Rīga, 10. marts, LETA. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija otrdien atbalstīja grozījumus izklaides trokšņa regulējumā.

Komisija atbalstīja deputāta Raimonda Bergmaņa (ZZS) priekšlikumu likumā skaidri noteikt izņēmumus attiecībā uz šaušanas sacensībām, treniņšaušanu un medībām, Saeimas Juridiskajam birojam precizējot priekšlikuma formulējumu.

Tāpat komisija atbalstīja Juridiskā biroja priekšlikumu noteikt likuma stāšanos spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

Mednieku nozares pārstāve Linda Dombrovska sēdē norādīja, ka sertificētās šautuvēs notiek arī sacensības un citi pasākumi, tāpēc likuma formulējumam jābūt pietiekami skaidram, lai nerastos interpretācijas strīdi.

Saeimā konceptuāli atbalstītais likumprojekts paredz, ka pašvaldības savā administratīvajā teritorijā gādā par cilvēku aizsardzību pret nevēlamu vai kaitīgu troksni, kas rodas pasākumos, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā.

Likumu "Par piesārņojumu" plānots papildināt, nosakot, ka pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, kuros paredz pašvaldības atļauju izsniegšanu gadījumos, kad pasākumu laikā, izklaides vietās un izklaides darbību rezultātā tiks radīts troksnis.

Noteikumos varēs paredzēt prasības un kārtību skaņu pastiprinošu iekārtu izmantošanai, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību un kārtības ievērošana. Tāpat varēs noteikt prasības attiecībā uz skaņas izolāciju, kā arī to, kā tiek uzraudzīta šo prasību ievērošana.

Līdztekus pašvaldība noteikumos varēs noteikt institūcijas, kas ir tiesīgas kontrolēt attiecīgo pašvaldības saistošo noteikumu izpildi.

Ņemot vērā to, ka trokšņošanas problemātika katrā pašvaldībā var būt atšķirīga, likumprojekts paredz pašvaldībai rīcības brīvību izšķirties, vai šāds regulējums tai ir nepieciešams. Tikai tādā gadījumā pašvaldība var izdot saistošos noteikumus, norādīts likumprojekta anotācijā.

Likumprojekts būtu attiecināms uz tādām izklaides vietām kā, piemēram, bāri, restorāni, naktsklubi, koncertzāles, viesnīcas, sarīkojumu vietas un tamlīdzīgi. Saskaņā ar likumprojektu par izklaides vietām un izklaides trokšņa avotu var tikt uzskatītas arī citas vietas, piemēram, privātu un publisku pasākumu telpas, viesu nami, pirtis, terases, skatuves, privātiem un publiskiem pasākumiem paredzētas ārtelpas.

Likumprojektā nav precizēts, kas ir saprotams ar terminiem "pasākums" un "izklaides darbība". Autori skaidro, ka konkrēto terminu saturs ir nosakāms katrā atsevišķā gadījumā. Par pasākumu var tikt uzskatīts svētku, piemiņas, sporta, izklaides vai atpūtas pasākums, kā arī cita veida pasākumi, kuru rīkošanas rezultātā var tikt radīts troksnis.

Savukārt par izklaides darbību var tikt uzskatīta jebkura izklaidējoša darbība - jautra, patīkama laika pavadīšana, kas var būt gan individuāla, gan kolektīva, norādīts likumprojekta anotācijā.

Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), izvērtējot likumprojektu, norādījusi, ka dažas lielās pašvaldības norāda, ka patlaban problemātiskie gadījumi ir izklaides vietu un spēļu zāļu atrašanās tieši daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pirmajos stāvos, kā arī piegulošajās ēkās, kurās ir izvietotas izklaides vietas vai spēļu zāles, kam ir kopējas sienas ar citu personu dzīvojamām telpām, kā arī to, ka līdz šim ir izdevies sekmīgi risināt trokšņošanas gadījumus, izmantojot preventīvas metodes.

LPS vērš uzmanību, ka ir dažas novadu pašvaldības, kas neatbalsta likumprojektu, norādot, ka Pašvaldības policijai nav speciālistu konkrētajā jomā un kapacitātes, lai veiktu jaunu pienākumu.

Pašvaldību ieskatā risinājums caur katras pašvaldības saistošajiem noteikumiem nav optimāls, jo šajā gadījumā būtu jābūt valsts mēroga risinājumam ar vienotām prasībām. Reģionālā mērogā nav resursu, lai izstrādātu zinātniski pamatotu un tiesvedībās izturīgu metodiku.