Rīga, 29. apr., LETA. Maijā norisināsies četru izbraukuma semināru cikls, kurā vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašnieki un citi interesenti varēs klātienē iepazīties ar dažādiem teritoriju revitalizācijas un apsaimniekošanas risinājumiem, aģentūru LETA informēja Vidzemes plānošanas reģiona (VPR) Komunikācijas un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Anita Āboliņa.

Semināri veidoti kā praktiskas vizītes teritorijās visā Latvijā, kur jau īstenoti vai tiek attīstīti dažādi risinājumi teritoriju izmantošanai pēc kūdras ieguves. Dalībniekiem būs iespēja apskatīt konkrētus piemērus un uzdot jautājumus uzņēmumu pārstāvjiem un ekspertiem par izvēlēto pieeju, tās priekšnosacījumiem, ieguvumiem un ierobežojumiem.

Semināri iecerēti, lai palīdzētu vēsturisko kūdras ieguves vietu īpašniekiem izvērtēt iespējas pirms Taisnīgas pārkārtošanās fonda atbalsta kārtām, kurās būs pieejams finansējums teritoriju atjaunošanai un turpmākai izmantošanai.

Seminārus vadīs Ezeru un purvu izpētes centra eksperti kopā ar apmeklēto uzņēmumu pārstāvjiem.

Četrās dienās dažādos Latvijas reģionos tiks apmeklēti astoņi objekti. Programmā iekļauti gan dabiskās purva atjaunošanās piemēri, gan saimnieciski risinājumi - sūnu jeb sfagnu stādīšana, lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšana, izstrādāto platību apmežošana, niedru un citu kultūraugu audzēšana. Atsevišķos objektos būs iespēja novērot, kā notiek CO2 emisiju monitorings, kā arī redzēt atjaunojamās enerģijas infrastruktūru - vēja parku - un citus mūsdienīgus risinājumus bijušajās kūdras ieguves teritorijās.

Semināru cikls sāksies 8. maijā Vidzemē ar Rāķa purva apmeklējumu, kur tiks demonstrēta sūnu stādīšana un lielogu dzērveņu audzēšana, kā arī bioloģiskās zemnieku saimniecības "Dižoga" pieredze krūmmelleņu un stādu audzēšanā vēsturiskā kūdras ieguves vietā Maitiņu purvā.

14. maijā Kurzemē dalībnieki apmeklēs zemnieku saimniecību "Piesaule", kas ir viena no pieredzes bagātākajām lielogu dzērveņu audzētājām Latvijā, un Lielsalas purvu, kur būs iespēja iepazīt gan purva dabiskās atjaunošanās procesu, gan izstrādāto platību sagatavošanu meža veidošanai.

19. maijā Latgalē paredzēta vizīte Strūžānu purvā, kur tiks pārrunāti revitalizācijas izaicinājumi teritorijās ar sadrumstalotām īpašumtiesībām, un Žogotu purvā, kas rāda piemēru, kā bijušajā kūdras ieguves teritorijā dabiski izveidojusies bērzu audze.

Savukārt 28. maijā Zemgalē noslēdzošais seminārs notiks Kaigu purvā, kur vienuviet redzama daudzveidīga pieeja - dabiskā atjaunošanās, sfagnu, niedru, kalmju, lielogu dzērveņu un krūmmelleņu audzēšana, dažādu koku sugu stādījumi, CO2 emisiju monitorings, vēja parks un kūdras amfiteātris "Saulgrieži". Seminārā paredzēts apmeklēt arī SIA "Arosa-R", kas specializējas lielogu krūmmelleņu audzēšanā un stādu ražošanā.

Dalībnieki var izvēlēties piedalīties vienā vai vairākos semināros.

Kā ziņots, vēsturiskās kūdras ieguves vietu rekultivācijas pasākumi var būtiski samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas, uzlabot zemes ekoloģisko stāvokli un radīt iespējas nākotnē teritoriju izmantot citiem mērķiem - saimnieciskai darbībai, rekreācijai vai dabas vērtību saglabāšanai.

Rekultivācijas plānu izstrāde Latvijā tiek īstenota Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmā.

Projektā netiek ietvertas teritorijas, kas atrodas Rīgā un Jūrmalā, Ādažu, Limbažu, Ogres, Ropažu, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Salaspils, Saulkrastu, Siguldas un Tukuma novados.