Rīga, 4. jūl., LETA. Eiropas Reģionu komiteja (RK) aicina piešķirt Eiropas Savienības (ES) reģioniem un pilsētām nozīmīgāku lomu Eiropas Civilās aizsardzības mehānismā, aģentūru LETA informēja RK.

Atzinumā par civilās aizsardzības mehānisma pārskatīšanu, kas tika pieņemts šonedēļ Briselē notikušajā plenārsesijā, RK uzsver, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir jābūt pilnībā iesaistītām visos katastrofu pārvaldības posmos.

Lai gan dalībvalstis joprojām ir galvenokārt atbildīgas par civilo aizsardzību, atzinumā norādīts, ka sabiedrības gatavību un palīdzības sniegšanu bieži vien nodrošina vietējās un reģionālās pašvaldības, nevis centrālās valdības. Tāpēc RK aicina pilnībā iesaistīt pilsētas un reģionus katastrofu riska novērtējumos gan valsts, gan reģionālā līmenī, lai plānos labāk tiktu ņemta vērā reālā situācija uz vietas.

RK atzinumā atzinīgi novērtēts Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums stiprināt civilās aizsardzības mehānismu, izmantojot starpnozaru pieeju, kas aptver visus apdraudējumus. Tomēr RK uzsver, ka mehānisma kapacitāte ir stratēģiski jāsadala, ņemot vērā reģionu daudzveidību un to tuvumu konkrētiem apdraudējumiem, lai nodrošinātu ātru un efektīvu reaģēšanu.

RK locekļi arī brīdina, ka ierosinātais budžets varētu būt nepietiekams. Viņi aicina nodrošināt vietējām pašvaldībām īpašu finansējumu, kas būtu uzticams, pieejams un pasargāts no novirzīšanas citām vajadzībām. Atzinumā arī aicināts paplašināt civilās aizsardzības pasākumus, attiecinot tos uz ķīmiskajiem, bioloģiskajiem, radioloģiskajiem un kodolapdraudējumiem, kritiskās infrastruktūras darbības traucējumiem un pārrobežu veselības apdraudējumiem.

Turklāt atzinumā norādīts, ka pielāgošanās klimata pārmaiņām būtu jāintegrē civilajā aizsardzībā, padarot sociālās neaizsargātības kartēšanu par obligātu prasību, lai nodrošinātu atbilstošu atbalstu riska grupām. Visbeidzot, RK locekļi uzsver nepieciešamību veikt padziļinātus pētījumus par katastrofu novēršanu un izstrādāt jaunus instrumentus, lai novērstu katastrofu cēloņus un ierobežotu to sekas, balstoties uz zinātniskiem pierādījumiem un reģionu pieredzi.

Atzinumā skaidri uzsvērta dažādu teritoriālo kontekstu - piemēram, attālāko, salu, pierobežas un kara skarto reģionu - atzīšanas nozīme, kā arī aicināts nodrošināt pietiekamu elastību ES mērķos attiecībā uz noturību pret katastrofām, lai tie efektīvi atspoguļotu reģionālās un vietējās realitātes.

Eiropas Civilās aizsardzības mehānisma mērķis ir stiprināt sadarbību civilās aizsardzības jomā starp ES dalībvalstīm un vēl 10 mehānisma dalībvalstīm - Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, Islandi, Melnkalni, Moldovu, Norvēģiju, Serbiju, Turciju, Ukrainu un Ziemeļmaķedoniju. Jebkura valsts, ko skārusi katastrofa, gan Eiropā, gan ārpus tās var lūgt ārkārtas palīdzību, izmantojot šo mehānismu. 2025. gadā mehānisms tika aktivizēts 64 reizes, reaģējot uz konfliktiem Ukrainā un Tuvajos Austrumos, mežu ugunsgrēkiem Grieķijā, Bulgārijā, Melnkalnē, Albānijā un Spānijā vai viesuļvētru Karību reģionā. Kopš tā izveides 2001. gadā mehānisms ir aktivizēts vairāk nekā 830 reizes.

Eiropas Reģionu komiteja ir ES padomdevēja struktūra, kurā darbojas vēlēti reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvji no 27 ES dalībvalstīm. Reģionu komitejā viņi pauž viedokli par ES tiesību aktiem, kuri tieši ietekmē vietējās un reģionālās pašvaldības.