Rīga, 16. janv., LETA. Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianse (LAEA) atbalsta Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pozīciju, uzsverot, ka pašvaldību teritorijas plānojumiem jābūt balstītiem faktos, pētījumos un objektīvā ietekmes izvērtējumā, nevis patvaļīgos vai nesamērīgos ierobežojumos, aģentūru LETA informēja LAEA.

Šādu paziņojumu LAEA izplatīja pēc VARAM ministra Raimonda Čudara (JV) pieņemtā lēmuma par Bauskas un Preiļu novada teritoriju plānojumu apturēšanu.

Atjaunīgās enerģijas nozare, un jo īpaši Latvijai stratēģiski nozīmīgi lielas jaudas enerģijas ražošanas objekti - piemēram, vēja parki -, pēdējo gadu laikā ir raisījuši plašas diskusijas starp attīstītājiem, iedzīvotājiem un pašvaldībām. LAEA šīs diskusijas ir saprotamas un nepieciešamas, jo teritorijas attīstības lēmumi tieši ietekmē gan vietējo kopienu, gan visas valsts ilgtermiņa attīstību.

Vienlaikus LAEA uzsver, ka, ņemot vērā enerģētiskās drošības izaicinājumus, klimata mērķus un topošo normatīvo regulējumu, katras pašvaldības jaunie teritorijas plānojumi faktiski noteiks Latvijas industriālās un ekonomiskās attīstības trajektoriju nākamajiem 10 un vairāk gadiem. Tāpēc ikkatram lēmumam šajā jomā ir jābūt balstītam izsvērtā analīzē, datos un pētījumos - uz šo principu LAEA konsekventi norādījusi visās nozares diskusijās.

LAEA respektē pašvaldību autonomiju un to tiesības plānot savas teritorijas attīstību. Tomēr LAEA uzsver, ka autonomija nenozīmē patvaļīgus ierobežojumus, kas nav pamatoti ar objektīviem kritērijiem, nav samērīgi un nav salāgoti ar valsts noteiktajiem attīstības mērķiem enerģētikas, klimata un drošības jomā.

LAEA valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš informē, ka asociācija kopā ar saviem biedriem jau ir uzsākusi aktīvu dialogu ar vairākām pašvaldībām, kā arī ar Latvijas Pašvaldību savienību, lai meklētu sabalansētus risinājumus un veicinātu interešu salāgošanu. Šajā dialogā LAEA īpaši uzsver nepieciešamību pēc skaidriem kritērijiem, pētījumos balstītiem secinājumiem un caurspīdīga lēmumu pieņemšanas procesa.

LAEA aicina sabiedrību un iesaistītās puses izvērtēt VARAM ministra Raimonda Čudara (JV) pieņemtos lēmumus pēc būtības, nevis politisku emociju vai atsevišķu interešu prizmas. LAEA pilnībā pievienojas ministrijas paustajai pozīcijai - tikai uz izsvērtiem datiem un pētījumiem balstīti lēmumi spēj nodrošināt tiesisko skaidrību komersantiem, paredzamību investīcijām un lielāku uzticēšanos un iespējas iedzīvotājiem ikvienā Latvijas pašvaldībā.

LAEA norāda, ka, vēršoties ar risinājumiem, kas kategoriski aizliedz viena vai otra veida saimniecisko darbību, tajā skaitā - vēja parku attīstību, ir iespējams kaitēt gan profesionālām institūcijām, gan vietējiem uzņēmējiem. LAEA uzsver, ka tieši pieejami vietējie energoresursi var sniegt būtisku grūdienu vietējā biznesa attīstībā, gan vietējai sabiedrībai, kas baudītu tiešu finansiālu labumu no investīcijām, tā arī piedzīvotu saimnieciskās darbības devumu ilgtermiņā katrā pašvaldībā, kur atrastos vēja parki.

LAEA ir izveidota 2022. gadā ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi, apvienojot vairāk kā 34 uzņēmumu no nozares. LAEA ir lielākā atjaunīgās enerģijas biedrība Latvijā.

Jau ziņots, ka Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) valde aicina Ministru prezidenti Eviku Siliņu (JV) nekavējoties atcelt viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministra Raimonda Čudara (JV) rīkojumus par Bauskas un Preiļu novada teritoriju plānojumu apturēšanu.

Čudars ir daļēji apturējis Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus, viņaprāt, prettiesisku atjaunojamo energoresursu ražošanas ierobežojumu dēļ, kurus ievieš šīs pašvaldības.

LPS valde savukārt uzskata, ka ministra rīcība rada nozīmīgas sekas un negatīvu ietekmi uz visām Latvijas pašvaldībām.

Kā ziņots, Čudars ir daļēji apturējis Bauskas un Preiļu novadu teritoriju plānojumus, viņaprāt, prettiesisku atjaunojamo energoresursu ražošanas ierobežojumu dēļ.

Kā aģentūru LETA informēja VARAM Sabiedrisko attiecību nodaļā, ministrs konstatējis būtiskas juridiskas un saturiskas nepilnības, tādēļ izdevis rīkojumus par Bauskas novada teritorijas plānojuma un Preiļu novada teritorijas plānojuma saistošo noteikumu darbības apturēšanu daļās, kas bez pietiekama datu, izpētes un tiesiska pamatojuma nosaka nesamērīgus ierobežojumus atjaunīgo energoresursu (AER) attīstībai, komercdarbībai un privātpersonu tiesību īstenošanai.

"Teritorijas plānojumiem jābalstās datos, un to risinājumiem jābūt samērīgiem un tiesiski pamatotiem. Pašvaldībām ir liela rīcības brīvība teritorijas plānošanas jomā, tomēr nedrīkst noteikt neskaidrus, nepamatotus vai pārmērīgus liegumus, kas būtiski ierobežo personu tiesības uz īpašumu un kavē kopējo valsts mērķu sasniegšanu," norāda Čudars.

VARAM, vērtējot abu pašvaldību plānojumus, secināja, ka tajos noteiktie ierobežojumi nav savietojami ar novadu ilgtspējīgas attīstības stratēģijās noteikto ekonomikas specializāciju, kas vērsta uz AER ražošanu.

Ņemot vērā valsts politiku, kas vērsta uz AER ražošanas attīstības veicināšanu, plānojumi satur risinājumus, kas kopumā būtiski ierobežo AER attīstību, nonākot pretrunā ar valsts mērķiem enerģētiskās neatkarības stiprināšanā un pārejā uz atjaunojamiem resursiem.

Teritoriju plānojumos konstatētas būtiskas saturiskas neatbilstības apbūves noteikumos un plānojuma grafiskajā daļā, tostarp noteikti plaši aizliegumi un ierobežojumi vēja elektrostaciju un saules paneļu parku izvietošanai arī teritorijās, kur valsts regulējums šādu attīstību pieļauj.

Tāpat noteiktas teritorijas ar īpašiem noteikumiem, kurās aizliegta AER ražošana, tai skaitā pašpatēriņam, aptverot būtisku daļu pašvaldības teritorijas, vienlaikus tas nav pamatots ar datos balstītu izvērtējumu un nav samērīgs.

Vairākos gadījumos noteikumi formulēti tiesiski nenoteikti, ar subjektīvi interpretējamiem kritērijiem, kas apgrūtina personām iespēju prognozēt tiesiskās sekas un kavē attīstības ieceru īstenošanu.

Bauskas novada domes priekšsēdētājs Aivars Mačeks (NA), komentējot ministra lēmumu, sacīja, ka jautājums par vēja parkiem novadā jau ilgstoši raisa sabiedrības interesi un diskusijas. Viņš informēja, ka vairāk nekā desmit attīstītāji vēlas būvēt vēja parkus novadā.

Pēc viņa paustā, valstī nav noteikts vēja elektrostaciju (VES) regulējums, tāpēc pašvaldības katra "cīnās kā māk". Vietvara, tostarp deputāti un pašvaldības speciālisti, plāno sīkāk iepazīties ar VARAM atzinumu par plānojumu, sniedzot plašāku komentāru.

"Vajadzētu izdot vienotu skatījumu uz visu valsti, lai mēs, pašvaldības, nemocītos lieki un netērētu finanšu resursu, lai pierādītu, vajag vai nevajag šos vēja parkus," vērtēja Mačeks.

LETA jau ziņoja, ka SIA "EWE Neue Energien 2" Valsts vides dienestam (VVD) iesniedzis ieceri par 17 VES izbūvi Bauskas un Jelgavas novadu teritorijās, un VVD ir sācis ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūru.

Pašvaldība pērn oktobrī sniedza VVD oficiālu atbildi, norādot, ka lielākā daļa plānotā vēja parka teritorijas atrodas nacionālās nozīmes lauksaimniecības zemēs, kur šāda būvniecība nav pieļaujama. Arī novembrī sniegtajā atzinumā pašvaldība atkārtoti uzsvēra, ka iecere neatbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam un zonējums nav maināms.

Dānijas vēja enerģijas grupā "Eurowind Energy" ietilpstošās Latvijā reģistrētās meitassabiedrības plāno būvēt divus vēja parkus Dienvidkurzemes novadā, kā arī Bauskas un Jelgavas novados, liecina informācija likvidētās Enerģētikas un vides aģentūras mājaslapā par VVD piemēroto IVN procedūru.

Savukārt Preiļu novadā AS "Latvenergo" plāno vēja elektrostaciju parka "Riebiņi" būvniecību.