(Pievienota 8.-10. rindkopa.)

Rīga, 26. janv., LETA. Rēzeknes pašvaldība vēstulē, ko Kultūras ministrija (KM) saņēma pagājušajā nedēļā, lūgusi sniegt papildu skaidrojumu par ministrijas izteiktajiem priekšlikumiem saistībā ar SIA "Austrumlatvijas koncertzāle" pārvaldību, norādot, ka tie neietilpst darba grupas sākotnēji noteiktajā uzdevuma tvērumā, aģentūru LETA informēja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.

KM bija lūgusi pašvaldību atbildēt uz piedāvājumu par valsts līdzdalību "Austrumlatvijas koncertzāles" pārvaldē, iemaksājot 75% no pamatkapitāla un iegūstot izšķirošo ietekmi, kā arī par Latgales vēstniecības "Gors" ēkas un tās aprīkojuma nodošanu valsts īpašumā. 22. janvārī pašvaldība atbildi sniedza, bet par tās saturu līdz šim nekas nebija zināms.

Tagad KM skaidro, ka Rēzeknes pašvaldības ieskatā darba grupas uzdevums bijis sagatavot pašvaldības iekšējo izvērtējumu un sniegt priekšlikumus par turpmāko rīcību "Austrumlatvijas koncertzāles" darbības nodrošināšanā, izvērtējot trīs iespējamos virzienus - koncertzāles ēkas un deleģējumā noteikto funkciju nodošanu privātajam uzņēmumam, pašvaldības tiešā pakļautībā esošas iestādes izveidi, kā arī esošā deleģējuma līguma un infrastruktūras pārvaldības mehānisma pilnveidošanu.

Pašvaldība vēstulē norādījusi, ka KM izteiktie priekšlikumi skar plašākus īpašumtiesību, institucionālās pārvaldības un politiskās kompetences jautājumus, kuru izvērtēšanai būtu vajadzīgs atsevišķs domes lēmums, kā arī iepriekšēja juridiskā, finansiālā un politiskā analīze. Tādēļ Rēzeknes pašvaldība lūgusi KM sniegt plašāku skaidrojumu par abu priekšlikumu pamatojumu un ministrijas izmantotajiem izvērtēšanas kritērijiem.

Kā aģentūru LETA informēja Kokale, pirmdien notikušajā darba grupas sanāksmē, Rēzeknes pašvaldības darba grupas vadītāja KM esot norādījusi, ka tai neesot mandāta skatīt ministrijas piedāvājumu par "Goru".

KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja akcentē, ka darba grupa ir izveidota, lai vērtētu "Austrumlatvijas koncertzāles" un pašvaldības aģentūras "Rēzeknes kultūras un tūrismacentrs" pārvaldības modeļus.

Darba grupas vadītāja KM pārstāvjus informējusi, ka darba grupai nav mandāta apspriest KM piedāvājumu, kamēr par šādu soli nav pieņemts Rēzeknes pašvaldības lēmums. Līdz ar to darba grupas pirmdienas sēdē KM piedāvājums attiecībā uz "Goru" netika skatīts. Kokale uzsvēra, ka KM par savu piedāvājumu rakstīs vēstuli Rēzeknes pilsētas pašvaldībai.

Savukārt pašvaldībā aģentūra LETA noskaidroja, ka tā aicināja KM skaidrot, kādi kritēriji, izvērtējumi vai stratēģiskie apsvērumi bijuši pamatā valsts vēlmei iegūt izšķirošu ietekmi pašvaldības kapitālsabiedrībā, kāds ir plānotais ēkas pārņemšanas ekonomiskais risinājums, tostarp attiecībā uz līdzšinējo ieguldījumu atmaksu un turpmāko apsaimniekošanu. Tāpat pašvaldībai esot interesanti, vai ir veikts iekšējais ietekmes novērtējums par minēto priekšlikumu īstenošanas iespējām, potenciālajām sekām un riskiem.

Pašvaldība apgalvo, ka šādas informācijas saņemšana "ir būtisks priekšnoteikums turpmākām diskusijām, pašvaldības tālākās rīcības un iespējami ātrāku lēmumu nodrošināšanai".

Savukārt ar darba grupas vadītāju, domes deputāti Karīnu Bartkeviču ("Kopā Latvijai"/LPV) aģentūrai LETA pagaidām nav izdevies sazināties.

Jau rakstīts, ka pēc "Austrumlatvijas koncertzāles" veiktā funkciju audita Rēzeknes pašvaldība paziņoja, ka izvērtē iespēju "Goru" pārveidot par iestādi vai izvēlēties citu pārvaldības formu. Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs ("Kopā Latvijai"/LPV) iepriekš medijiem apgalvoja, ka tiek skatīti divi iespējamie scenāriji - deleģēšanas līguma izmaiņas ar "Austrumlatvijas koncertzāli" vai kapitālsabiedrības pārveide par iestādi.

Pagājušā gada 30. decembrī pašvaldība arī nolēma atlaist "Gora" vadītāju Diānu Zirniņu. Pašvaldībā apgalvo, ka gan pašvaldībai, gan pašam uzņēmumam pašreizējos finanšu apstākļos uzņēmuma stratēģisko mērķu sasniegšanai nepieciešama vadības pieeja ar izteiktāku fokusu uz finanšu kontroli, budžeta plānošanu, risku vadību un uz biznesa analītikā balstītu lēmumu pieņemšanu, "tādējādi nodrošinot "Gora" pastāvēšanu ilgtermiņā, pasākumu augstu māksliniecisko kvalitāti un kultūras pakalpojumu pieejamību Rēzeknes iedzīvotājiem un viesiem".

Savukārt valdība 2025. gada izskaņā nolēma pilnvarot KM sadarbībā ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Ekonomikas ministriju veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par nekustamā īpašuma Pils ielā 4, Rēzeknē, kur atrodas Latgales vēstniecība "Gors", pārvaldības risinājumiem un valsts iesaisti profesionālās mākslas pieejamības nodrošināšanā.

KM informatīvajā ziņojumā, ko konceptuāli atbalstīja valdība, norāda uz iespējamu apdraudējumu Latgales vēstniecības "Gors" turpmākajai pastāvēšanai.

Ministrija vērš uzmanību uz risku profesionālās mākslas pieejamībai Latgales reģionā un uzsver, ka Latgales vēstniecības "Gors" izveidē ieguldīti valsts, pašvaldības un Eiropas Savienības fondu līdzekļi. Ziņojumā norādīts, ka profesionālās kultūras pieejamības nodrošināšana Latgalē ir ilgtermiņa ieguldījums sabiedrības noturībā.

Pēc tam KM ir piedāvājusi no Rēzeknes pašvaldības valsts īpašumā pārņemt Latgales vēstniecības "Gors" ēku, kā arī par 75% iesaistīties koncertzāles satura izstrādē. Rēzeknes domes priekšsēdētājs gan atzina, ka pats vairs neatbalsta ideju par "Gora" nodošanu valstij. Viņš arī apgalvoja, ka deputāti nav gatavi pieņemt lēmumu, neuzklausot rēzekniešu viedokli.

Saskaņā ar "Firmas.lv" datiem "Austrumlatvijas koncertzāles" apgrozījums 2024. gadā bija 891 763 eiro, bet zaudējumi sasniedza 19 002 eiro. Koncertzāles īpašniece ir Rēzeknes dome.