Rīga, 25. febr., LETA. Lielās pilsētas piekrīt aptuveni pusei jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas (PFI) nosacījumu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Lielo pilsētu asociācijas (LLPA) izpilddirektors un Gulbenes novada domes deputāts Normunds Audzišs (ZZS).

Viņš atklāja, ka vēl līdz rītdienai, 26. februārim, ir iespējams iesniegt saskaņojumus Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajam likumprojektam. Tāpēc plānots, ka LLPA savu viedokli, apkopojot informāciju no biedriem, iesniegs līdz ceturtdienas vakaram.

Vienlaikus Audzišs stāstīja, ka biedri atbalsta aptuveni pusi no nosacījumiem, piemēram, par pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītību. Savukārt, piemēram, saistībā ar valsts finansējuma interešu izglītībai un 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanai integrēšanu PFI viedokļi dalās - ir pašvaldības, kas atbalsta vienu no iecerēm, bet citas ir par otru.

Pašlaik LLPA nav indikāciju, ka kādam no biedriem līdz ar jauno PFI modeli krasi pasliktināsies finanšu situācija.

"Bet psiholoģiskā sajūta tiks noņemta, ka mēs esam donori, bet jūs saņēmēji, jo dalījuma vairs nebūs, jo darbosies izlīdzināšana," komentēja asociācijas vadītājs.

Līdz trešdienas pēcpusdienai Tiesību aktu portālā publiskotā informācija liecina, ka līdz šim likumprojektu bez iebildumiem un priekšlikumiem saskaņoja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija un Tieslietu ministrija.

Jau ziņots, ka pēc diskusijām ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS), LLPA, Reģionālo attīstības centru apvienību un Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienību "Rīgas Metropole", kā arī uzklausot šo organizāciju viedokļus, FM izstrādāto jauno PFI modeli nodevusi saskaņošanai atbildīgajām ministrijām un LPS.

FM piedāvātajā PFI modelī viens no konceptuāli nozīmīgākajiem elementiem ir nekustamā īpašuma nodokļa ieņēmumu neiekļaušana PFI sistēmā, atstājot tos pilnā apmērā pašvaldību rīcībā.

FM skaidro, ka šāda pieeja, kas guvusi atbalstu visās pašvaldību grupās, stiprinās pašvaldību fiskālo autonomiju un ļaus tiešāk sasaistīt nodokļa samaksu ar konkrētās teritorijas attīstību, vienlaikus sniedzot iespēju mērķtiecīgāk plānot infrastruktūras uzturēšanu, publiskās vides sakārtošanu un investīciju piesaisti.

Piedāvātais modelis paredz arī sabalansētu iedzīvotāju ienākuma nodokļa sadali, daļu ieņēmumu sadalot, balstoties uz faktiskās izpildes rādītājiem, savukārt otru daļu iekļaujot PFI pamatfinansējumā un sadalot atbilstoši vidējām izmaksām uz izlīdzināmo vienību.

Tādējādi PFI modelī ir iespējams atteikties no līdzšinējā pašvaldību dalījuma maksātājos un saņēmējos, aizstājot to ar vienotu, caurspīdīgu un sistēmiski saprotamu finansējuma sadales pieeju. FM ieskatā tas stiprina izlīdzināšanas sistēmas kopējo mērķi - nodrošināt līdzvērtīgu pamatpakalpojumu pieejamību visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no dzīvesvietas.

Tāpat FM norāda, ka jaunajā modelī paredzēta būtiska administratīvā sloga samazināšana. PFI aprēķinā tiek integrēts valsts finansējums interešu izglītībai un 1.-4. klašu skolēnu ēdināšanai. Vienlaikus izmaiņas kritērijos ļaus atteikties no pašvaldību savstarpējiem norēķiniem par izglītības pakalpojumiem, sākot no 1. klases.

FM skaidro, ka tas samazina administratīvo slogu, kas saistīts ar sarežģītām norēķinu procedūrām, padara finansējuma plūsmu vienkāršāku un pārskatāmāku un ļauj pašvaldībām vairāk koncentrēties uz pakalpojumu kvalitāti.

FM norāda, ka no pašvaldību puses galvenokārt tiek uzsvērta nepieciešamība pēc papildu valsts budžeta finansējuma PFI sistēmā. Analizējot starptautiskos rādītājus "Eurostat" 2024. gada datos par pašvaldību ieņēmumiem un izdevumiem attiecībā pret iekšzemes kopproduktu un to īpatsvaru vispārējās valdības rādītājos, FM secina, ka Latvijas pašvaldību finansējuma līmenis atbilst Eiropas Savienības rādītājiem un pārsniedz Baltijas valstu līmeni, kurām ir līdzīgas funkcijas.

Līdz ar to FM uzskata, ka jautājums par papildu PFI dotācijas palielināšanu un tās indeksāciju ir skatāms valsts budžeta sagatavošanas procesā, izvērtējot finanšu pieejamību visos valdības līmeņos.