Rīga, 8. maijs, LETA. Eiropas Reģionu komiteja (RK) šonedēļ Briselē notikušajā plenārsesijā pieņemtajā atzinumā aicina Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentā nākamajā Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta periodā 2028.-2034. gadā nodrošināt, lai investīcijas infrastruktūrā tiek efektīvi īstenotas un ir labāk saskaņotas ar reģionu vajadzībām, aģentūru LETA informēja RK.

Vēl RK uzsver, ka lielākiem ieguldījumiem militārajā mobilitātē ir jānodrošina skaidri ieguvumi gan reģionu savienojamībai, gan iedzīvotājiem.

Atzinumā atzinīgi novērtēta Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta darbības turpināšana pēc 2027. gada un ierosinātais budžeta palielinājums. RK norāda, ka papildu līdzekļi ir vajadzīgi, lai palīdzētu pabeigt Eiropas transporta (TEN-T) un enerģētikas (TEN-E) tīklu izveidi, kā arī lai veicinātu pārrobežu reģionālo attīstību, ilgtspējīgu mobilitāti, konkurētspēju un ES vienoto tirgu. Tomēr RK brīdina, ka pašreizējās investīciju vajadzības Eiropas transporta infrastruktūrā ievērojami pārsniedz pieejamo finansējumu.

Atzinumā uzsvērts, ka lielākā daļa TEN-T un TEN-E projektu tiek īstenoti teritoriālā līmenī, un vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu, ka projekti tiek saskaņoti ar vietējo realitāti. RK aicina iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības visā programmas ciklā, sākot no plānošanas un projektu atlases līdz īstenošanai, pārvaldībai un novērtēšanai. RK arī pieprasa novērotāja statusu Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta komitejās, lai nodrošinātu, ka tiek pilnībā atspoguļota daudzlīmeņu pārvaldība un teritoriālā kohēzija, norādot, ka atļauju izsniegšana, plānošana un infrastruktūras koordinācija notiek vietējā līmenī un ka tas tieši ietekmē projektu īstenošanu.

RK brīdina, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta īstenošana nedrīkst kaitēt ES ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķu sasniegšanai. Lai to panāktu, investīcijām infrastruktūrā ir labāk jāatspoguļo teritoriālās īpatnības, piemēram, attālums, iedzīvotāju mazskaitlīgums un pieejamības ierobežojumi, un to piešķiršanas kritērijos jānodrošina taisnīga ģeogrāfiski ierobežotu reģionu līdzdalība.

RK locekļi atbalsta uzsvaru uz pārrobežu infrastruktūras projektiem, taču uzsver, ka arī projekti, kas aizpilda "trūkstošos posmus" atsevišķās valstīs, būtu jāatzīst par tādiem, kam ir Eiropas pievienotā vērtība. Viņi arī pauž dziļu nožēlu par to, ka nav izvirzīts īpašs mērķis - pilsētu mezgli, jo lielpilsētu teritorijās sastrēgumi neļauj TEN-T koridoriem efektīvi darboties.

RK atbalsta pastiprinātu uzmanību militārajai mobilitātei. Tomēr tā uzsver, ka divējāda lietojuma investīcijām ir jāsniedz skaidrs civilais papildu ieguvums, jo īpaši attiecībā uz reģionālo savienojamību un noturību, tām ir jābūt teritoriāli līdzsvarotām un nedrīkst novirzīt resursus no kohēzijas mērķiem. Ņemot vērā, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir atbildība par atļauju izsniegšanu un teritorijas plānošanu, RK norāda, ka tās ir jāiesaista divējāda lietojuma infrastruktūras (piemēram, ostu, lidostu, ceļu un tiltu) plānošanā, lai līdzsvarotu drošības prasības ar īstenošanas realitāti.

Atzinumā pausts aicinājums nākamajā ES ilgtermiņa budžetā 2028-.2034. gadam nostiprināt un mērķtiecīgi izmantot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, nodrošinot efektīvu papildināmību ar valstu un reģionālās partnerības plāniem un kohēzijas politiku, nevis konkurējot ar to.

Eiropas Reģionu komiteja ir Eiropas Savienības padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā tie pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.