Rīga, 16.aug., LETA. Atšķirībā no tādiem administratīviem pārkāpumiem kā zāles nepļaušana vai sniega netīrīšana, bērnu izdarīto pārkāpumu gadījumā ir pamatoti lietas skatīt koleģiālā un starpdisciplinārā sastāvā, uzskata Tieslietu ministrija (TM).

Šādu viedokli TM aģentūrai LETA pauda, komentējot Valsts kontroles (VK) aicinājumu atteikties no padomju laikā ieviestā pašvaldību administratīvo komisiju koleģiālā lēmumu pieņemšanas modeļa.

Ministrijā norāda, ka pašreizējā situācija prasa Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas un iesaistīto institūciju rīcību, piedāvājot efektīvākus veidus, kā pašvaldībām īstenot administratīvās sodīšanas funkciju. Šī gada viena no prioritātēm ir birokrātijas un administratīvā sloga mazināšana, tomēr, lai saglabātu pieņemto lēmumu kvalitāti, ir nepieciešama padziļināta nozares diskusija, izsverot katra risinājuma ieguvumus un trūkumus.

Saglabāt attiecīgo kārtību attiecībā uz bērnu administratīvo sodīšanu ir svarīgi, lai ne tikai vērtētu bērna nodarījumu konkrētajā situācija, bet analizētu bērna uzvedības cēloņus un situāciju ģimenē. Bērnu izdarītie pārkāpumi ir jāvērtē ne tikai kā likumpārkāpumi, par kuriem jāpiemēro viena vai otra sankcija, bet gan kā kompleksas situācijas, kurās jācenšas mazināt iemeslus, kuru dēļ bērns nonācis uz likumpārkāpumu ceļa.

19.augustā tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars (JV) ieplānojuši tikšanos, lai pārrunātu VK revīzijas ieteikumu ieviešanu.

Jau vēstīts, ka VK revīzijā secinājusi, ka, atšķirībā no citām iestādēm, kur pārkāpumu lietas gandrīz vienmēr tiek izskatītas vienpersoniski, pašvaldībās vēl joprojām darbojas koleģiāls lēmumu pieņemšanas modelis administratīvajās komisijās. Šī pieeja ir laikietilpīga, dārgāka un neuzlabo lēmumu kvalitāti. VK aicina atteikties no komisiju koleģiālās formas administratīvā pārkāpuma procesā, pārejot uz vienkāršāku un efektīvāku modeli, tādējādi mazinot birokrātiju un administratīvo slogu. Ietaupījums pašvaldību budžetos var sasniegt 1,12 miljonus eiro gadā.

Latvijā administratīvo atbildību regulē 139 nozaru likumi un 498 pašvaldību saistošie noteikumi. Vairāk nekā 50 valsts un pašvaldību iestādes ir tiesīgas piemērot administratīvos sodus. Lēmumi tiek pieņemti divējādi - vienpersoniski vai koleģiāli. Valsts pārvaldē 96% pārkāpumu lietu tiek izskatītas vienpersoniski, bet pašvaldību administratīvajās komisijās 4% - koleģiāli.

VK padomes loceklis Oskars Erdmanis skaidro, ka administratīvās komisijas tika ieviestas padomju laikā kā valsts pārvaldes organizēšanas līdzeklis, iesaistot pēc iespējas plašāku sabiedrības daļu. Pārvaldības principi kopš tā laika būtiski mainījušies, taču komisiju modelis nav pārskatīts. Turklāt būtiska komisiju darba daļa ir lēmumi par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem. Erdmanis atgādina, ka jau 2022.gadā VK norādīja uz nepieciešamību atteikties no sodīšanas pieejas un sniedza ieteikumus vairākām ministrijām, tomēr šo ieteikumu ieviešana notiek gausi.

Pašlaik 99,9% gadījumu pārkāpumu fiksē, izmeklē un komisijai nodod cita amatpersona, piemēram, pašvaldības policija, bet komisija izskata lietu un pieņem lēmumu par sodu. 2024.gadā komisijās strādāja 343 locekļi - vidēji astoņi katrā pašvaldībā, dažviet - līdz 11. Pārsvarā tie ir pašvaldības darbinieki no sociālā dienesta, izglītības iestādes, bāriņtiesas, būvvaldes un policijas. Revīzijā modelētā situācija rāda: ja pašvaldības policija pārņemtu komisijas funkcijas, tās darba apjoms pieaugtu vien par aptuveni 190 stundām gadā vienā pašvaldībā, saglabājot lēmumu juridisko kvalitāti. Lietuva un Igaunija nav saglabājušas koleģiālas komisijas administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanai pašvaldībās.

Revīzijā salīdzinātas lietas, ko pašvaldības izskata koleģiāli un valsts iestādes - vienpersoniski. Vienpersoniska lēmumu pieņemšana pašvaldībās būtu efektīvāka un mūsdienīgāka laika, izmaksu un kvalitātes ziņā. Koleģialitātes mērķis ir viedokļu daudzveidība un objektivitāte, taču revīzijā secināts: tikai 7% komisijas locekļu balsojumi atšķiras. Tātad viedokļu dažādībai ir maza nozīme. Turklāt dažādi pārkāpumi - par sabiedrisko kārtību, dzīvnieku turēšanu, teritorijas kopšanu, ielu tirdzniecību - tiek skatīti gan vienpersoniski, gan koleģiāli. Nav pamatojuma, kāpēc administratīvās lietas pašvaldībās jāizskata koleģiāli, uzskata VK. 78% sodu ir brīdinājumi vai naudas sodi līdz 50 eiro, un koleģialitāte šeit papildu ieguvumu nerada.

29 pašvaldībās komisiju locekļu skaitu varētu samazināt par 118 personām, ietaupot aptuveni 30 000 darba stundu gadā. Turklāt 32 jeb 80% aptaujāto pašvaldību vadītāju atzīst, ka komisiju modelis ir jāreformē. Komisijās lietu izskatīšana vidēji aizņem par 13 dienām ilgāk nekā valsts iestādēs. Lēmuma izmaksas komisijā ir 98 eiro, bet iestādē ar vienpersonisku formu - 13 eiro, kas ir 7,5 reizes lētāk. Komisiju darbs divos gados prasījis par 165 000 stundu vairāk nekā līdzvērtīgs darba apjoms citās iestādēs. Tādi rādītāji kā pārsūdzēto vai atcelto lēmumu īpatsvars, pārkāpēja klātienes dalība vai rezultātu kvalitāte ir līdzīgi kā valsts iestādēs. Komisiju lielums nav saistīts ar darba apjomu vai efektivitāti. Turklāt Tieslietu ministrija norāda, ka dalītai kompetencei pārkāpumu procesā jābūt izņēmumam, kas objektīvi jāpamato. VK šādu pamatojumu revīzijā nekonstatēja.

VK iesaka Tieslietu ministrijai, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai un pašvaldībām atteikties no koleģiālā komisiju darbības modeļa administratīvo pārkāpumu procesā un nodrošināt, ka visas lietas tiek izskatītas vienpersoniski, izmantojot jau esošos resursus, piemēram, pašvaldības policiju. Vienlaikus tiek rosināts pārejas posmā samazināt komisiju locekļu skaitu un pārskatīt deleģējumus saistošajos noteikumos.

VK sagaida, ka piecu gadu laikā tiks nodrošināts, ka visas administratīvā pārkāpuma lietas pašvaldībās tiek izskatītas vienpersoniski, tādējādi mazinot birokrātiju un administratīvo slogu. Procesi iedzīvotājiem kļūtu vienkāršāki un saprotamāki, un viņiem nebūtu jāierodas uz rutīnas lietu sēdēm.