārās un ambulatorās aprūpes pieejamību valstī kopumā, kā arī iedzīvotāju veselības, ienākumu, mobilitātes un citiem rādītajiem.