Rīga, 22. apr., LETA. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisija šodien plkst. 12 apspriedīs Valsts kontroles (VK) revīziju par siltumapgādi Rīgā "Vai ieguldījumi siltumapgādes un ēku energoefektivitātes uzlabošanā nodrošina ilgtspējīgu un ekonomiski pamatotu siltumapgādi?", liecina komisijas sēdes darba kārtība.

Uz sēdi aicināta VK, Klimata un enerģētikas ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un AS "Rīgas siltums" pārstāvji.

VK revīzijā secinājusi, ka, pastāvot gadiem zināmām problēmām, rīdzinieki par siltumenerģiju aizpagājušajā gadā pārmaksājuši miljonus eiro.

VK secinājusi, ka galvaspilsētā ir potenciāls samazināt siltumenerģijas tarifu, taču tas ir iespējams tikai tad, ja gadiem zināmās problēmas beidzot risinās, sakārtojot tirgus regulējumu, pilnveidojot tarifa metodiku, veicinot institucionālo sadarbību un nodrošinot efektīvu konkurenci siltumenerģijas tirgū.

Situācijā, kad lietderīgi izmantojams siltums no "Latvenergo" termoelektrostacijas (TEC) nonāk atmosfērā, tiek iepirkta biokurināmā katlumājās ražota siltumenerģija, neveicinot efektīvu energoresursu izmantošanu, norādījuši revidenti.

Šī iemesla dēļ 2024.-2025. gada apkures sezonā rīdzinieki par siltumenerģiju pārmaksāja gandrīz astoņus miljonus eiro, savukārt "Latvenergo" neguva vairāk kā sešus miljonus eiro ieņēmumus, uzsvērts revīzijā. Turklāt iesaistīto pušu sadarbības trūkuma un atšķirīgas normatīvo aktu interpretācijas dēļ "Latvenergo" ir bijušas ierobežotas iespējas Rīgai piedāvāt vairāk lētāka siltuma, secinājusi VK.

Vienlaikus bez neatkarīgo biokurināmā katlumāju dalības Rīgas siltumenerģijas tirgū rīdzinieki 2024.-2025. gada apkures sezonā par siltumenerģiju papildus samaksātu 25,2 miljonus eiro, secinājuši revidenti.

VK akcentēja, ka būtiska ietekme uz siltumenerģijas cenu ir arī SPRK izmantotajai siltumenerģijas tarifa aprēķināšanas metodikai, kas apstiprināta 2010. gadā pirms elektroenerģijas tirgus liberalizācijas un balansēšanas un aktivizācijas tirgu izveidošanas.

Metodikā neņem vērā ieņēmumus no elektroenerģijas realizācijas koģenerācijā un nenodala siltumenerģijas izmaksas pēc ražošanas tehnoloģijas - koģenerācijā vai ūdenssildāmajos katlos.

Tā balstās uz dabasgāzes izmaksu proporcionālu attiecināšanu uz elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanu. Tomēr, ražojot elektrību, ir nepieciešams salīdzinoši neliels papildu dabasgāzes daudzums, lai vienlaikus ar elektroenerģijas ražošanu iegūtu arī lietderīgu siltumenerģiju, teikts revīzijā.

Šādā veidā koģenerācija ir būtiski efektīvāka par ūdenssildāmajiem katliem. Taču SPRK apstiprinātajā metodikā šis apstāklis nav ņemts vērā, neļaujot pilnvērtīgi izmantot augstas efektivitātes koģenerācijas priekšrocības un ierobežojot iespējas zemākas ražošanas izmaksas pārvērst zemākā tarifā galalietotājiem, skaidro VK.

"Diemžēl SPRK nav pilnvērtīgi nodrošinājusi lietotāju interešu aizsardzību un nav panākusi, ka galalietotājiem sabiedriskie pakalpojumi ir par iespējami zemāku cenu, kas atspoguļo faktiskās saražotās siltumenerģijas izmaksas," secināja padomes loceklis Mārtiņš Āboliņš.

SPRK nav pilnvērtīgi izvērtējusi tarifa aprēķināšanas metodikas atbilstību mainīgajiem tirgus apstākļiem un nav vērtējusi iemeslus, kāpēc "Latvenergo" tirgū var piedāvāt to pašu koģenerācijas siltumenerģiju par daudz mazāku cenu nekā apstiprinātais tarifs arī gadījumos, kad daļu koģenerācijas siltuma izvada atmosfērā, norādījusi VK.

SPRK arī nepārliecinās par pārdotās siltumenerģijas cenas atbilstību faktiskajām koģenerācijas izmaksām konkrētajā periodā un nenodrošina, ka tarifs atspoguļo ekonomiski pamatotas izmaksas, uzskata VK.

Revidenti atgādina, ka, mainoties tirgus situācijai un ekonomiskajam pamatojumam, SPRK ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums pārskatīt tarifu noteikšanas metodiku, lai nodrošinātu lietotājiem siltumapgādi par iespējami zemāku cenu, kas atspoguļo faktiskās siltumenerģijas ražošanas izmaksas.

VK sniegusi vairākus ieteikumus, kas ļaus pilnveidot "Rīgas siltuma" siltumenerģijas iepirkuma mehānismus un SPRK koģenerācijas siltumenerģijas tarifa metodiku.

Jau ziņots, ka "Rīgas siltuma" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2024. gada 1. oktobra līdz 2025. gada 30. septembrim, bija 239,618 miljoni eiro, kas ir par 3,6% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa pieauga par 61,4% - līdz 6,373 miljoniem eiro.

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Kompānijas kapitālā 49% pieder Rīgas domei, 48,99% - Latvijas valstij, 2% - SIA "Enerģijas risinājumi. RIX", bet "Latvenergo" pieder 0,005% akciju.