Rīga, 27. janv., LETA. Pašvaldību vadītājiem apsolīts meklēt individuālus risinājumus katrai reģionālajai slimnīcai, lai nesamazinātu esošo finansējumu, pēc tikšanās ar veselības ministru Hosamu Abu Meri (JV) aģentūrai LETA apstiprināja Reģionālo attīstības centru un novadu apvienības (RACA) izpilddirektors Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Tikšanos ar veselības ministru Krauklis raksturoja kā konstruktīvu. "Arī veselības ministrs atzina, ka šādu tikšanos par slimnīcu finansēšanu vajadzējis organizēt jau pagājušā gada decembrī," sacīja Krauklis.

Viņš informēja, ka veselības ministrs pašvaldību vadītājiem apsolījis, ka gada griezumā katrai slimnīcai finansējuma samazinājums nebūs un tiks meklēts individuāls risinājums, lai nodrošinātu labāku pakalpojumu pieejamību.

Tāpat panākta vienošanās, ka nedēļas laikā tiks izveidots grafiks, kā tiks apmeklētas reģionālās slimnīcas, un tas tiks nosūtīts visām pašvaldībām. Ministrs solīja jau šonedēļ apmeklēt Preiļu, Krāslavas un Ludzas slimnīcas, piebilda Krauklis.

Abu Meri padomniece Ilona Oša aģentūrai LETA apstiprināja, ka ar visām slimnīcām būs individuālas sarunas un jau šonedēļ ministrs apmeklēs Latgales slimnīcas.

Kā vēstīts, RACA ir nosūtījusi veselības ministram Abu Meri oficiālu vēstuli, aicinot uz steidzamu tikšanos saistībā ar plānoto būtisko reģionālo slimnīcu finansējuma samazinājumu šogad.

Pašvaldības pauž bažas par Veselības ministrijas (VM) sniegto informāciju slimnīcām, kas liecinot, ka reģionālajām slimnīcām finansējums stacionārajiem pakalpojumiem varētu tikt būtiski samazināts.

Pašvaldību ieskatā šāds lēmums rada tiešus riskus veselības aprūpes pieejamībai reģionos, apdraud līdz šim veiktās investīcijas slimnīcu attīstībā un var novest pie ārstniecības personāla aizplūšanas no reģioniem. Vienlaikus tas palielinātu pacientu plūsmu uz Rīgu un vēl vairāk noslogotu universitāšu slimnīcas.

RACA norāda arī uz pretrunu starp faktiski piedāvāto finansējuma samazinājumu un VM publiski pausto nostāju, ka slimnīcu tīkla reforma tiek īstenota pakāpeniski un tai 2026. gadā nevajadzētu radīt būtisku negatīvu ietekmi uz slimnīcu budžetiem.

Pašvaldību vadītāji aicina VM uz sarunu, lai kopīgi izvērtētu situāciju, tās ietekmi uz pacientiem un mediķiem, kā arī rastu sabalansētus risinājumus, kas nodrošinātu vienlīdzīgu un pieejamu veselības aprūpi visā Latvijā.

Reģionālās slimnīcas ir kritiski svarīgas ne tikai veselības aprūpei, bet arī reģionu noturībai, iedzīvotāju drošībai un nacionālajai drošībai, norāda apvienības izpilddirektors Krauklis. "Lēmumi par tik būtiskām izmaiņām finansējumā nedrīkst tikt pieņemti bez atklāta dialoga ar pašvaldībām," uzsver Krauklis.

Arī Latvijas Slimnīcu biedrības vadītājs Jevgēnijs Kalējs šonedēļ Saeimas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē pauda bažas par būtisku finansējuma samazinājumu vairākās ārstniecības iestādēs, tostarp Cēsīs, Ventspilī un Madonā.

Slimnīcu tīkla reformas virzībai iebildusi arī Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), norādot, ka virzītā slimnīcu modeļa maiņas informatīvā ziņojuma pieņemšana valdībā ir notikusi sasteigti, nenodrošinot pilnvērtīgu sociālo dialogu.

Arodbiedrība pauž, ka informatīvā ziņojuma sabiedriskās apspriešanas procesā formāli tika iesaistīti dažādi nozares pārstāvji, kuru iebildumi un precizējumi "deklaratīvi tika atzīmēti kā ņemti vērā". Vienlaikus ziņojuma galīgajā redakcijā joprojām trūkstot padziļinātas analīzes, skaidru kritēriju un konkrētu, izmērāmu risinājumu, kas ļautu pārliecinoši izvērtēt paredzēto pārmaiņu ietekmi, uzskata LVSADA.

Arodbiedrības skatījumā, plānos trūkst paredzēto pārmaiņu ietekmes izvērtējuma attiecībā uz cilvēkresursu nodrošinājumu, veselības aprūpes darbinieku nodarbinātību un darba apstākļiem, kā arī pacientu drošību un veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību visā valstī.

LVSADA uzskata, ka pareiza rīcība būtu sākotnēji jautājumu par pārmaiņām slimnīcu tīklā izskatīt Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Veselības aprūpes nozares apakšpadomē, nodrošinot trīspusēju sociālo dialogu starp valsti, darba devējiem un darba ņēmējiem. Šis ieteikums gan Ministru kabineta sēdē neesot ņemts vērā, norāda arodbiedrība.

Kā vēstīts, VM ziņojumu par plānotajām izmaiņām slimnīcu tīklā saskaņojusi Latvijas Jauno Ārstu asociācija, Latvijas Pacientu organizāciju tīkls un Lielo pilsētu asociācija. Savukārt to nav saskaņojusi Latvijas Neonatologu biedrība, Latvijas Slimnīcu biedrība, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija, Bauskas slimnīca, Latvijas Pašvaldību savienība, kā arī Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca, Kuldīgas slimnīca, Sieviešu sadarbības tīkls, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Dzemdību nams un Latvijas Māsu asociācija.

LETA jau rakstīja, ka VM slimnīcu tīkla reformas mērķis ir esošā finansējuma mērķtiecīgāka un pamatotāka sadale, tostarp atsakoties no maksājumiem par pakalpojumiem, kurus slimnīcas faktiski nenodrošina, pamato ministrija.

Nacionālās drošības kontekstā pārmaiņas slimnīcu tīklā neparedzēs konkrētu slimnīcu slēgšanu. Tomēr, ņemot vērā reģionālās īpatnības, piemēram, Austrumu pierobežā esošām slimnīcām, paredzēts piemērot individuālus risinājumus. Katrs slimnīcas gadījums tiks vērtēts atsevišķi un, savstarpēji vienojoties ar katru slimnīcu un pašvaldību, tiks panākta vienošanās par optimālāko iespējamo risinājumu, sola VM.

Ja tiks ietaupīti līdzekļi, reorganizējot Neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas, tie varētu tikt novirzīti attiecīgās slimnīcas dienas stacionārā vai ambulatoro pakalpojumu pieejamībai, norāda VM. Tādējādi tikšot mazināta ietekme uz slimnīcu un tās nodarbinātajiem, vienlaikus veicinot nepieciešamo pakalpojumu pieejamību, tostarp daļu līdzekļu novirzot tarifu pārskatīšanai, lai segtu augošās izmaksas stacionārajiem pakalpojumiem.