Rīga, 4. marts, LETA. Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija trešdien vēl nelēma par Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu, kas paredz pagarināt tiešo nodokļu atvieglojumu piemērošanas periodu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās (SEZ) līdz 2050. gada 31. decembrim.

EM priekšlikumā norādīts, ka patlaban tiešo nodokļu atvieglojumi brīvostās un SEZ ir piemērojami ieguldījumiem un algu izmaksām, kas veiktas līdz 2035. gada 31. decembrim. Tādējādi atlikušais regulējuma darbības termiņš ir mazāks par desmit gadiem, kas nenodrošina pietiekamu tiesisko stabilitāti un prognozējamību ne esošajām brīvostu un SEZ kapitālsabiedrībām, ne potenciālajiem investoriem.

Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Jānis Upenieks sēdē norādīja, ka nodokļu atvieglojuma termiņa pagarināšana FM ieskatā varētu radīt vairākus riskus. Tādējādi FM piedāvājums paredz, ka 2035. gads būtu kā līguma datums, līdz kuram tiek noslēgts ieguldījums, nosakot, ka, piemēram, līdz 2050. gadam tiek iegūts šis atbalsts. Vienlaikus piedāvājums paredz uzdot līdz 2027. gada novembrim izstrādāt risinājumu, lai radītu labvēlīgu un reģionā konkurētspējīgu nodokļu regulējumu šīm zonām.

Savukārt ministrijas pārstāve skaidroja, ka nodokļu atvieglojumiem ir jābūt terminētiem gan attiecībā uz ieguldījumu veikšanu, gan uz nodokļu atvieglojumu piemērošanu. Piemēram, brīvostās nav noteikts termiņš, tādēļ, veicot arvien būtiskākus grozījumus, šis regulējums varētu neatbilst Eiropas Savienības (ES) vadlīnijām.

Ministrijā norādīja, ka piedāvājums paredz, ka 2035. gads nav beidzamais brīdis, kad veikt investīcijas, bet tās vēl varētu noslēgt piecu vai cita termiņa laikā. Tādējādi ministrijas ieskatā tiktu samazinātas bažas, ka 2035. gadā visas iespējas beidzas.

Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis pauda, ka investoriem ir nepieciešama pārredzama darbība SEZ, tādēļ termiņi ir nepieciešami garāki. Viņš sacīja, ka pašlaik, piemēram, enerģētikas sektorā, projekti ir mērāmi simtos miljonu eiro un investīciju cikls ir liels, tādēļ līdz 2035. gadam vairākus projektus nebūs iespējams pabeigt. Tādēļ viņš piekrita, ka šis jautājums ir jārisina un jārod kompromiss, tostarp pārskatot regulējumu.

Komisija nolēma nedēļas laikā vienoties par kopīgu priekšlikumu attiecībā uz nodokļu atvieglojumiem.

LETA jau ziņoja, ka Saeima 26. februārī pieņēma grozījumus, pagarinot Rēzeknes un Liepājas SEZ darbības termiņus līdz 2050. gada 31. decembrim. Iepriekš SEZ darbības termiņš bija noteikts līdz 2035. gada 31. decembrim.

Jau ziņots, ka likumprojektā par Rēzeknes SEZ darbības pagarināšanu skaidrots, ka 2025. gada izskaņā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē tika skatīts priekšlikums par Latgales SEZ darbības termiņa pagarināšanu un šis priekšlikums komisijā guva politisku atbalstu.

Tas savukārt rosinājis sagatavot attiecīgu likuma grozījumu par Rēzeknes SEZ darbības termiņa pagarināšanu, lai nodrošinātu līdzvērtīgus nosacījumus un vienlīdzīgu konkurenci uzņēmējdarbībai reģionā, saglabātu reģiona konkurētspēju un sekmētu sabalansētu teritorijas attīstību. Tas būtu svarīgs signāls investoriem par stabilitāti un ilgtermiņa attīstības perspektīvām Latgalē, pauž deputāti.

Kā norāda likumprojekta autori, no Latgales nākuši Saeimas deputāti, kopš Rēzeknes SEZ izveides, komercsabiedrības tajā ir investējušas 310,7 miljonus eiro, kas ir ievērojams ieguldījums vietējā ekonomikā. Tomēr šo investīciju pilnīga izmantošana līdz 2035. gadam, kad beidzas Rēzeknes SEZ darbības termiņš, praktiski nav iespējama, pausts anotācijā.

Vienlaikus, kā norāda deputāti, lai nodrošinātu vienlīdzīgus un konkurētspējīgus nosacījumus uzņēmējdarbībai visā Latgalē, ir svarīgi, ka Rēzeknes SEZ darbības termiņš tiek pagarināts analoģiski Latgales SEZ, kur šāds priekšlikums jau ir saņēmis politisku atbalstu. Abām speciālajām ekonomiskajām ir līdzīga loma reģiona attīstībā, tāpēc konsekvents regulējums ir svarīgs gan investoriem, gan pašvaldībām, gan valsts attīstības plānošanas sistēmai, pauž deputāti.

Savukārt likumprojektā par Liepājas SEZ darbības pagarināšanu teikts, ka pēdējā laikā Saeimā tiek apspriests jautājums par SEZ nākotni un to nozīmi reģionu attīstībā. Ņemot vērā diskusijas par citu SEZ, tostarp Rēzeknes SEZ darbības termiņa pagarināšanu, esot pamatoti izvērtēt analoģisku pieeju arī attiecībā uz Liepājas SEZ.

Nacionālās apvienības (NA) deputātu ieskatā, Liepājas SEZ ir viens no nozīmīgākajiem uzņēmējdarbības attīstības instrumentiem Kurzemes reģionā, kas veicina ražošanas, loģistikas, ostas pakalpojumu, tranzīta un eksporta nozaru attīstību. Tās teritorija aptver 3979 hektārus, kas veido aptuveni 65% no visas Liepājas pilsētas platības.

Kā norāda NA, gadījumā, ja atlikušais SEZ darbības termiņš ir salīdzinoši īss, tas var radīt neskaidrības saistībā ar nodokļu atvieglojumu pieejamību un investīciju atmaksāšanas iespējām. Šādā situācijā daļa potenciālo investoru varot izvēlēties citas valstis vai reģionus, kur nosacījumi ir stabilāki un paredzamāki. "Šis fakts samazina Liepājas konkurētspēju un iespējas piesaistīt jaunas investīcijas," pausts likumprojekta anotācijā, norādot, ka svarīgi arī apzināties, ka Liepājas SEZ ir veidota un attīstīta daudzu gadu garumā un tās reputācija, sadarbība ar uzņēmējiem un pieredze ir nozīmīgs pamats investoru uzticībai.